10 neērti jautājumi Latvijas valdībai

10 neērti jautājumi Latvijas valdībai

Mūsu sabiedrība dzīvo saspringumā. Gaisā virmo kaut kas nesaprotams un satraucošs. Šīs parādības avots ir pieaugoša neatbilstība starp virtuālo pasauli, kurā dzīvo Latvijas valdība, un realitāti. Atrautība no zemes izmērāma atšķirībā starp deklarētajiem mērķiem un patiesajiem rezultātiem.

Kā bijušais žurnālists es zinu, ka, lai izgaismotu problēmu, ir jāuzdod precīzi jautājumi, kā politiķis – to, ka ir jāskatās uz lietām reāli un jāsniedz atklātas atbildes.

10 neērti jautājumi Latvijas valdībai:

  • Kā izskaidrot faktu, ka Satversmes preambulā ierakstītais galvenais mērķis par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu nestrādā? Kā zināms, latviešu skaits ceturtdaļgadsimta laikā negatīvu dzimstības rādītāju un migrācijas dēļ nemitīgi samazinās.
  • Nevienam nav noslēpums, ka valodas dzīvotspēja ir atkarīga no lietotāju skaita. Vai masveidīga latviešu valodu zinošu, saprotošu un pārvaldošu krievvalodīgo iedzīvotāju aizbraukšana no valsts nav uzskatāma par triecienu valsts valodai? Līdz ar ļaužu aizceļošanu latviešu valodu lietojošo un zinošo cilvēku skaits pasaulē samazinās.
  • Latvijas politiskā elite mūs centīgi pārliecināja par iestāšanos NATO un ES, jo tikai tā Latvija būšot drošībā. Kāpēc pēc iestājas abās savienībās jūs joprojām turpināt mūs pārliecināt, ka atrodamies lielās briesmās?
  • Kā izskaidrot faktu, ka NATO valstis tērē armijai un bruņojumam 20 reizes vairāk nekā Krievija, taču militārā alianse joprojām šaubās vai spēs pasargāt Latviju. Turklāt tas ir kļuvis par galveno argumentu arvien lielākiem budžeta naudas tēriņiem militārām vajadzībām.
  • Iedomāsimies, ka Latvijas prezidents pieprasa izvest no Latvijas ārvalstu karaspēku. Vai viņa prasība tiks izpildīta? Kas pēc tam notiks ar prezidentu?
  • Vai Latvija varēs iztikt bez ikgadējām miljardu lielām dotācijām, kuras ieplūst no bagātajām ES valstīm. Šīs dotācijas ir astotā daļa no valsts budžeta. Kādi būs Latvijas ekonomikas rādītāji, ja šī palīdzība tiks ievērojami ierobežota?
  • Latvijas banku nerezidentu pakalpojumu joma tika slēgta pamatojoties uz ASV isntitūciju vienu paziņojumu, kurš nebija balstīts pierādījumos. Kurš ir patiesais Latvijas banku nozares kontrolētājs?
  • Ar kādiem līdzekļiem plānots aizstāt ekonomiskos zaudējumus, kurus cietīs mūsu valsts tranzīta jomas un iznīcinātā nerezidentu banku sektora dēļ?
  • No kurām valstīm iecerēts ievest viesstrādniekus, lai kompensētu tuvākā ceturtdaļgadsimta gaitā gaidāmo darbaspēka iztrūkumu? Kādā veidā viesstrādniekiem tiks piemērotas valsts valodas zināšanu prasības?
  • Kāpēc laikā, kad PISA (The Programme for International Student Assessment) testa rezultātā igauņu skolēni ierindojās pirmajā desmitniekā, bet Latvijas skolēni vien ceturtajā desmitā, Latvijas izglītības reformas centrā ir izvirzīta vardarbīga krievu skolu pāreja uz apmācību latviešu valodā?

Kur saņemt atbildes?

Tā saucamā elite baidās no šiem jautājumiem, tāpēc precīzas un atklātas atbildes jāmeklē mums pašiem!

Latvijas valdībai nav patstāvīgas gribas un nostājas militārajā jomā un banku nozarē. Lēmumus minētajos sektoros pieņem citi, bet mūsu valdība tos tikai formāli apstiprina. Militārās briesmas tiek izmantotas kā veiklas manipulēšanas līdzeklis, kurš ļauj nacionāļiem saglabāt varu, neskatoties uz viņu neprasmīgo un ačgārno ekonomisko un sociālo politiku.

AB.LV bankas liktenis parādīja, ka Latvijas banku nozari kontrolē nevis Latvijas regulators vai Eiropas Centrālā banka, bet gan ASV struktūras. Jebkura Latvijas banka vai pat vesela nozare var tikt aizklapēta ciet bez jebkādiem pierādījumiem, pamatojoties uz vienu vienīgu paziņojumu.

Mūsu valsts ekonomiskā izaugsme ir tiešā veidā atkarīga no ārvalstu palīdzības – eirofondiem. Šī nauda, kā anestēzija, pieslāpē un notrulina izjūtas, kuras rada ilglaicīgas problēmas ekonomikā un savu ekonomisko mērķu neesamība.

Latviešu tautas, valodas un kultūras pastāvēšanu apdraud nevis Latvijā dzīvojošie krievi, bet gan pašu elite, kura nav spējusi radīt apstākļus efektīvai ekonomikas, biznesa un sociālās sfēras attīstībai. Turot varu savās rokās, šī elite ir zaudējusi trešo daļu Latvijas iedzīvotāju. Tagad Latvijas ļaudis ir nolikti izvēles priekšā: aicināt valstī lielu skaitu darba migrantu vai pārvērsties par provinciālo pilsētiņu N, kur paliks vien frizētavas un apbedīšanas kantori. No visām izglītības nozares reformām tiek veikta tikai viena – mazākumtautību skolu pārlatviskošana, kaut gan izglītības kvalitātes ziņā atpaliekam pat no kaimiņiem.

Lūk, patiesie iemesli, kurus aiz demogoģijas slēpj politiskā elite.

Ko darīt?

Ir konkrēti jāpasaka cilvēkiem, ka esam drošībā un jāpātrauc spekulācijas, un histērijas šajā jautājumā. Jābeidz piesegt neprofesionālisms, blēdības un stratēģisku mērķu trūkums aiz tukšu salmu kulšanas par “smago pagātnes nastu”, “militārajām briesmām” un “padomju mentalitāti”. Galu galā ir jānoformulē īstas nacionālās intereses. Jākļūst par vienotu valsti nevis tikai vienai, bet visām šeit dzīvojošām nācijām. Jābeidz rosināt jaunas Berlīnes sienas celšana uz austrumu robežas. Jāiemācās aizstāvēt nacionālā biznesa intereses un jāierauga tajā nākotnes iespējas, kā to dara citas nelielas, veiksmīgas valstis. Jāpadara eirofondi par vērtīgu papildinājumu, nevis par vienīgo un galveno ēdienreizi. Ir enerģiski jāstrādā vispārējās un augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanas labā, nevis jāpadara izglītības nozare par etnisko fantāziju lauciņu.

Ieinteresētiem, domājošiem cilvēkiem ir jāpulcējas kopā un jāapspriež mūsu sabiedrībai svarīgas un aktuālas problēmas, un kopā jāmeklē risinājums. Reālistu prāta vētra ir akūti nepieciešama mūsu valsts un sabiedrības nākotnei.

90. gadu kulta filmā “Matrikss” galvenajam varonim bija jāizvēlas starp divām iespējām. Pirmā aicina mitināties skaistā, bet iluzorā pasaulē, kurā neko nevar mainīt. Turpretim līdz ar otrās iespējas izvēli būs jādzīvo neglītā un bīstamā realitātē, kuru varēs ietekmēt.

Es izvēlos reālo pasauli!

 

 

 

 

Comments
Share
Office