Statistika:
- Uzstāšanās biežums Eiropas Parlamentā: 42. vieta (EP strādā 751 eiroparlamentārietis);
- Iesniedzis 155 prasības Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un ES Ārējās darbības dienestam;
- Kā pamatziņotājs vai ēnu ziņotājs piedalījies 13 Eiropas Parlamenta ziņojumu un likumdošanas priekšlikumu izstrādē;
- 4 gadu laikā pie Mamikins EP viesojušies 600 Latvijas iedzīvotāji; tostarp studenti, skolēni, skolotāji un konkursu uzvarētāji;
- Piedalījies 98,43% plenārsēžu.
Galvenie notikumi:
- pārrunu rezultātā nodrošināja balsu pārsvaru EP plenārsesijas balsošanā. Rezultāts: EP Lūgumrakstu komitejas noklausīšanās, kura bija veltīta nepilsoņu tiesībām. Asu diskusiju rezultātā eiroparlamentāriešu balsis sadalījās uz pusēm;
- kopā ar Miroslavu Mitrofanovu (LKS, “Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība”) savācis 154 eiroparlamentāriešu parakstus pret LR izglītības likuma labojumiem. Katrs eiroparlamentārietis tika uzrunāts personīgi, katram tika skaidrota situācija par izglītību dzimtajā valodā Latvijā. EP deputātu parakstītais lūgums iesniegts Latvijas Republikas Saeimai;
- noorganizēja Latvijas bērnu-nepilsoņu problēmai veltītas EP sēdes 2 parlamentārajās komitejās: Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un Lūgumrakstu komitejā. Sēdēs piedalījās EP deputāti, eksperti, Eiropas Komisijas pārstāvji;
- veica Eiropas Padomes Venēcijas komisijas “Demokrātija caur tiesībām” lēmuma “Par Ukrainas Izglītības likumu” analīzi. Pamatojoties uz pētījuma secinājumiem sagatavoja un nosūtīja Latvijas premjerministram prasību nodot plānotās LR izglītības likuma izmaiņas Venēcijas komisijas ekspertīzei;
- aktīvi turpina atbalstīt un piedalīties Krievu skolu aizsardzības štāba rīkotajās akcijās un mītiņos;
- 2017. gadā, pēc ugunsgrēka Jūrmalas nelegālajā izgāztuvē, vērsās Eiropas Komisijā (EK) ar prasību pārskatīt ES atkritumu eksporta kārtību. Rezultātā EK atbildēja, ka augstie ierēdņi ņems vērā Andreja Mamikina prasībā uzskaitītos pārkāpumus un pārskatīs ES regulu par atkritumu eksportēšanu;
- veica Latvijā ievesto atkritumu problēmas analīzi. Līdz šim Latvijā atkritumi tika ievesti it kā pārstrādei, bet patiesībā tie krājās nelegālajās izgāztuvēs. Pamatojoties uz Andreja Mamikina veikto analīzi, viens no Zviedrijas vadošajiem laikrakstiem Dagens Nyheter turpināja izmeklēšanu Zviedrijā. Rezultātā Zviedrijas vides ministre atvainojās Latvijas iedzīvotājiem par to, ka nepietiekami kontrolēja uz Latviju izvesto atkritumu likteni un iniciēja izmaiņas Zviedrijas likumdošanā, kuras pastiprinās izvedamo atkritumu kontroli;
- kopā ar Tatjanu Ždanoku un Miroslavu Mitrofanovu atmaskoja žurnālistu tiesību pārkāpumus un Oļesjas Buzina slepkavības izmeklēšanas kavēšanu Ukrainā. Eiroparlamentāriešu aktivitāšu rezultātā brīvību atguva žurnālisti Ruslans Kocaba un Vasīlijs Muravickis;
- kā EP sadarbības ar Baltkrieviju delegācijas priekšsēdētāja vietnieks organizēja pirmo (pēc ilga pārtraukuma) EP delegācijas vizīti uz Baltkrieviju . Parlamentārās delegācijas aktivitātes veicināja ES sankciju atcelšanu pret Baltkrieviju;
- pēc savas iniciatīvas devās misijā uz Sīriju. Ieradās Aleppo uzreiz pēc pilsētas atbrīvošanas. Abas reizes notika tikšanās ar Sīrijas Arābu Republikas prezidentu Bašaru al Asadu. Apmeklēja arī Krievijas gaisa spēku bāzi Hmeimimā. Pēc atgriešanās Briselē kopā ar kolēģiem organizēja plašu konferenci, kuras fokusā bija Sīrijas konflikta noregulēšana miera ceļā;
- bija galvenais ziņotājs likumdošanas priekšlikumā par terorisma apkarošanas finansēšanas ierobežojumiem no ES budžeta Āfrikas problemātisko valstu teritorijā. Tas ļaus laicīgi atmaskot teroristus;
- veica socioloģiskās aptaujas, kuru mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret NATO, ES sankcijām pret Krieviju, bēgļu krīzi un citiem jautājumiem. Aptauju rezultāti tika paziņoti speciālā konferencē Rīgā, par tiem tika informēta arī sabiedrība un mediji;
- vērsās pie Eiropas Komisijas ar informāciju par Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai (LG) darbību, kā rezultātā pārtraukts dzelzceļa savienojumu starp Bugaņai un Latvijas robežu (virziens: Reņģe), demontējot dzelzceļa sliedes. LG tādā veidā rupji pārkāpa ES konkurences noteikumus Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas benzīna un dīzeļdegvielas pārvadāšanas jomā. Kopējo pūliņu rezultātā Eiropas Komisija uzlika Lietuvai sodu vairāku miljonu apmērā un noteica atjaunot demontēto dzelzceļa sliežu posmu;
- kopā ar citiem deputātiem, kuri pārstāv nacionālās minoritātes, piedalījās parakstu vākšanā zem likumdošanas priekšlikuma Eiropas Komisijai par garantētu drošību mazākumtautībām (The Minority SafePack Initiative). Akcijas ietvaros ir savākti 1,320,000 parakstu. Iniciatīvas iesniegšanai bija nepieciešami vismaz 7 ES dalībvalstu iedzīvotāju paraksti. Rezultāts: Latvija ir kļuvusi par vienu no 11 valstīm, kur vajadzīgais parakstu skaits tika savākts;
- iesniedza grozījumus un veicināja ziņojuma “Par mazākumtautību tiesību ievērošanas minimālajiem standartiem Eiropas Savienībā” pieņemšanu. Tajā Eiropas Parlaments piedāvā izveidot Eiropas Savienībā tiesiskuma mehānismu, kurš izsekotu ar mazākumtautību tiesībām saistītās problēmas, ieviestu vienotus standartus visā ES teritorijā un piespiestu ES valstis tos ievērot;
- kā Eiropas Parlamenta un Gruzijas Asociatīvā līguma parakstīšanas galvenais ziņotājs, veicināja bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Gruziju;
- aktīvi strādāja ar Aizkaukāza un Vidusāzijas valstīm. Tikās ar Gruzijas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Kazahstānas, Uzbekistānas unTadžikistānas prezidentiem;
- kopš 1957. gada, pirmo reizi Eiropas Parlamenta vēsturē, 2015. gada maija un novembra plenārsesijā uzstājās latgaliski. Savā runā vērsa uzmanību uz Latgales nabadzību un sociālo atpalicību, aicināja veikt steidzamus pasākumus reģiona valodas un kultūras saglābšanā;
- veicināja finansējuma piešķiršanu programmai “Bērnu garantija”, kura cīnīsies pret bērnu nabadzību ES valstīs.
