Andreja Mamikina apsveikums Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

Andreja Mamikina apsveikums Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
Lūk tur, pāris kilometrus tālāk, ir Latvijas un Krievijas robeža. Šeit, Zilupes novadā, sākas Latvija, un te laikam ir Eiropas Savienības tālākais austrumu punkts. Tā ir tā pati Latvija, kas 1918. gadā kļuva neatkarīga un atjaunoja savu neatkarību pirms daudziem gadiem šajā dienā – 1990. gada 4. maijā. Šo neatkarības atjaunošanu mēs visi svinam. Vai arī izliekamies, ka svinam.
Katrs no mums citādi dēvē Latviju: kāds par dzimteni, cits – par valsti, kuras pilsonis esi, vēl kāds – par pamāti. Laikam tam ir iemesls…
Aicinu atcerēties 1990. gada notikumus. Krievu valodai ir tādas pašas tiesības kā latviešu valodai visā Latvijas Republikas teritorijā. Valsts garantēs ikkatram izglītību dzimtajā valodā – ne tikai latviešu valodā, bet arī citās tostarp krievu valodā.
“Paga, paga, Mamikin! Tu esi radikālis!” dzirdu otrpus aifona, ar kuru šobrīd filmēju šo video.
Tie nav Mamikina radikālie uzskati. Tas ir tas, ko mums solīja 1990. gadā. Pareizāk sakot, tas ir tas, ko mēs solījām viens otram. Mēs. Toreiz. Daudznacionālā Latvija. Tieši tāpēc daudzi Latviju dēvē nevis par mammu, bet par pamāti.
Es atkal dzirdu pārmetumus: “Nebojā svētkus ar savu skepsi!” Iespējams, tieši svētkos vai neatkarības atjaunošanas gadadienā ir vērts padomāt par to, ko esam zaudējuši, vai par to, ko neesam atraduši teju 30 gadu laikā un to, ko mums vēl ir cerības atrast. Tas tāpēc, lai “mūsu mīļotā, bezgala mūsu Latvija, kļūtu par mūsu kopējām mājām,” kā 1990. gadā teica Tautas fronte. Neskatoties uz to, sveicu svētkos! Es joprojām ceru, ka Latvijai ir iespēja, ka tā noteikti kļūs par mājām ikkatram, kurš uzskata Latviju par savu dzimteni. Sveicu 4. maija svētkos!
Comments
Share
Office