Andreja Mamikina intervija žurnālam “Kapitāls”

Andreja Mamikina intervija žurnālam “Kapitāls”

Ar EP deputātu Andreju Mamikinu sarunājas žurnālists Dzintars Zaļūksnis.

“Kapitāls”: Kāds ir skats no Briseles: kādas Eiropas Savienības (ES) iespējas Latvija līdz šim ir izmantojusi visefektīvāk, kur nav veicies tik labi. Ko mūsu politiķi, jūsuprāt, nav sapratuši vai dara nepareizi?

Andrejs Mamikins: Latvija katru gadu saņem no Eiropas fondiem miljardu eiro, ņemot vērā mūsu ikgada iemaksu Eiropas Savienības budžetā. Eiropas Savienība ir lielākais Latvijas investors. Ja raugāmies iltermiņā, tie ir 3% IKP pieauguma katru gadu. Protams, šis fakts sniedz pozitīvu efektu. Mani dara bažīgu 2 fakti: pirmais, – ne vienmēr šie līdzekļi tiek ieguldīti pasākumos, kas ir efektīvākie. Atsevišķi uzņēmēji uzskata šo naudu nevis kā instrumentu veiksmīga biznesa projekta turpināšanai, bet gan kā līdzekļu “apgūšanu”. Par nelaimi šī “apgūšana” kļūst par projekta finālu. Tieši tāpēc redzam Latvijā rūpnīcas dīkstāvē un tukšus viesu namus. Šo objektu īpašnieki nejūtas traucēti, jo viņi nav ieguldījuši tur savu naudu vai arī, ja ir ieguldījuši, tad vien nelielu daļu. Otra problēma ir faktā, ka Latvijas ekonomika ir kļuvusi atkarīga no Eiropas naudas. Tas, kam bija jākļūst par labvēlīgu un veicinošu līdzpienesumu, nu ir pārtapis atkarībā. Katrs astotais eiro mūsu valsts budžetā ir palīdzība no ārpuses. Uzdosim sev jautājumu: kas notiks, ja šī līdzekļu ieplūšana aprausies? Neliels satricinājums jau notika 2016.gadā, kad iepriekšējās “septiņgades” projekti beidzās, bet jaunie vēl nebija sākušies līdz ar Eiropas līdzekļu plūsma ievērojami samazinājās. Piemēram, nedzīvojamo ēku būvniecība saruka par ceturtdaļu. Rezultātā Latvijas ekonomikas 2016. gada rādītāji praktiski nepieauga. Tēlaini salīdzinot, kuģa buksēšanas ātrums nav tas pats, kas tā kustības ātrums. Eiropas fondi ir laba lieta, taču Latvijas ekonomikai ir nepieciešama arī patstāvīga kustība.

“Kapitāls”: Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES alianses budžetā radīs 12-13 miljardu eiro “iztrūkumu”. Pašlaik tiek diskutēts par to, ka šā iemesla dēļ dalībvalstu ikgadējie maksājumi ES budžetā varētu tikt palielināti par 10-20%. vai tiek meklētas arī citas iespējas? Kāds ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā?

Andrejs Mamikins: Nesen pie mums – Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas – viesojās Eiropas budžeta komisārs Ginters Etingers.Viņš atklāja, ka Eiropas Savienības budžetā ir izveidojušies divi “caurumi” – viens izdevumu, bet otrs ieņēmumu jomā. Ieņēmumu jomā tas ir noticis Brexit dēļ, izdevumus ietekmējusi ir jaunu izdevumu parādīšanās kopējās migrācijas un drošības politikas jomā. ES bloka valstis jau ir vienojušās palielināt minētos izdevumus. Sarunāt sarunāja, bet papildus līdzekļus neiedalīja. Tagad problēmai ir jāmeklē risinājumi: vai nu ir jāsamazina izdevumi, vai arī jāpalielina dalībvalstu iemaksas, vai jāievieš tā saucamās “pašu finanses”. Pēdējais variants nozīmē to, ka ES budžetā būs jāveic tiešas iemaksas no atsevišķu nodokļu veidiem. Ja konkrētāk, tad komisārs piedāvāja ieviest īpašu nodokli plastikātam. Pirms tam vēl bija idejas par Eiropas līmeņa nodokļa ieviešanu bankas transakcijām un ieturēt daļu ieņēmumu no esošajiem nodokļiem, turklāt uzreiz novirzīt, piemēram, daļu pievienotās vērtības nodokļa ES budžetā. Lai apstiprinātu kādu no minētajiem variantiem, nepiciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Tieši šis fakts traucē nonākt pie reāla kopsaucēja. Ieviest papildus izdevumus valstis nevēlas. Jau šobrīd skaidrs, ka, ja arī valstu līderi vienosies savā starpā par ES budžeta papildus finansēšanu, nāksies samazināt izdevumu apjoms.
Visnepatīkamāk ir tas, ka izdevumu apjoma samazināšana var skart izlīdzināšanas politiku. Tas nozīmē, ka jauninājumi ietekmēs Eirofondu apjomu un naudas piešķiršanas nosacījumus pēc 2020. gada. Vēl bez eventuālās līdzekļu apjoma samazināšanas šobrīd tiek apspriests jautājums par grantu un kredītu proporciju izmaiņām. Tiek izskatīts priekšlikums, par grantu apjoma maksimālu samazināšanu, kā arī iespēja turpmāk piešķirt kredītus tikai komerciāli dzīvotspējīgiem projektiem.
Gribu vērst arī uzmanību tam, ka naudas daudzumu Eirofondos var ietekmēt arī konflikts starp turīgajām Rietumu valstīm un Austrumeiropu. Bagātos ir ļoti sakaitinājušas atsevišķas Austrumeiropas valstis, kuras nevēlas būt solidāras un nepieņem bēgļus. Arī Ungārijas un Polijas izaicinošā uzvedība ir nogurdinājusi un saniknojusi rietumeiropiešus.

“Kapitāls”: Vai, Jūsuprāt, ir attaisnojusies ES lauksaimniecības politika? Vai ir kas tāds, ko Jūs vēlētos tajā mainīt?

Andrejs Mamikins: Šajā jautājumā es uzticos Latvijas zemnieku organizācijas vadlīnijām. Mūsu zemnieki rīkojas pietiekami profesionāli. Kopumā šā brīža sistēma ir apmierinoša. Protams, pastāv vairākas konkrētas problēmas, kurām nepieciešama korekcija.

“Kapitāls”: Vai pēdējo gadu kampaņas, kas vērstas uz atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu, ir bijušas pietiekami efektīvas? Vai tās nav būtiski palielinājušas enerģētikas sektora izmaksas un vai netiek plānoti pasākumi, kas ikdienā izmantojamo degvielu un elektroenerģiju sadārdzinās vēl vairāk? 

Andrejs Mamikins: Pirmajā janvāra sesijā Eiropas Parlaments nobalsoja par to, lai 2030. gadā daļa atjaunojamās enerģijas sasniegtu 35%. Eiropas Komisijas piedāvāja – 27%. Visdrīzāk kompromiss tiks panākts kaut kur viduspunktā. No vienas puses ir jādomā par ekoloģiju, taču no otras – par sevi atgādina arī ekonomiskās intereses. Eiropa katru dienu importē enerģiju 1 miljarda eiro vērtībā. Importa aizvietošana nes vietējiem uzņēmējiem ienākumus. Turklāt tas ļauj Eiropas uzņēmējiem gūt peļņu tehnoloģiju jomā. Cita lieta, jāatceras, ka visur ir nepieciešams racionāls balanss un patērētājs nedrīkst pārmaksāt par ambicioziem plāniem, kuriem Eiropa nav pietiekami sagatavojusies. Tēlaini runājot, ikkatrai kaujai ir jābūt labi sagatavotai.

“Kapitāls”: EP veiktā mobilo sakaru viesabonēšanas maksu atcelšana galu galā Latvijā samērā būtiski palielināja bezvadu komunikācijas izmaksas patērētājiem. Vai, jūsuprāt, bija to bija iespējams paveikt, arī negatīvi neskarot Latvijas patērētāju intereses?
Andrejs Mamikins: Viesabonēšanas maksas atcelšanai nebija jārezultējas tarifu paaugstināšanā valsts iekšienē. Protams, operatoriem ir parādījušās dažas jaunas izdevumu pozīcijas. Tas notiek, kad viņu abonements aizceļo uz citu ES valsti un izmanto tur mobilos pakalpojumus. Tomēr neaizmirsīsim, ka gadījumā, ja citu valstu iedzīvotāji atbrauc uz Latviju, tad viņu operatori maksā mūsējiem. Ja lietotāju skaits ir apmēram vienāds, tad tam nav jārezultējas tarifu paaugstināšanā. Ja tas notiek, tad visdrīzāk tāpēc, ka mobilo pakalpojumu operatori, izmantojot minētos apstākļus, vienkārši izlemj piepelnīties.

“Kapitāls”: Viena no EP un attiecīgi ES prioritātēm ir vides politika, tostarp kaitīgo izmešu un siltumnīcas gāzu samazināšana. Vai varat mazliet vairāk pastāstīt, kādas ir aktuālākās diskusijas par automašīnu vecuma ierobežojumiem un fosilās degvielas izmantošanu dzinējos? Vai tuvāko gadu laikā gaidāmi kādi aizliegumi vai ierobežojumi?  
Andrejs Mamikins: Ir jāsaprot, ka jebkuras vērienīgas izmaiņas var atbalsoties visnegaidītākajā veidā. Piemēram, aizraušanās ar biodegvielu 2000os rezultējās produktu cenu paaugstināšanā Āfrikā. Fermeriem bija izdevīgāk audzēt biodegvielas ieguvei nepieciešamās tehniskās kultūras, nekā pārtikas izejvielas. Sanāca tā, ka, piemēram, Ziemeļeiropas iedzīvotāji reulāri piepildīja savas degvielas tvertnes ar āfrikāņu pārtiku. Turklāt viņi par to pat neaizdomājās un bija ļoti gandarīti par savu ekoloģiski pareizo rīcību. Tagad Parlamentā ir sākuši pievērst lielāku uzmanību šīm problēmām un piedāvā izmantot biodegvielai, tā saucamās, otrās paaudzes izejvielas, piemēram, koksnes un lauksaimniecības pārstrādes atkritumus.

“Kapitāls”: Īpašu uzmanību ES pievērš plastmasas iepakojuma samazināšanai ikdienā. No 1. janvāra arī Latvijā stājies spēkā aizliegums bez maksas izplatīt plānos plastmasas maisiņus. Tiek runāts arī par ES mēroga nodokli šādam iesaiņojumam. Cik pamatotas ir bažas par to, ka šādu maksājumu dēļ plastmasā fasētās preces varētu kļūt dārgākas? 
Andrejs Mamikins: Janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu ražošanas noteikumu iniciatīvu, kas paredz izmaiņas plastikāta izmantošanā un utilizēšanā. Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks ieviest šo reformu. Turklāt tas ir aktuāli arī mums Latvijā. Slavenais ugunsgrēks Jūrmalas izgāztuvē izgaismoja samilzušo problēmu plastikāta utilizēšanas jomā. Latvijā pārstrādei tiek ievests gigantisks apjoms plastikāta atkritumu, un mēs visi kļuvām par lieciniekiem tam, ka ievērojama daļa šo atkritumu nokļūst nelegālajās izgāztuvēs. Es pieprasīju atbildi Eiropas Komisijai. Sadarbībā ar Zviedrijas laikraksta Dagens Nyheter žurnālistiem man izdevās pievērst Zviedrijas valdības uzmanību atkritumu problēmai. Zviedrija šobrīd strādā pie plastikāta atkritumu eksporta likumu grozījumiem.

“Kapitāls”: Visbeidzot; vai Jūs pats esat apmierināts ar darbu Briselē? Vai mēģināsiet startēt ar nākamajās EP vēlēšanās?

Andrejs Mamikins: Eiropas Parlaments strādā ar sarežģītām un vērienīgām problēmām. Piedalīties to apspriedē un risināšanā man ir interesanti. Stāvēt malā un skatīties nekad nav bijis manā raksturā, tāpēc esmu nolēmis arī turpmāk piedalīties aktīvajā politikā.

Comments
Office