Andreja Mamikina nedēļas komentārs (11.12.2017 – 15.12.2017)

Andreja Mamikina nedēļas komentārs (11.12.2017 – 15.12.2017)

Eiropas Padomes Venēcijas komisija publicēja kritisku vērtējumu par Ukrainā nesen pieņemto izglītības likumu. [1]  Šis lēmums Latvijai ir svarīgs, jo Ukrainas izglītības reformas likums ir līdzīgs projektam, kuru gatavo Latvijas valdība. Vairāku Eiropas Savienības valstu spiesta, Ukrainas valdība nosūtīja likuma tekstu Venēcijas komisijai.

Vērtējumā par Ukrainas nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz apmācību ukraiņu valodā, Venēcijas komisija konstatēja tiešus mazākumtautību tiesību pārkāpumus un sniedza rekomendācijas:

“Turpināt nodrošināt esošo izglītības proporciju mazākumtautību valodās sākumskolā un vidusskolā papildus valsts valodas apmācībai.”

Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes ekspertu orgāns, kas profesionāli un juridiski vērtē valsts konstitūcijā veiktās izmaiņas. Ekspertu vērtējumu komisija var sniegt, tai skaitā, arī par nacionālo minoritāšu tiesības skarošiem likuma projektiem. Šī mehānisma dalībnieces ir 60 pasaules valstis. Komisijas sastāvā ietilpst konstitucionālo un starptautisko tiesību eksperti.

Vērsties pie Venēcijas komisijas var Eiropas Padomes valstis. Venēcijas komisijas lēmumi nav obligāti, bet tie ir tik godājami, ka parasti valstis seko tiem.

Esmu vērsies ar rakstisku priekšlikumu pie Latvijas premjerministra Māra Kučinska, kurā aicinu iesniegt izglītības likuma labojumu projektu par mazākumtautību skolu pāreju tikai uz apmācību latviešu valodā, Venēcijas komisijas ekspertīzes veikšanai.

Ja premjera kungs ir pārliecināts, ka plānotā izglītības reforma nepārpkāpj mazākumtautību tiesības Latvijā, tad viņš ar prieku atdos projektu cienījamo Venēcijas komisijas ekspertu rokās. Ja viņš to nedarīs, tad nozīmēs to, ka valdība saprot, ka pārkāpj ievērojamas Latvijas daļas tiesības un apzināti to dara, lai realizētu savus politiskos mērķus.

[1] http://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-AD(2017)030-e

Comments
Office