5 mīti par bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju

5 mīti par bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju

Sarunas par bezvīzu režīma liberalizāciju Ukrainas un Gruzijas pilsoņiem sasniegušas finiša taisni, tomēr Eiropas sabiedrībā, tostarp Latvijā, joprojām sastopami dažādi stereotipi. No kā īsti mēs baidāmies? Cik pamatoti ir mūsu aizspriedumi?

1. mīts: bezvīzu režīma ieviešana ir sagatavošanās solis Ukrainas un Gruzijas iestājai Eiropas Savienībā.

Patiesība: Vīzu atcelšana nav iemesls tam, lai pretendētu uz dalību Eiropas Savienībā. Abpusēja vienošanās par robežu šķērsošanas atvieglojumiem ir normāla starptautiska prakse. Uz šo brīdi Šengenas zonas valstīs brīvi drīkst iebraukt 60 pasaules valstu pilsoņi, tostarp no Japānas, Brazīlijas un Peru. Ne viena no minētajām valstīm, kā zināms, neplāno iestāties Eiropas Savienībā. Ukrainai un Gruzijai, neraugoties uz ciešo sadarbību ar ES, arī nav oficiāla kandidāta statusa.

2. mīts: lēmumam ieviest bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju ir politisks raksturs.

Patiesība: Bezvīzu režīma priekšrocības varēs izmantot ne tikai politiķi, bet arī vienkāršie Ukrainas un Gruzijas iedzīvotāji, kuriem Eiropā dzīvo radi, draugi un biznesa partneri. Šobrīd, lai nokļūtu Šengenas zonas valstīs, ukraiņiem un gruzīniem katru reizi jāiziet cauri birokrātiskai procedūrai (vīzu noformēšana var ieilgt līdz pat 2 nedēļām) un, atkarībā no steidzamības, samaksāt 35 līdz 100 eiro (zināšanai: vidējā alga Ukrainā nav lielāka par 200 eiro). Turklāt ir jāatceras, pirms 5 – 7 gadiem diplomātiskajā līmenī notika visnotaļ aktīvas sarunas par iespējamo ES un Krievijas vīzu atcelšanu (par oficiālo atskaites punktu kļuva Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījums 2002. gada 27. augustā, kurā viņš, Kaļiņingradas dzīves apstākļu nodrošināšanas un uzlabošanas kontekstā, piedāvāja EK priekšsēdētājam izskatīt abpusēju bezvīzu režīma perspektīvu). Jāņem vērā fakts, ka, atjaunojoties attiecībām starp Rietumiem un Krieviju (tas, bez šaubām, notiks), jautājums par bezvīzu režīmu atkal parādīsies dienas kārtībā.

3. mīts: bezvīzu režīms ir dāvana Ukrainai un Gruzijai apmaiņā pret lojalitāti Rietumiem.

Patiesība: Bezvīzu režīms ar Ukrainu un Gruziju ir, pirmkārt, Eiropas Savienības apņemšanās, kura ir jāpilda, un tā tika parakstīta 2014. gadā, bet sarunas par robežu šķērsošanas atvieglošanu ar Gruziju tika uzsāktas jau 2012. gadā. Pa šo laiku abas valstis ir izpildījušas veselu rindu ES tehnisko prasību (robežu stiprināšana, biometrisko pasu ieviešana, korupcijas apkarošanas pasākumi v.c.). Turklāt Gruzija ir atcēlusi vīzu režīmu Eiropas Savienības pilsoņiem 2006. gadā, bet Ukraina – 2005. gadā. Ja runājam par to, kā sarunu rezultāts var ietekmēt vienkāršo ukraiņu un gruzīnu attieksmi pret Eiropu, tad nav šaubu, ka Briseles atteikšanās pildīt solījumus, rezultēsies vilšanās jūtās un, iespējams, pat agresijā. Tajā pašā laikā bezvīzu režīms pats par sevi neko negarantē ģeopolitikas kontekstā. Neskatoties uz to, ka, piemēram, Moldovas pilsoņi saņēma iebraukšanas atvieglojumus Šengenas zonā 2014. gadā, divus gadus vēlāk – 2016. gada novembrī – prezidenta vēlēšanās viņi nobalsoja par Sociālistu partijas līderi Igoru Dodonu, kuru rietumu plašsaziņu līdzekļi dēvē par “prokrievisku”, nevis par Dodona konkurenti Maiju Sandu, kas tika pozicionēta kā proeiropeisko spēku pārstāve.

4. mīts: ukraiņi un gruzīni atņems eiropiešiem darba vietas.

Patiesība: bezvīzu režīms nedod tiesības uz pastāvīgu dzīvošanu, strādāšanu un mācībām Eiropas Savienības valstīs. Jaunā kārtība pieļaus īslaicīgu – 90 dienu ilgu – uzturēšanos katru pusgadu. Protams, pastāv iespēja, ka kāds no Ukrainas vai Gruzijas pilsoņiem atradīs veidu kā palikt Eiropā, piemēram, satiks Francijā vai Latvijā savu otro pusīti un izveidos ģimeni. Tāda ir dzīve! Taču, ja atceramies par Eiropas sabiedrības katastrofāli ātro novecošanu, tāds notikumu pavērsiens ļauj saskatīt arī priekšrocības.

5. mīts: līdz ar bezvīzu režīma ieviešanu Eiropā ieplūdīs nelegāļi un noziedznieki.

Patiesība: Vīzu atcelšana nenozīmē bezkontroles situāciju. Galvenais bezvīzu brauciena nosacījums ir biometriskā pase, kura satur arī informāciju par pirkstu nospiedumiem. Pēc bezvīzu režīma ieviešanas ukraiņiem un gruzīniem, tieši tāpat kā pašlaik, būs jāuzrāda robežsargiem materiālā stāvokļa un ceļojuma mērķi raksturojoši dokumenti (viesnīcas rezervācija, biļete atpakaļceļam, naudas līdzekļi, medicīniskā apdrošināšana v.c.). Minēšu vēl vienu svarīgu niansi: līdz ar bezvīzu režīma stāšanos spēkā, Ukrainai un Gruzijai būs jāpieņem pie sevis atpakaļ visus Eiropā notvertos nelegāļus. Ja kāda iemesla dēļ abas valstis neievēros šo pienākumu, bezvīžu režīms var tikt apturēts. Eirokomisija jau ir sagatavojusi īpašu mehānismu šai procedūrai, kurš sāks strādāt līdz ar vīzu režīma liberalizāciju.

Avots:  http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/andrej-mamykin-5-mifov-o-bezvizovom-rezhime-s-ukrainoj-i-gruziej.d?id=48270273

 

 

 

 

 

 

Comments
Office

Leave a reply