Eirofondi – iespējas, kuras Latvija nedrīkst pazaudēt

Eirofondi – iespējas, kuras Latvija nedrīkst pazaudēt

Intervija ar eiroparlamentārieti un Latvijas delegācijas Eiropas Parlamenta S&D grupā vadītāju Andreju Mamikinu.

mamikins.lv: Normālam cilvēkam šodien ir grūti saprast – kas īsti notiek Eiropā. Vieni politiķi un ekonomisti burtiski izstaro optimismu, turpretī citi prognozē vēl vienu krīzi. Kam ir jāgatavojas, jūsuprāt?

A. Mamikins: Krīze joprojām turpinās. Precīzāk – asas un bīstamas fāzes vietā, kādā bijām pēc 2008. gada, tā ir nonākusi hroniskajā stadijā. Kā zināms, hroniska slimība nevar tikt izārstēta ar tableti vai vienreizēju poti. Bieži vien nākas kardināli mainīt dzīvesveidu, nodarboties ar ārstniecisko fizkultūru, pacietīgi apmeklēt procedūras. Lai tiktu vaļā no hroniskas kaites, ir jāievēro pašdisciplīna un jāmaina ieradumi. Ja tiek turpināts iepriekšējais dzīvesveids, viss var beigties ar vēl vienu bīstamu krīzi gan politisku, gan ekonomisku.

mamikins.lv: Eiropas Savienība var sabrukt?

A. Mamikins: Agrāk tāds pavērsiens šķistu neiespējams, taču tagad arvien biežāk par to runā visaugstākajā līmenī. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības šajā situācijā ir salīdzināma ar kliedzošu sirēnu.

mamikins.lv: Kādi ir Eiropas Savienības politiskās krīzes iemesli?

A. Mamikins: Politiskā krīze turpināsies, kamēr netiks sniegta atbilde uz galveno jautājumu: kādai ir jākļūst Eiropas Savienībai nākotnē – par vienotu valsti vai, tieši otrādi, visu Briselei piešķirto varu ir jāatdod atpakaļ nacionālajām valstīm. Lūk, tieši šis jautājums ir galvenais strīdu iemesls. Eiropas Savienību šobrīd var salīdzināt ar Vinniju Pūku, kurš iesprūdis alā. Vieni to velk uz priekšu, bet otri – atpakaļ. Rezultātā Pūks joprojām ir iesprūdis, turklāt viņam ir jāguļ neērtā pozā. Tāds nenoteikts stāvoklis ir ļoti bīstams. Bēgļu krīze, stāvoklis Grieķijā, pat Parīzes terorakti kļuva iespējami tāpēc, ka netika pieņemti vienoti lēmumi.

mamikins.lv: Kāpēc nedrīkst atstāt visu tā, kā bija līdz šim?

A. Mamikins: Piemērs: Šengenas valstu iedzīvotāji var braukt viens pie otra bez vīzām un pārbaudēm. Ja nacionālās valstis pašas turpinās apsargāt savas robežas un nespēs tikt ar šo svarīgo uzdevumu galā, tad miljoni nelegālo imigrantu varēs brīvi pārvietoties visā ES teritorijā. Ja mēs arī turpmāk gribam brīvi pārvietoties, tad ir skaidrs, ka ES robežas ir jāapsargā vienotai robežsardzei, un ir jāievieš vienota migrācijas sistēma, kas attiektos uz pilnīgi visām dalībvalstīm. Tēlaini runājot, ja esam nojaukuši savu mazo būdiņu un tās vietā ceļam jaunu, lielu māju, nedrīkst pamest celtniecību pusratā un dzīvot nepabeigtā ēkā bez logiem un durvīm.

mamikins.lv: Lai šo jauno ēku uzceltu gatavu, valstīm ir jānodod lielākā savas suverenitātes daļa Briselei.

A. Mamikins: Jā, daudzi to nevēlas darīt. Ja tā, tad atliek otrs variants: atceļam Šengenas vienošanos, atjaunojam robežu kontroli! Domāju, ka visiem ir skaidrs – tas nozīmētu Eiropas Savienības beigas. ES var saglabāties vien tad, ja virzīsies uz federatīvas valsts izveidi, citi varianti tuvinās sabrukumu.

mamikins.lv: Cik lielā mērā mēs Latvijā esam atkarīgi no šiem procesiem? Tā ir lielo spēlētāju spēle, mums ir savas, vietējās intereses.

A. Mamikins: Latvijas valsts budžeta ieņēmumi nākamajam gadam sastāda 8 miljardus eiro. 1 miljards un 113 miljoni no šīs summas ir ārvalstu palīdzība. Citiem vārdiem runājot, katrs astotais eiro ir ārvalstu palīdzība.

mamikins.lv: Kas tā ir par ārvalstu palīdzību?

A. Mamikins: Tie ir eirofondu līdzekļi. Pēdējo 12 gadu laikā par šo naudu ir uzbūvēti praktiski visi ceļi valstī, nomainītas komunikācijas, siltinātas skolas, slimnīcas un bērnudāzi, uzņēmumi pirka iekārtas, nestrādājošie jaunieši apguva jaunas zināšanas un profesijas. Tās ir gigantiskas investīcijas, ko nevar atļauties ne valsts, ne pašvaldības.

mamikins.lv: Kas notikts, ja Latvija mēģinās dzīvot tikai no saviem ienākumiem?

A. Mamikins: Tad ir nedaudz jāatskatās pagātnē. Bez eirofondu līdzekļiem no 2008. līdz 2018. gadam turpinātos Latvijas IKP kritums, un tikai pēc 2018. gada sāktos ļoti vārgulīgs kāpums. Citiem vārdiem, šābrīža kāpums notiek pateicoties eirofondu investīcijām un ilgtermiņa efektam, ko tās sniedz. Sliktā ziņa ir tā, ka šie līdzekļi mums tiek garantēti tikai līdz 2020. gadam. Ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijai var tikt ievērojami samazināts finansējums: Lielbritānijas izstāšanās (Lielbritānija veica ES budžetā lielākas iemaksas nekā sanema pretī), Eiropas Savienībā ir iestājušās vairākas nabadzīgas valstis, kuras aktīvi pretendē uz eirofondu līdzekļiem, visbeidzot var mainīties donoru-valstu, piemēram, Vācijas iedzīvotāju nostāja jautājumā, kas attiecas uz nabadzīgāko valstu finansēšanu. Kā zināms, minēto turīgo valstu iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar Austrumeiropas valstu nesolidaritāti bēgļu jautājumā.

Par līdzekļiem turpmākajām investīcijām mums nāksies cīnīties. Šajā jautājumā ļoti svarīga ir Sociāldemokrātu progresīvās alianses grupas nostāja Eiroparlamentā. Mūsu grupa ir valdošajā koalīcijā, un ir otra lielākā politiskā grupa. Komisāre Korina Kretu, kas kūrē reģionālo politiku un eirofondus, komisārs Pjērs Moskovisi – abi ir mūsu politiskās grupas biedri. Es, kā vienīgais Latvijas eiroparlamentārietis – sociāldemokrāts mēģināšu viņus pārliecināt. Ir jādara viss iespējamais, lai mūsu valstij arī turpmākajos septiņos gados tiktu iedalīti vērā ņemami līdzekļi. Tā nebūs tikai nauda! Tās būs darbavietas, investīcijas, attīstība, visbeidzot tā būs iespēja, kuras, visdrīzāk, mūsu valstij citreiz nebūs.

mamikins.lv: Novēlu jums veiksi un paldies par sarunu!

 

 

 

 

Comments
Share
Office

Leave a reply