Andrejs Mamikins. Kāpēc es vēlreiz braukšu uz Sīriju.

Andrejs Mamikins. Kāpēc es vēlreiz braukšu uz Sīriju.

Eiroparlaments jau sen grēko, jo apsūdzošas rezolūcijas pieņem cilvēki, kuri kartē nevar atrast valsti, pret kuru ES ievieš sankcijas. Viena lieta ir, slinki dzerot alu, skatīties pa televizoru kadrus, bet pavisam cita – personīgi ieskatīties to cilvēku acīs, kas vakar ir pārcietuši gaisa uzlidojumus. Īpaši vērtīgi tas ir politiķiem, jo izārstē no tukšvārdības un liek labi padomāt pirms balsošanas.

Iepriekšējās nedēļas nogalē, mēs bijām 6 deputāti no 6 politiskajām grupām, kas pārstāv visu Eiroparlamenta politisko spektru. Vēl bez manis bija: Stefano Maulu (vislielākās EP Kristīgo demokrātu politiskās grupas pārstāvis, bet Itālijā viņš ir Silvio Berluskoni partijas “Uz priekšu, Itālija!” biedrs un esošā Eiroparlamenta prezidenta Antonio Tajāni partijas biedrs), Tatjana Ždanoka (pārstāv visnotaļ ietekmīgo Zaļo grupu Eiroparlamentā), Jana Toom (ALDE, bet Igaunijā Jana pārstāv Igaunijas premjera Jiri Ratasa Centra partiju), itālietis Fabio Massimo Kassaldo (Itālijā pārstāv politisko kustību “5 zvaigznes”, bet EP – grupu “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”) un spānis Havjers Houso Permujs (pārstāv Kreiso un Zaļo aliansi EP). Havjēram ir savs, dziļi personisks, ar Tuvajiem Austrumiem saistīts stāsts. Atceraties, kad ASV kareivji kļūdoties nošāva žurnālistu grupu Irākā, noturot tos par kaujiniekiem? Bojāgājušo vidū bija Havjēra brālis.

Ar mums kopā nebija vien konservatīvo un Lepēnas grupas. Atpakaļceļā mēs jokojām, ka, ja visi mūsu kolēģi frakcijās domātu tāpat kā mēs, sankciju režīms pret Sīriju tiktu atcelts ar 85% balsu pārsvaru.

Mums ir divi mērķi: stratēģiskais un taktiskais. Stratēģiskais mērķis tiks sasniegts tad, kad ES atcels sankcijas pret Sīriju. PIlnīgi visu tikšanos laikā, sākot ar prezidentu Asadu un beidzot ar Aleppo Sarkanā Pusmēness pārstāvjiem, sīrieši mums lūdza tikai vienu – atcelt sankcijas.

Taktiskais mērķis bija kļūt par aculieciniekiem un izstāstīt frakcijas kolēģiem redzēto. Šis mērķis ir sasniegts: trešdien ir izveidota intergrupa “Miera procesa atbalstam” Sīrijā.

press-konf

Sprādzieni Damaskā.

Sīrijas galvaspilsētā mēs bijām laikā, kad nogranda šausmīgie sprādzieni. Ļaunas likteņa ironijas dēļ, tas notika 11. marta rītā, manā dzimšanas dienā. Pēc terorakta igauniete Jana Toom piezvanīja man: “Mamikin, Jums šodien ir otrā dzimšanas diena!”

two-bombs-go-off-in-damascusLai cik tas nebūtu briesmīgi, bet vienkāršie sīrieši ir jau pieraduši pie sprādzieniem. Abi sprādzieni notika sestdien, kad musulmaņi apmeklēja kapus – tas ir apmēram tas pats, kas Mirušo piemiņas diena pareizticīgajiem. Tieši tāpēc ir tik daudz bojāgājušo irākiešu, viņi bija atbraukuši uz Sīriju tūristu autobusos, uz reliģiozajiem pasākumiem.

1051480773Vienkāršie sīrieši ļoti atbalsta gan Asadu, gan Sīrijas armiju. Lūk fakts: 80% no 15 miljoniem Sīrijas iedzīvotāju (līdz karam bija 24 miljoni) dzīvo Bašara al Asada kontrolētajās teritorijās. Ja jau Asads ir “asiņains diktators un tirāns”, kāpēc bēgļi no DAESH un “mērenās” opozīcijas kontrolētajām teritorijām bēg uz Asada kontrolētajām teritorijām? Tas ir mans galvenais arguments sarunās ar kolēģiem. Ja Asada režīms rīt sabruktu, Eiropas saņemtu desmit miljonu jaunu bēgļu un Latvijas bēgļu kvota pieaugtu līdz pusmiljonam.

Humanitārā katastrofa.

Damaska nav cietusi tik stipri, kā Aleppo austrumu daļa. Damaskas lidostas rajona piepilsētā pagājušajā vasarā notika sīvas cīņas, taču pati pilsēta izskatās tāpat kā pirms kara 2011. gadā. Protams, ir vairāk bruņumašīnu, sardzes posteņu un katra stratēģiski svarīga ēka ir apjozta ar masīvu betona bloku žogu.

img_4209Pagājušajā vasarā, kad mani kolēģi devās uz Sīriju pirmo reizi, teroristi atradās 3 km attālumā no Damaskas, šķita, ka Asada dienas ir skaitītas. Krievu un irāņu iejaukšanās ļoti palīdzēja sīriešiem. Pērnā gada decembrī, kad es pirmo reizi devos uz Sīriju, Asada armijai izdevās atsist Islāma valsti 60 km attālumā no galvaspilsētas. Taču toreiz bija cita problēma: teroristi bija sagrābuši  pilsētas ūdenstorni un gāzes padeves staciju. 4 miljonu damaskiešu atslēgšana no ūdens padeves nozīmētu megapolises vieglu iekrišanu teroristu rokās dažu stundu laikā bez cīņas.

Atminos, kā decembrī Bašars al Asads mums stāstīja par to, kā Islāma valsts šantāžēja viņu: vai nu tu mums maksāsi, vai arī mēs uzspridzināsim ūdenstorni. Problēma nebija tajā, ka teroristi prasīja naudu, bet gan problēmā, ka cena katru dienu bija cita. Par laimi pārrunu taktika kopā ar ļoti pārdomātu militāro operāciju ļāva nemaksāt teroristiem, saglabāt ūdenstorni un atsist ienaidnieku tālāk no Damaskas. Šodien tikai ļoti nelielu teritoriju galvaspilsētai pieguļošajā zonās kontrolē bijušās «Al Qaeda» atzars – “Džabhat an Nusra”. Asada armijai tas ir tuvāko nedēļu mērķis, kurš noteikti tiks sasniegts! Es par to nešaubos!

Vienkāršie sīrieši, kurus es redzēju, ļoti mīl savu prezidentu. “Bašars ir Allāha dāvana,” viņi uzsver.

aleppo4

Ielāpu sega.

Sīrijas karte šodien atgādina ielāpu segu. Valsts ir sadalīta starp Asadu, “mēreno” opozīciju, Islāma valsti un kurdiem. No attāluma ir grūti saprast – kurš ar kuru karo, kurš ar kuru draudzējas. Problēma nav tik daudz “mērenajā” opozīcijā, cik faktā, ka tā praktiski visur ir saplūdusi ar “Džabhat an Nusra”. Kā zināms, šo organizāciju ANO mītne ir nodēvējusi par tādu pašu teroristiko organizāciju kā Islāma valsts.

img_4507Tomēr atšķirība starp abām organizācijām pastāv. Pēdējās tikšanās laikā Asads mums skaidroja: ja Islāma valsts ir nežēlīgi, taču ārkārtīgi tieši ļaudis, tad “Nusra” rīkojas ārkārtīgi  viltīgi, smalki un rafinēti. Tieši tāpēc viņi ir iefiltrējušies visās opozīcijas kontrolētajās teritorijās. Šodien “Nusra” neaiztiek Islāma valsti un ir gatava sadalīt Sīriju ietekmes zonās. Abas minētas organizācijas karo pret Bašaru al Asadu.

Kurdi ir interesanti ļaudis. Neskatoties uz senajām antipātijām pret Asadu, šobrīd viņi ir aizņemti karā pret Islāma valsti. Jāteic, ka viņi ir visnotaļ veiksmīgi izspieduši teroristus no ziemeļiem. Gan Asads, gan Ārlietu ministrijas vadītājs apstiprināja manu minējumu: tiešu sadursmju starp kurdiem un Asada armiju militārās saskarsmes līnijā nebūs. Gaidāmais Rakas šturmējums tuvākajās nedēļās, to pierādīs. Turklāt ĀM vadītājs apstiprināja manas aizdomas, ka pastāv mutiska vienošanās starp krieviem un amerikāņiem par Rakas pilsētas atbrīvošanu no Islāma valsts, kaut gan presē tas netiek popularizēts. Tas nozīmē, ka Trampa administrācija nolēmusi turēt vārdu Sīrijas sakarā.

Kas attiecas uz politisko procesu, tad tikai 6 “mērenās” opozīcijas grupas ir gatavas runāt ar Asadu, un janvāra sarunu raunds Astanā to pierādīja. Kurdiem Astanā bija tikai viens noteikums: federatīva iekārta Sīrijā balstīta jaunā konstitūcijā, taču tam pagaidām nav gatavs Asads. Sīrijas prezidents mums pateica: kurdi ir tādi paši Sīrijas pilsoņi, kā visi pārējie sīrieši. Asads pavisam noteikti nodrošinās kurdiem maksimāli iespējamo autonomiju izglītības, valodas un vietējo pašvaldību jomā. Daudz lielāku autonomiju, kāda šobrīd ir čerkesiem, armēņiem un čečeniem Sīrijā.

Foto: Business Insider

Lielie spēlētāji un Latvija.

Ap Sīriju 6 gadus notiek ļoti netīra spēle, kurā ir sadūrušās pasaules lielvalstu intereses. Turciju Damaskā patoloģiski neieredz. Asads, kurš agrāk bija tuvs Erdogana un viņa ģimenes draugs, vairs netic turku līderim. Erdogans jau sen koķetēja ar Sīrijas radikālajiem sunnītiem, savā teritorijā sniedza medicīnisku palīdzību Islāma valstij un sponsorēja to, lika likmes uz “Brāļiem musulmaņiem” Ēģiptē, lai veidotu savdabīgu politisko sunnītu loku Tuvajos Austrumos.

Foto: Al Arabiya.

Francija vairs nav cieņā, kaut arī jebkurš izglītots sīrietis brīvi pārvalda franču valodu (pats Bašars al Asads līdz aizbraukšanai uz Angliju, pabeidza prestižo Franču koledžu Damaskā). Tam par iemeslu – 2013. gadā Francija kopā ar Lielbritāniju bija ES sektorālo sankciju galvenie iniciatori pret Sīriju, arī visu Eiropas vēstniecību un Asada gāšanas ideja pieder minētajām lielvalstīm. Sīrieši to nekad neaizmirsīs.

 

Sīriešiem nepatīk ASV, viņi atceras Obamas vēlmi uzsākt militāro kampaņu pret Asadu, tādu kā Irākā, bet no otras puses, atbalsta ASV vēlēšanos cīnīties pret Islāma valsti, un nesaprot ASV “plašās” koalīcijas  pasivitāti. “Caur satelītu iznīcināt 2 teroristu automašīnas dienā? Tas nav karš!” teica mums Asads.

Irānu uzskata par brālīgo valsti. Galu galā tieši Irāna oficiāli piedalās virszemes operācijās kopā ar Asada armiju. Pēdējā gada laikā irāņi Sīrijā ir zaudējuši tūkstošus savu elitāro specvienību kareivju. Tas ir viņu ieguldījums cīņā par mieru Sīrijā.

Krieviju dievina, taču, pēc manām sajūtām, eiforija sāk noplakt. Asads ir pateicību parādā par izglābšanos pēc Krievijas gaisa kosmisko spēku operācijām 2015. – 2016. gadā. Tomēr es sajutu krasu atšķirību: ja decembrī Asads iznāca sagaidīt Krievijas Senāta delegāciju ar Konstantīnu Kosačevu priekšgalā savas pils iekšpaglamā (arī es toreiz biju tikšanās dalībnieks), tad šoreiz mēs  kāpām rezidences otrajā stāvā un Krieviju Asads minēja sarunā tikai vienu reizi, bet parlamenta spīkere Hadija Abbasa vispār nepieminēja Krieviju, pat pēc manu kolēģu tieša jautājuma.

Tomēr Vladimiram Putinam ir savi argumenti Sīrijā, lai saglabātu nopietna spēlētāja ampluā Tuvajos Austrumos uz ilgu laiku, noslēgtas vienošanās par jūras bāzi Tartusā un gaisa kara bāzi Hmeimimā uz 49 gadiem, arī Sīrijas zelta krātuve – 19 tonnas – glabājas Maskavā.

Foto: RT.com

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, bet sīrieši pazīst Latviju, galvenokārt ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča proamerikāniskās nostājas dēļ. Es nedāvināju Asadam Rinkēviča portretu – tas būtu pārāk liels gods Rinkēviča portretam, arī situācija Sīrijā ir tik nopietna, ka joki un trollings ir nevietā. Taču, kad apjautājos par E. Rinkēviču Sīrijas ĀM Validam Al-Muallam, sīriešu delegācija greizi pasmīnēja un atbildēja: mums nav vajadzīgs jūsu ārlietu ministra portrets. Viņam ne tikai nevens roku nepasniegtu, bet pat portretu nepaturētu šit. Lūk, tāds ir manas valsts darbības rezumējums sīriešu acīs.

img_3590Šoreiz es uzdāvināju Bašaram al Asadam ekskluzīvu fotoalbūmu “Citādā Latvija” – politiskajā kontekstā, protams. Kā man kļuvis zināms, Sīrijas prezidentam dāvana ļoti patīk. Savukārt ĀM vadītājam pasniedzu Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monētu “Ziemassvētku kaujas” ar piebildi: “Toreiz Latvija cīnījās par savas teritorijas vienotību un neatkarību, tagad par to cīnāties arī jūs!”

img_3591

Lūzuma punkts.

Starp manu pirmo un otro braucienu uz Sīriju pagājuši divarpus mēneši, taču lūzuma punkts kara darbībā ir jūtams. Aleppo atbrīvošana bija ļoti simboliska un nozīmīga. Tas atjaunoja izmocītās Sīrijas armijas un vienkāršo sīriešu cīņas garu. Cilvēki patiešām priecājas, sastapām dejojošus ļaudis uz ielām.

smaida

Islāma valsts kontrolē lielāko Sīrijas daļu, taču tā ir neapdzīvota, lai gan ārkārtīgi bagāta ar naftas iegulām. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, no kurienes Islāma valsts ņem naudu. Nav noslēpums, ka teroristi ilgu laiku pārdeva šo naftu Turcijai, tirdzniecības shēmās manīts Erdogana dēls; viņš arī vada Turcijas valsts naftas kompāniju. Krievijas aviācijas triecieni 2015. gadā tika raidīti tieši naftas transportam, tas nopietni iedragāja Islāma valsts pozīcijas. Tomēr Islāma valsts joprojām saņem vērā ņemamu finansējumu no Saūda Arābijas un Kataras. Diemžēl šo problēmu ar ātru militāro kampaņu nav iespējams atrisināt.

Sīrijas brauciena maksa.

No Damaskas uz Aleppo jālido 40 minūtes. Vēl 40 minūtes mūsu lidmašīna nevarēja piezemēties. Tā bija civilā SyrianAir Ту-134 lidmašīna. Gaisa koridora nav, lidojām zigzag-veidīgi, lai lidmašīna nenokļūtu “mērenās” opozīcijas un “Nusra” spēku raķešu apšaudes lokā. Automātiskā navigācijas sistēma nedarbojās, lidmašīna lidoja ar izslēgtām ārējās apgaismes iekārtām. Mēs piezemējāmies tikai ar trešo piegājienu. Tajā dienā bija stiprs sānu vējš, pār Aleppo tajās dienās bija šausmīgi putekļi, redzamība mazāka par 500 metriem. Mūsu lidostā “Rīga” tādos apstākļos lidmašīnas tiek pārvirzītas uz citām lidostām. Sīrijā citas lidostas nebija. Ir pussagrauta lidosta Damaskā un pussagrauta Aleppo.

img_4248Putekļi pār Aleppo, starp citu, ir nevis smiltis no tuksneša, bet gan betona putekļi no uzspridzinātajām ēkām, kurās reiz dzīvojuši 6,5 miljoni sīriešu. Lietus Aleppo līst 6 reizes gadā, bet sānu vējš tajā dienā izpūta putekļus uz dienvidaustrumiem, uz lidostas pusi.

Tādos apstākļos lidmašīnas komandieris sēdināja lidmašīna rokas režīmā, viņam bija vien balss saikne ar dispečeru. Lidmašīnu piezemējās ar trešo reizi. Kad bija otrais piezemēšanaš mēģinājums, lidmašīna bija sasvērusies, gandrīz skāra zemi ar labo spārnu. Ja tas notiktu, es nerakstītu šobrīd šīs rindas… Mēs to sapratām tikai vēlāk. Es neplātos, tā ir vēl viena nianse stāstā par braucienu pie “asiņainā tirāna”. Pēc piezemēšanās pie mums iznāca komandieris, viņa krekls bija viscaur slapjš. Apskāvām viņu kā tuvinieku.

Sīrieši ļoti uztraucās par mūsu drošību. Vēl bez bruņumašīnām un sargiem kopā ar mums Aleppo kolonnā brauca arī kravas mašīna ar ložmetēju. Par to sīriešu karavīriem vēl viena liela pateicība.

Eiropa maina viedokli par Asadu.

Viedoklis par Asadu sāk mainīties. 14. martā Eiropas Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni nāca klajā ar paziņojumu Eiropas Parlamentam (eirovalodā runājot:  joint communication). Tajā ir teikts:

“ES pieliks visas pūles, lai novērstu Sīrijas valsts administrācijas sabrukumu. Valsts funkcionēšanai nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes struktūru saikni visā vastī un visos līmeņos.” Tālāk vēl: “ES ir jāatjauno divpusējas attiecības ar Sīriju (…) ekonomiskās izaugsmes interesēs un pārvaldes problēmu risināšanas vārdā.”

Turpinājumi aicināt Asadu aiziet un atbalstīt “mēreno” opozīciju nozīmētu šaut sev kājā.

Starp citu! Jā! Es atkal reiz braukšu uz Sīriju!

Comments
Office