“Brexit”. Negatīvo notikumu pozitīvās iezīmes

“Brexit”. Negatīvo notikumu pozitīvās iezīmes
Alamy Stock Photo

Andreja Mamikina runa konferencē EU40.

Godātie kolēģi!

Ja nevaram mainīt situāciju, jāmaina attieksme. “Brexit” nav tas patīkamākais notikums Eiropas Savienības vēsturē: ES ir kļuvusi teritoriāli mazāka, samazinājies iedzīvotāju skaits, “Brexit” ietekmējis gan politiskos, gan ekonomiskos procesus. Tomēr apskatīsim sekas no citas puses.

Pēc “Brexit” Eiropas Savienības kuģis ir guvis lielākas manevrēšanas iespējas. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdz šim lēnīgums un neapsviedīgums ir bijuši tradicionāli ES trūkumi. Iedomāsimies, ka Eiropas Savienība ir dinozaurs ar 28 galvām. Kas notiek, ja kāds plēsējs iecērt reptiļa astē zobus? Visas 28 galvas sāk ilgas un bieži vien neauglīgas diskusijas: “Ko man tagad darīt? Varbūt paraut asti malā? Kurš ir tas, kuram šajā gadījumā ir jāpārliek aste citur?” Kamēr galvas mēģina nonākt pie kopsaucēja, plesējs ar medījumu – dinozaura asti – jau nozudis krūmos. Ko galvas? Galvas sāk strīdēties – kurš ir vainīgs, ka astes vairs nav! Diemžēl tā izskatās Eiropas Savienības ikdiena.

Lielu ieguldījumu haosa radīšanā un uzturēšanā sniedza galva vārdā “Lielbritānija”: tai vienmēr bija atšķirīgs viedoklis par visu, un tā bija pārliecināta, ka ES dinozauram nav tiesību būt patstāvīgam un lemt kur, kad un kādā virzienā kustēties. Tāda Lielbritānijas attieksme izsekojama vairākos virzienos: kopējā ES migrācijas politikā, monetārajā savienībā, kopējā aizsardzības un ārlietu politikā v.c. Briti sev “izsita” tiesības nepiedalīties un turklāt alka pēc varas ierobežot citu ES valstu darbību. Viens no tādiem mēģinājumiem bija pirms referenduma.

Lielbritānija nepievienojās eirozonai, taču vēlējās iegūt tiesības bloķēt eirozonas valstu lēmumus, ja tās nolemtu izveidot ciešāku sadarbību.

Tagad kāja no bremžu – Lielbritānijas – pedāļa ir noņemta!

Vēl par pozitīvu ir uzskatāms ES līderu starpā valdošais satraukums par savienības nākotni. Līdz šim tie atgādināja egoistiskus pērtiķus, kas lēkāja pa koka zariem, nedomājot par kaitējumu, ko nodara. Kad viens no zariem ar skaļu brīkšķi nolūza, un koks bīstami salīgojās, pārgalvīgie lēkātāji nobijās. Daudzi Eiropas politiķi ir sapratuši, ka ES ir ārkārtīgi trausla konstrukcija, kas var sabrukt, un egoistiskajiem līderiem nav nekā cita, ko likt vietā. Šī izpratne var palīdzēt integrācijas procesa atjaunošanā pēc kāda laika, kad situācija kļūs saprotama arī vēlētājiem.

“Brexit” var arī pacelt jaunā līmenī diskusiju par ES nākotni. Par pirmo vēstnesi ir kļuvis Francijas un Vācijas priekšlikums veidot vienotu ES aizsardzības politiku. Atgādināšu, ka tā ir ideja pret kuru savā laikā kategoriski iestājās Lielbritānija, jo briti baidījās, ka patstāvība aizsardzības sfērā var rezultēties nesaskaņās ar NATO stratēģiju. Domājams, ka drīz sekos arī citas iniciatīvas.

Kas attiecas uz Lielbritānijas izstāšanās procesu, tas būs ilgs, sāpīgs un brīžiem skandalozs. Iepriecina tas, ka pēc dažiem gadiem tas noteikti beigsies. Piekrītu tiem ES līderiem, kas pirms samita Bratislavā uzsvēra, ka ir jāspriež ne tikai par Lielbritānijas izstāšanās procesu kā tādu, bet arī par to, kādai ir jākļūst Eiropas Savienībai pēc “Brexit”.

Comments
Office

Leave a reply