CETA var radīt transnacionālo korporāciju interesēm pakārtotu privātu, slēgtu pasauli

CETA var radīt transnacionālo korporāciju interesēm pakārtotu privātu, slēgtu pasauli

Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja šodien apstiprināja ES – Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA). Pērnā gada beigās EP Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA [1]. Komitejas locekļi nonāca pie slēdziena, ka CETA būs trieciens pa Eiropas Savienības mazo un vidējo biznesu. Biznesa vides liberalizācijas rezultātā mazais un vidējais bizness sadursies ar Ziemeļamerikas transnacionālo korporāciju konkurenci. Līdz ar CETA stāšanos spēkā, darbu var zaudēt simtiem tūkstošu eiropiešu. Pozitīva scenārija gadījumā tuvāko 6 – 7 gadu laikā CETA darbība rezultētos vien 0,018 % lielā darba vietu pieaugumā Eiropas Savienībā.

ES – Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) tika parakstīts 30. oktobrī. Līguma parakstīšanu plānoja nedaudz agrāk, bet atlika, jo to bloķēja 3 franciski runājošie Beļģijas reģioni ar Valoniju priekšgalā. Pēc parrunām reģioni izsniedza Beļģijas valdībai vienošanās parakstīšanas mandātu apmaiņā pret prasību sarakstu attiecībā uz CETA.

Eirokomisija, kas ES vārdā veica pārrunas ar Kanādu, bija spiesta piekrist noteikumam, ka, lai CETA stātos spēkā, ir nepieciešama visu 28 ES dalībvalstu parlamentu ratificēšana. Šo noteikumu Eirokomisijai uzspieda Vācija un Francija, jo abas valstis baidījās no sabiedrības apsūdzībām par necaurspīdīgumu izstrādājot tirdzniecības vienošanos ar trešajām valstīm par labu transnacionālajām korporācijām. Rezultātā CETA ir jāapstiprina ap 40 Eiropas Savienības nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins: “CETA ir kārtējais transnacionālo korporāciju mēģinājums radīt savu privātu, slēgtu pasauli, kurā valstu iedzīvotāji un viņu ievēlētā valdība vairs nevarēs neko ietekmēt. Šis starptautiskais līgums būs augstāks par nacionālo likumdošanu, visi ar to saistītie strīdi nepakļausies nacionālo valstu tiesu sistēmai. Līgumā ir priekšlikums par speciālas pārnacionālas arbitrāžas izveidi, kur ārvalstu investors varēs piespiest konkrētai valstij izmaksāt pat miljardus no nodokļu maksātāju naudas, ja transnacionālā korporācija uzskatīs, ka ir pārkāptas tās intereses. CETA līgums esošajā variantā ir bīstams ar to, ka var kļūt par paraugu citiem līdzīga veida līgumiem.”

[1] http://ttip2016.eu/files/content/docs/Full%20documents/Opinion%20EMPL%20CETA.PDF

Comments
Share
Office

Leave a reply