Cīņa par dzīvību.

Cīņa par dzīvību.

Latvijas eiroparlamentārieša Andreja Mamikina birojā vērsās pēc palīdzības Latvijas nepilsoņu Kaļinovsku ģimene.

Kad piedzima viņu mazais dēliņš Maksimiliāns, nekas neliecināja par gaidāmo nelaimi. Puisēns bija vesels. Piepeši, pusgadu vēlāk, mazais Maksimiliāns vairs nepieņēmās svarā, viņa kājiņas pārstāja kustēties. Mamma Tatjana steidzami meklēja ārstu palīdzību. Ģimeni nosūtīja uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Bija daudz analīžu, bezmiega nakšu, pārdzīvojumu un asaru. Pusgadu ģimene dzīvoja neziņā, ārsti nevarēja uzstādīt diagnozi. “Mazulim bija pazudusi apetīte, viņš burtiski kļuva arvien mazāks un trauslāks. Pēc pusgada ārstu konsilijs mums paziņoja, ka bērnam ir kaut kas rets. Arī ģenētiskie izmeklējumi nebija devuši precīzus rezultātus. Ārstu verdikts bija: jūsu dēlam Latvijā neviens nevarēs palīdzēt,” atceras Maksimiliāna māmiņa Tatjana.

Tatjana sāka rīkoties, cēla trauksmi, drudžaini meklēja tīmeklī pasaules labāko slimnīcu kontaktus un sūtīja tām pieprasījumu. Atbildes pienāca no dažādām pasaules malām, pat no Ķīnas. Ārzemju ārsti stāstīja par izmeklējumiem un diagnosticēšanas metodēm, tās maksāja milzīgas naudas summas.

Ģimene sagaidīja vienīgo, cerīgo atbildi no Spānijas. Vecākiem ar grūtībām izdevās savākt naudu braucienam. Ielikuši kabatās nepilsoņu pases, Kaļinovski steigā pameta Latviju. Spāņu ārstiem viņi veda Latvijas kolēģu slēdzienu: Latvijā neeksistē viņu mazuļa slimība. Diagnozi uzstādīt nav iespējams.

3 nedēļu laikā Spānijā mazajam Maksimiliānam tika uzstādīta daļēja diagnoze. Šobrīd tiek gatavotas unikālas zāles. Spānijas ārstu konsilijs nonāca pie slēdziena, ka puisēnam nepieciešams noteikts klimats un patstavīga novērošana.

Spānijas slimnīcā notika brīnums: mazais Maksimiliāns ar ārstu palīdzību nostājās uz kājiņām un spēra pirmos soļus. Puisēna vēl neizdodas noliekties un pacelt savas iemīļotās rotaļlietas – zaķēnu un sunīti. Spānijas slimnīca palīdz Kaļinovsku ģimenei ar bezmaksas medicīnisko pārtiku, arī Maksimiliāns tur var atrasties bezmaksas. “Tā mēs esam palikuši Spānijā cīnīties par dēlu. Liktenis mūs šeit ir atvedis. Jau 3 gadus esam spiesti dzīvot svešā zemē. Nepilsoņu problēma mums ir atņēmusi normālas dzīves iespējas: mēs nevarējām oficiāli strādāt Spānijā, pat nevarējām saņemt palīdzību. Slimnīca, kurā ārstējas mans dēls ir pasaulē labākā slimnīca nezināmo un reto slimību jomā. Tā sadarbojas ar ASV klīniku, kura izstrādā zāles. Maksimiliānam ir uzstādīta sarežģīta diagnoze: MCD1 – muskuļu distrofija, merozīna deficīts. Negatīvs, ar mutācijām. Pierādīt, ka tās ir potes sekas, nav iespējams,” stāsta mazā Maksimiliāna māmiņa Tatjana.

Kaļinovsku ģimene nokļuva apburtajā lokā: Spānijā viņiem neizsniedza uzturēšanās un darba atļauju, jo vecākiem nav ES pastāvīgā iedzīvotāja īpašā statusa. Saskaņā ar ES direktīvu, katra valsts pieņem speciālu likumu un piešķir šo statusu noteiktu apstākļu gadījumā. Ģimene varēja saņemt šo statusu Latvijā, taču saņēma atteikumu, jo nebija pietiekamu ienākumu uz katru ģimenes locekli. Turklāt, pēc ilgstošas atrašanās Spānijā, ģimene pastāvīgā ES iedzīvotāja statusa iegūšana Latvijā kļuva vēl sarežģītāka, jo Kaļinovski nestrādāja Latvijā.

Mazā Maksimiliāna vecāki vērsās pie mums – EP deputāta biroja. Lai pārrautu šo apburto loku, devāmies pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja. Īpašos gadījumos pārvaldei ir tiesības pieņemt pozitīvu lēmumu pat ja nav nepieciešamu elementu. Kaļinovsku ģimene saņema pozitīvu lēmumu: izņēmuma kārtā viņiem tika piešķirts pastāvīgo ES iedzīvotāju statuss. Tagad Maksimiliāna ģimene var pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu Spānijā ar tiesībām uz oficiālu darbu.

Bet mazajam Maksimiliānam Kaļinovskim katru dienu ir jāturpina cīnīties ne tikai ar savu slimību, bet arī ar Latvijas nepilsoņu institūta sekām.

Maksimiliāns būs priecīgs par jauniem draugiem! Ienāc mazuļa  FB (Facebook) vietnē: https://www.facebook.com/helpmaksimilianu

 

Comments
Office

Leave a reply