Deputāts Mamikins jautā – Eirokomisija atbild! Tēma: Panamas kanāla rekonstrukcija un tās ietekme uz ES tirdzniecību

Deputāts Mamikins jautā – Eirokomisija atbild! Tēma: Panamas kanāla rekonstrukcija un tās ietekme uz ES tirdzniecību

Andrejs Mamikins (S&D) uzdod jautājumu Komisijai.

Tēma: Panamas kanāla rekonstrukcija un tās ietekme uz ES tirdzniecību

Panamas kanāla paplašināšanas projekts, kas tika uzsākts 2007. gadā un pabeigts pagājušajā mēnesī, faktiski ir dubultojis kanāla kapacitāti. Projekta kopējās izmaksas – 5,25 miljardi eiro, no kuriem 500 miljonus eiro aizdevuma veidā izsniedza Eiropas Investīciju banka.

Ir jāņem vērā, ka pirms kanāla paplašināšanas 12 % no tā darbības veidoja tirdzniecības plūsmas virzienā uz Eiropu un atpakaļ. Tagad, kad rekonstrukcijas projekts ir pabeigts, šis apjoms, ņemot vērā Atlantijas un Klusā okeāna valstu tirdzniecības attiecību intensitāti, iespējams, palielināsies.

1. Kā Komisija vērtē ES starptautiskās tirdzniecības apjoma palielināšanās potenciālu pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas, īpaši tirdzniecībā ar Ķīnu un citām Klusā okeāna valstīm?

2. Vai Komisija atbalsta un īsteno konkrētus vides aizsardzības projektus Panamas kanāla apkaimē (t. i. novērtē kanāla darbības rezultātā radītos draudus, vietējo sugu saglabāšanu)?

3. Kāda ir Komisijas nostāja pret līdzīgu transporta maršrutu izmantošanu un priekšrocībām, ko varētu sniegt Ziemeļrietumu un Ziemeļaustrumu koridors, kas gulst pār Ziemeļu Ledus okeānu, un kā Komisija  raugās uz ierosinājumu būvēt Nikaragvas kanālu?

Atbildi Komisijas vārdā sniedza transporta komisāre Violeta Bulca

1. Panamas kanāla paplašināšana pavērs tranzīta ceļu lielākiem kuģiem; nedaudz samazināsies transporta izmaksas, un, iespējams, mainīsies daži transporta ceļi. Galvenais gaidāmais rezultāts – ūdens transporta konkurētspējas uzlabošanās starp Amerikas Klusā okeāna piekrasti uz Atlantijas okeāna piekrasti un otrādi. Nav paredzama būtiska ietekme ne uz ceļiem starp Eiropu un Ķīnu vai citām Austrumāzijas valstīm, ne uz tirdzniecības apjomu šajā reģionā, tā kā joprojām īsākais navigācijas ceļš ir pa Suecas kanālu.

2. Komisija šādiem projektiem nesniedz atbalstu un tādus neīsteno.

3. Ziemeļu jūras ceļš starp Ziemeļeiropu un Austrumāzijas ziemeļu daļu (Japāna, Koreja, Ķīnas ziemeļu daļa) saīsina attālumu par 20–40 %, tomēr izredzes uz regulāriem kuģošanas maršrutiem caur Arktiku joprojām ir visai attālas; problēmas rada, piemēram, dreifējošs ledus, vāja meklēšanas un glābšanas sistēma un sauszemes infrastruktūras nepilnības. 

Nikaragvas kanāls potenciāli varētu konkurēt ar Panamas kanālu, un tā samazināt transporta izmaksas, tomēr ir pāragri vērtēt tā ietekmi uz ES starptautisko tirdzniecību.

Comments
Office

Leave a reply