Deputāts Mamikins jautā – Eirokomisija atbild. Tēma: Par pārvietoto bēgļu atrašanās vietu

Deputāts Mamikins jautā – Eirokomisija atbild. Tēma: Par pārvietoto bēgļu atrašanās vietu
Foto: AFP/Scanpix

Andrejs Mamikins (S&D) uzdod jautājumu Komisijai.

Tēma: Par pārvietoto bēgļu atrašanās vietu.

Latvijas Televīzija 2016. gada septembrī paziņoja, ka no 23 cilvēkiem, kuri bija ieradušies Latvijā bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros un saņēmuši aizsardzības statusu Latvijā, 21 jau ir devies uz Vāciju.

Vai Komisija ir informēta par šo faktu, kā arī par to, cik daudz pārvietoto bēgļu nedzīvo valstīs, uz kurām viņi tika pārvietoti no Grieķijas un Itālijas?

Atbildi Komisijas vārdā sniedz migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls.

Komisija regulāri pārrauga ES pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu [1] īstenošanu. Komisija ir informēta, ka atsevišķos gadījumos pārceltās vai pārmitinātās personas ir atstājušas attiecīgo pārmitināšanas/pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Taču Komisija nevāc datus par šādiem gadījumiem un paļaujas uz informāciju, ko sniedz dalībvalstis.

Saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu [2] preventīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu pārcelto personu sekundāro kustību, pieņem dalībvalstis. Pirmā lēmuma 32.–34. apsvērums un otrā lēmuma 38.–41. apsvērums sniedz informāciju par iespējamiem pasākumiem, kas atbilst Dublinas III regulai [3] un citiem attiecīgiem ES tiesību aktiem.

Viens no galvenajiem pārcelšanas/pārmitināšanas procedūras elementiem ir informācijas sniegšana par pieteikuma iesniedzēju tiesībām un pienākumiem, par dalībvalsti, uz kuru viņi tiks pārcelti/pārmitināti, un par bēgļa vēlmju un cerību piepildīšanu. Tas palīdz novērst sekundāro kustību. Arī uzņemšanas apstākļiem, kas atbilst ES standartiem, vajadzētu mazināt patvēruma meklētāju sekundāro kustību.

Turklāt sekundārās kustības novēršana ir transversāls mērķis pašreizējos priekšlikumos par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, kuri lielākoties ietver stingrākas sankcijas patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri neatbilst attiecīgajiem noteikumiem. Arī Savienības pārmitināšanas sistēmas [4] saskaņotajiem noteikumiem par pārmitināto personu aizsardzības statusiem, kuri izklāstīti priekšlikumā regulai, ir mērķis samazināt sekundāro kustību.

[1]    Jaunākais ziņojums pieņemts 2016. gada 8. decembrī, proti, COM(2016) 791 final. Iepriekšējie ziņojumi: COM(2016) 720 final, COM(2016) 165 final, COM(2016) 222 final, COM(2016) 360 final, COM(2016) 416 final un COM(2016) 480 final, COM(2016) 636 final.

[2]    Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523 un Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

[3]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija).

[4]    COM(2016) 468 final; http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016PC0468&from=lv

Comments
Office

Leave a reply