Džozefs Stiglics: “Perifērās Eiropas Savienības valstis ir briesmās”

Džozefs Stiglics: “Perifērās Eiropas Savienības valstis ir briesmās”

Mūsu politiskās grupas sēdē uzstājās slavenais amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Džozefs Stiglics.

Izklāstīšu atsevišķus Dž. Stiglica uzstāšanās fragmentus.

Ekonomists uzskata, ka eiro ieviešana bija liela kļūda, jo izraisīja stagnēšanas procesus Eiropā. Lielākās zaudētājas ir perifērās ES valstis. Dž. Stiglics minēja Spāniju un Portugāli, kuras turpina zaudēt “cilvēcisko kapitālu”. Valstu nespēja koriģēt savas valūtas kursu, rezultējas bezdarba pieaugumā. Savukārt bezdarbs izraisa jaunas problēmas: cilvēki, kas ilgstoši ir bezdarbnieki neiegūst jaunas iemaņas un zaudē esošās. “Cilvēciskā kapitāla” aizplūšana rada nopietnus ekonomisko perspektīvu zaudējumus. Ja nav kvalificētu strādnieku, nevar būt runa par izaugsmi.

Pēc sēdes Stiglics man apstiprināja, ka masveida iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas uz Eiropas ekonomiskajiem centriem ir “perifēras” valsts simptoms. To apliecina arī statistika: 2007. gadā nodarbināto skaits Latvijas ekonomikā bija 1 miljons 80 tūkstoši. Šobrīd nodarbināto skaits – 900 tūkstoši. Tas liecina par kolosālu “cilvēciskā kapitāla” zaudējumu.

Ir divi iespējamie nākotnes scenāriji, pirmais: pēc iespējas ātrāk dibināt un nostiprināt Eiropas kopējos institūtus, kas regulēs Eiropas Savienības finanses un banku darbību. Tomēr, pēc Dž. Stiglica domām, lai iekustinātu šo scenāriju, vairs nav atlicis laika! Otrs scenārijs: ir jāatsakās no eiro! Noildzināt nenoteiktības periodu ir pārāk bīstami.

Dž. Stiglics kritizēja arī ES – ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līguma projektu (TTIP). Par ārkārtīgi bīstamu ekonomists uzskata punktu, kurš investoriem ļauj vērsties speciālā arbitrāžā, ja tie uzskatīs, ka valsts ar saviem lēmumiem ietekmē viņu intereses. Tas ir signāls, kurš apliecina, ka ASV neuzticas Eiropas tiesu sistēmai. “Ja tas ir tā, tad kam vispār uzticas ASV?” jautāja Dž. Stiglics. Ekonomists minēja arī ilustrējošu piemēru: Urugvaja, noslēdzot šādu līgumu ar ASV bija spiesta samaksāt amerikāņu tabakas kompānijai par to, ka valsts pieņēma vairākus likumus ar mērķi samazināt smēķētāju skaitu Urugvajā. Tabakas kompānija, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, vērsās minētajā šķīrējtiesā (privātā instancē) un saņēma lēmumu, kurš lika samaksāt milzīgu kompensāciju tabakas kompānijai un segt tiesas izdevumus.

Dž. Stiglics ir pārliecināts, ka mūsdienu pasaulē ir jācīnās ar augošo nevienlīdzību, kura ir izraisījusi protesta balsojumu vilni pasaulē. Ļaudis balso pret valdošajām politiskajām elitēm, kas vairs nespēj nodrošināt labklājību sabiedrībai kopumā. Ekonomists pasvītroja, ka globālā līmenī ir jāveršas pret nodokļu “optimizāciju” lielām korporācijām. Kā piemēru viņš minēja Apple kompānijas slepeno vienošanos ar Īriju, kā rezultātā Apple gadiem maksāja nodokļos vien 0,5% no ienākumiem. “Ja lielās korporācijas nemaksā nodokļus, tad tos ir jāmaksā vienkāršajiem pilsoņiem no savas kabatas, jo cilvēkiem nav iespējas “optimizēt”, viņiem ir jāsamaksā viss līdz beidzamajai kapeikai! Tieši šis fakts padziļina sociālo nevienlīdzību!” tā Dž. Stiglics.

Lai cīnītos ar ofšoriem un līdzvērtīgām slepenām mahinācijām, ir nepieciešama lielo valstu vadītāju griba. Kā piemērus tam, cik ātri var kopīgiem spēkiem atrisināt problēmu, ekonomists minēja valstu lēmumu dalīties savā starpā ar informāciju, kas ļauj atmaskotpotenciālos terorisma finansēšanas gadījumus un arī sankciju ieviešanu pret Ziemeļkoreju. Diemžēl līdz šim līdzvērtīgas gribas apkarot nodokļu “optimizēšanu” nav bijis. Tieši otrādi – daudzas valstis mēģina pārvilināt lielās korporācijas, solot tām slepenas vienošanās nodokļu jomā. Dž. Stiglics pauda, ka šāds “skrējiens pretī bezdibenim” ir nekavējoši jāpārtrauc!

Comments
Office

Leave a reply