Eirokomisija vēlas neatkarību. Kas sagaida ES dalībvalstis

Eirokomisija vēlas neatkarību. Kas sagaida ES dalībvalstis

No 30. janvāra līdz 1. februārim eiroparlamentārieši, nacionālo valstu deputāti un ietekmīgi Eiropas politiskie darboņi apspriež finanšu izaugsmes jautājumus un taisnīguma principu vienotajā tirgū. Uzmanība tiks koncentrēta uz pasākumiem, kas ļaus cīnīties ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Darba kārtībā ir arī debates par jauno ES budžeta finansēšanu. 

Kas mūs sagaida pēc jaunās Eiropas finansēšanas sistēmas ieviešanas? Kļūs labāk vai sliktāk? Vai ES mēroga nodokļi ir pareizais virziens?

Eiropas Parlamenta ziņojumā [1] ir norādīts, ka Eiropas Savienībai turpmāk būtu jāmazina atkarība no dalībvalstu tiešām budžeta iemaksām, un jāatgriežas pie iepriekšējās – “pašu resursu” – sistēmas. ES budžets sastāda 1% no dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) un aptuveni 94% no tā tiek investēts atpakaļ dalībvalstīs caur ES mēroga politiku lauksaimniecībā, infrastruktūrā, pētniecībā un citās politikas jomās. Kopš 1980. gada beigām, valstu iemaksas pakāpeniski papildinātas un beigu beigās aizstāja pašu resursus, bet šai attīstībai ir bijis nopietns trūkums: “Kad vien bijušas diskusijas Padomē par budžetu, tā vietā, lai spriestu, kā finansēt kopīgos mērķus, visiem ministriem ir tikai viena rūpe – kā es varu dabūt atpakaļ to, ko esam iedevuši,” atgādināja ziņojuma līdzautors par jauno ES finansēšnas sistēmas ieviešanu, Francijas eiroparlamentārietis Alēns Lamasūrs (Alain Lamassoure). Daudzas ES dalībvalstu valdības baidās, ka, līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu un atkarības mazināšanos no dalībvalstu iemaksām, tiks zaudēta viņu ietekme pār budžetu. Lamasūrs norādīja: “Protams, tas būs finanšu ministru arguments. Bet tas ir arguments, kura pamatā ir neticība. Netiks nekādā veidā mainīta valstu ietekme!” Viņš paskaidroja, ka, piemēram, lēmums par PVN papildinājumu būtu jāveic tiem pašiem cilvēkiem, kas pieņem lēmumus valsts līmenī. “ES līmenī viņi spēlēs tādu pašu lomu kā valsts līmenī,” uzsvēra ziņojuma līdzautors.

“Kamēr finansējums atkarīgs no valstu iemaksām, ir politiski neiespējami palielināt ES budžetu. Bet, ja par pamatu ņem nodokļus, vai tas būtu PVN vai oglekļa nodoklis, vai cits, resursi, kas nāk no šiem nodokļiem, pieaugtu līdz ar ikgadējo ekonomikas izaugsmi. Tātad, nepieņemot jaunus politiskus lēmumus un nepalielinot relatīvo nodokļu maksātāja slogu, ES saņems vairāk naudas,” norādīja A. Lamasūrs.

Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins: “Eirokomisija tiecas pēc neatkarības no dalībvalstīm Eiropas Savienības budžeta sastādīšanas jomā. Tāda ideja, uz esošo notikumu fona Eiropā un pasaulē, izskatās nepopulāra. Tāpēc tās apstiprināšana var notikt pēc 7 vai, piemēram, 10 gadiem, tomēr augsne tās ieviešanai tiek gatavota jau šobrīd.”

[1] http://ec.europa.eu/budget/mff/hlgor/library/reports-communication/hlgor-report_20170104.pdf

Comments
Share
Office

Leave a reply