Eiroparlamentārieša dzīves otra puse: otrā diena kopā ar Andreju Mamikinu

Eiroparlamentārieša dzīves otra puse: otrā diena kopā ar Andreju Mamikinu
Foto: Sergejs Melkonovs

Autors: Vladimirs Dorofejevs (“Sputnik”), foto: Sergejs Melkonovs.

Strādāt svešumā, pat saņemot lielu algu, ne vienmēr ir likteņa dāvana. Mēdz teikt, ka mājās pat sienas palīdz. Mūsu Andrejam Mamikinam izvēles nav, viņš ir Eiropas Parlamenta deputāts.

Rīga, 4. februāris, Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Turpinām sekot Andreja Mamikina darbam, mēģinām viņu iepazīt ne tikai kā ierēdni, bet arī kā cilvēku. Kas jūs esat Mamikina kungs? Kā tērējat Eiroparlamenta naudu un vēlētāju uzticību. Eiroparlamentārieši var daudz ko paveikt savas valsts labā. Vēlos uzzināt, ko savas valstas labā darāt tieši jūs!

Stāsta sākums atrodams šeit<<.

Ceļš uz darbu. 7.15 – 7.45

Februāris Briselē nav patīkamāks par otro gada mēnesi Rīgā. Ziema nav tik auksta, arī pavasaris atnāk ātrāk, toties mums Rīgā ir sniegs, kamēr Eiropas Savienības galvaspilsētā – drēgns un mitrs. Eiroparlamentārieša rīts sākas plkst. 6, jo viņš taču atrodas komandējumā; gluži kā viesstrādnieks. Precīzāk, labu algu saņemošs viesstrādnieks. Viņa ģimene – sieva un 3 dēli – palikuši dzimtenē; vīru, tēti mājinieki redz epizodiski. Labi apmaksātais Eiropas politiskās elites pārstāvja darbs rezultējas ilgā nošķirtībā no ģimenes.

Briselē Andrejs dzīvo viens 1,5-istabas dzīvoklītī. Sputnik korespondentu namatēvs ciemos neaicināja, jo nesen nomainītais boileris bija radījis haosu un nekārtību visā miteklī. 1,5-istabas dzīvoklis ir nevis tāpēc, ka pietrūktu līdzekļu, bet gan vienam pašam lielā platībā būtu nemājīgi.

“Varat tā arī uzrakstīt,” piebilst deputāts, “Mamikins satika viesus nemazgājies, jo ūdens nav jau otro dienu ne darbā, ne mājās! Par to īpaši jāpateicas portugālim Raulam Hosē Martinesam, no kura īrēju dzīvokli! Tikai noteikti pieminiet, ka Mamikins viņam visu piedod, jo Raula Hosē sieva ir brīnišķīga latviete ar vizbulīšu zilām acīm!”

Jāteic, ka deputāts izskatās nomazgājies un akurāts. Bijušais televīzijas žurnālists nav zaudējis vecās iemaņas: neskatoties uz to, kas un kā ir mājās, cilvēkos un kadrā jābūt tīram un kārtīgam. Ēters ir un paliek ēters…

foto: Sergejs Melkonovs

Satiekamies ar Mamikinu Woluwe-Saint Lambert ielā, netālu no metro stacijas “Montgomerijs“. Kopta ieliņa, blakus baznīca, mājas, kā citviet Briselē, šauras – 2-3 logu platumā. Iemītnieki var lielīties, ka apdzīvo veselu stāvu, bet patiesībā viņi dzīvo mazos dzīvoklīšos. Toties namu fasādes sajūsmina ar arhitektūras niansēm un tīrību.

Ceļš uz metro ved gar pieminekli feldmaršalam Montgomerijam, un Andrejs ar lepnumu atceras, ka dižais vīrs pieņēma parādi Berlīnē, kurā piedalījies arī Mamikina vectēvs. Šī nejaušā saikne apbrīnojamā veidā vairo Andreja spēkus un motivāciju cīņā par dzimtenes interesēm.

Feldmaršals Montgomerijs. (foto: Sergejs Melkonovs)

Ar metro eiroparlamentārietis brauc ne jau tāpēc, ka nevar atļauties automašīnu (nu jau esot divas), bet gan tāpēc, ka ar metro ir daudz ātrāk.

“Automobili, deputātam nav jāiegādājas,” atklāj Andrejs, “Eiroparlaments nodrošina limuzīnu ar šoferi. Brauciens ar automašīnu ir 2-3 reizes ilgāks. Lieka laika Briselē nav, tāpēc tas ir jātaupa.”

Mamikinam pienākas limuzīns ar šoferi, taču nokļūt darbā no rīta ātrāk var ar metro. (foto: Sergejs Melkonovs)

Nokāpuši pazemē, redzam tālumā nozūdošu metro. Nākamais vilciens pienāks pēc 2 minūtēm. Stacija tukša, veikali un daudzi ofisi vēl nav sākuši strādāt. Metro pārvietojas daudz ļaužu, arī melnādainie un arābi, no kuriem tik ļoti baidās pie mums Latvijā. No skata pieklājīgi ļaudis! Šis fakts visnotaļ disonē ar mūsu – baltiešu – bailēm no bēgļiem.

“Izvilkt no kabatas naudasmaku, izraut dāmai no rokām somiņu vai mēģināt ietirgot kādu suvenīru par trīskāršu cenu – Briselē ir ierasta parādība,” noziedzīgās pasaules fonu raksturo Mamikins, “savukārt kautiņi un vardarbība nav cieņā. Baltijā ir daudz bīstamāk. Tomēr, dzīvības draudi Briselē ir nesalīdzināmi lielāki. Latvija pasaules teroristiem ir mazāk pievilcīgs mērķis, tāpēc mana ģimene dzīvo mājās.

Mēs izkāpjam Molenbekas stacijā, kur 2016. gada martā terorakts paņēma 15 dzīvības, bet 55 cilvēki tika sakropļoti. Stacija atrodas netālu no Eiropas Parlamenta, tāpēc to izmanto daudzi deputāti. Terorakta laikā cieta pārsvarā gadījuma ļaudis: viesstrādnieki, bēgļi, vienkāršie strādnieki, sievietes un bērni. Uz piemiņas plāksnes var izlasīt uzrakstus dažādās valodās, ir gan arābu, gan krievu teksts. Eiropas Savienības galvaspilsētā ierodas daudzi, tāpēc daudzi izsaka līdzjūtību.

Piemiņas plāksne terorakta upuriem Molenbekas stacijā. (foto: Sergejs Melkonovs)

Līdz sēdei ir 15 minūtes, mums ar fotogrāfu vēl jānoformē preses akreditācija. Kamēr ar mums darbojas Mamikina palīgi, viņš pats aizsteidzas uz sēdi.

Pēc 6 stundām. Vakara balsošana. 15.00 – 18.00.

Komitejas balsošana, atkal priekšsēdētāja monotonā murmināšana. Šoreiz tas ir cits vadītājs.

“Kompromiss Nr. 3. Par? Pret? Atturas? Kompromiss Nr. 4. Par? Pret? Atturas?”

Garlaicības mākts, pētu zāli, deputātus, palīgus un viesus. Starp simtiem klātesošo pamanu 2 melnādainos, pāris desmitus pievilcīgu blondīņu, piecas no viņām ģērbušās sarkanās žaketēs. Melnādainie ir viesi. Daļa smukuļu – deputātes. Atšķirībā no plenārsēžu zāles, komiteju auditorijās ir logi. Tie atrodas aiz deputātu mugurām. Pieeju pie loga, ieskatos pretējo māju rūtīs. Vairums telpu slēpjas aiz aizkariem, taču vienā pamanu pārīti, kaislīgi skūpstāmies, citas mājas logi pieder viesnīcai. Parlamenta logi ir tonēti, iespējams, no ārpuses tiem ir spoguļa efekts.

“Labojums Nr. 148. Par? Pret? Atturas? Veiksim elektronisko pārbaudi!”

Iegaumēt ikdienas labojumu kārtas numuru sarakstu nav iespējams, tāpēc deputāts kopā ar palīgiem izpēta un apstrādā visu informāciju iepriekšējā vakarā. Viens paļaujas uz palīgiem, cits, sev un savai valstij neaktuālos jautājumos, balsi uzdāvina frakcijas kolēģiem. Eiropas Savienības frakcijas atšķiras no Latvijā sastopamajām. Mamikins ir Eiropas Parlamenta otras lielākās – Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas – frakcijā. Tatjana Ždanoka – Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses frakcijā. Bieži vien deputāts var ietekmēt savu kolēģu balsojumu, bet ne vienmēr kuluāros izdodas aprunāties ar pilnīgi visiem, un ziņojumiem ir atvēlēta vien minūte. Nākas būt visnotaļ lakoniskam.

Mamikins Parlamentā: dažreiz nākas skaidrot zīmju valodā. (foto: Sergejs Melkonovs)

Iespaidi Eiroparlamentā vienmēr ir vieni un tie paši: no vienas puses, tās ir pateicības jūtas mūsu eiroparlamentārietim par braucienu, un iekšējs solījums atdot par viņu savu balsi vēlēšanās. (Es nezinu, ko darīt nākamajās vēlēšanās! Esmu ciemojies gan pie Ždanokas, gan pie Mamikina, un uzskatu abus par šī amata cienīgiem). No otras puses, Eiropas Parlamenta dzīve tik ļoti pārsteidz un nomāc, ka nezinu kā paskaidrot līdzpilsoņiem nepieciešamību balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, īpaši – vecmāmiņām. Pārtraukumā Mamikins īsi izskaidro atšķirību starp pašvaldību, Saeimu un Eiroparlamentu: jābalso ir visās vēlēšanās! Pašvaldības ziņā ir, piemēram, kanalizācijas plīsumi (ja ievēlēsi nepareizos samniekotājus, neko nesalabos vai nozags naudu). Saeima nosaka nodokļus cauruļu ražotājam, celtniekam un lietotājam, arī pensiju apjomu un iedala summu pašvaldībām, piemēram, kanalizācijas labošanai. Eiropas Parlaments nosaka ražotāju, celtnieku un lietotāju tiesības, piešķir līdzfinansējumu kanalizācijas cauruļu nomainīšanai, arī Latvijā.

Pats Mamikins ir noformulējis sev visaktuālākās tēmas: nepilsoņu tiesības un iespējas, kas ļautu piesaistīt Latvijai naudu, vai lobēt Latvijas ražotāju intereses. Tieši no šīm racionālajām pozīcijām viņš izskata visus jautājumus. Lielākais projekts, kuru Mamikins virza, ir nepilsoņu tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu un piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

“Labojums Nr. 168. Par? Pret? Atturas? Esam pabeiguši! Apsveicu, kungi!”

Skan aplausi un atzinīgi saucieni. Labi ģērbto deputātu pulks pamet auditoriju.

Deputāta vakars. 18.00 – 22.00.

Izgājuši no sēžu zāles, raugamies tumšajās debesīs, uz metro staciju, pie tās ir velostāvvieta. Daži riteņi aprīkoti ar bērnu krēsliņiem, vienam ierīkota augļu kaste. Deputāti atbraukuši?

“Ir tādi, kas brauc ar velosipēdiem,” apstiprina Mamikins, “bet savus divriteņus viņi novieto garāžā. Šie braucamrīki pieder apkopējām vai apmeklētājiem!”

Šodien Mamikinam jāstrādā ar dokumentiem. Izmantojot savas eiroparlamentārieša tiesības, Andrejs pasūta limuzīnu ar šoferi un brauc vakariņās pie vēlētājiem. Automobilis ir dārgs un komfortabls, tomēr rīta korķiem vairāk piemērots ir metro. Glītā Brisele pa limuzīna logu izskatās vēl pievilcīgāka.

Daļa viesu gaida pie restorāna. Banketu, tāpat kā ceļa izdevumus, apmaksā Eiroparlaments. Ja kāds deputāta viesis piekrīt ceļojumam, bet pēdējā brīdī atceļ savu dalību, eiroparlamentārietim ir jākompensē izdevumi par viesnīcu un restorānu no savas kabatas. Brauciena izmaksas vienam viesim – 350 eiro. Pietiek gan ceļam, gan naktsmītnei, gan ekskursijai, vakariņām un brokastīm vai pusdienām kopā ar deputātu nedārgā, bet pieklājīgā restorānā. Gada laikā deputāts var uzaicināt 110 viesus. Ciemiņu izvēle ir eirodeputāta ziņā. Ja vēlas, visu limitu var iztērēt aicinot draugus, var arī biznesmeņus, pie reizes veidojot viņiem vajadzīgos kontaktus Eiropas Savienībā. Aizliegumu nav! Tuvieniekus un radus gan nedrīkst iekļaut šajā programmā.

Eiroparlamenta rajons – stikla un metāla valstība. (foto: Sergejs Melkonovs)

Viens latviešu eirodeputāts un bijušais premjers esot uzaicinājis visus premjerus (viņiem, nabadziņiem, laikam nav naudiņas braucienam). Vēl cits krievu tautības eiroparlamentārietis, lai nenāktos maksāt par tiem, kas atteikušies braukt, uztaisījis Rīgā tādu kā tūrisma firmu, iekasējis naudu no tiem, kas vēlas apskatīt Briseli (naudu cilvēkiem par braucienu esot devis atpakaļ Briselē). Šis pats tautas kalps reiz esot atvedis vēlētāju grupu autobusā uz Briseli, ievedis Eiroparlamentā, kur viņus reģistrēja un iedalīja deputātam naudu izdevumiem. Pēc 3 stundām eiroparlamentārietis iesēdinājis savus ciemiņus atpakaļ autobusā un aizsūtījis atpakaļ uz Latviju.

Tikpat neētiska rīcība ir vērojama arī citu valstu eiroparlamentāriešu starpā. “Kāda mums daļa gar citiem. Stāstu par mūsējiem, kurus pazīstu! Ždanoka, cik man zināms, aicina nabaga inteliģences pārstāvjus, kas piedalās labdarības projektos, arī izglītojošo konkursu uzvarētājus. Piemēram, krievu valodas diktāta labākos rakstītājus, arī skolu konkursu godalgu ieguvējus.

Mamikins ir aicinājis Latgales attālo nostūru skoliņu bērnus ar skolotājiem, brīvprātīgos, policistus, Afganistānas kara dalībniekus un citas grupas, kuras ar saviem spēkiem nevarētu atbraukt. Vēl Mamikins esot redzējis vienu eiroparlamentārietes Grigules grupu, tie esot bijuši vienkārši lauku iedzīvotāji. Protams, visi eirodeputāti, saprotamu iemeslu dēļ, aicina ciemos žurnālistus. Daži gaida pie sevis ciemos tikai tos žurnālistus, kuri specializējas politikā, citi – rakstošos arī par kultūras notikumiem, sportu un sociālos reportierus.

Gribu mājās!

Kamēr mēs ar eirodeputātu apspriežam viesu brauciena budžetu, ciemiņi iestiprinās un uzsauc tostus. Cilvēkus var saprast – Brisele ir skaista un draudzīga pilsēta, daudziem eiroparlamentārieša uzaicinājums ir vienīgā iespēja nokļūt Eiropas Savienības galvaspilsētā. Tomēr, lai deputātu ievēlētu atkārtoti, ar šo aktivitāti varētu būt par maz.

“Pasaule negriežas tikai ap Eiropas Parlamentu!” ironizē Mamikins, “sākumā es gandrīz noliku mandātu, tik sarežģīti man viss šeit šķita. Gribu mājās! Nezinu, vai balotēšos atkārtoti! Es saprotu, ka tās ir finansiālas iespējas, veids kā palīdzēt konkrētiem cilvēkiem un savai valstij. Tomēr… es esmu šeit, bet mana ģimene – Latvijā. Nezinu! Man vēl ir 2 gadi, lai pieņemtu lēmumu. Tagad ir godam jāpabeidz šis posms!” piebilst Mamikins.

Pēc kāda laika visi izklīst. Ciemiņu grupa dodas fotografēt naksnīgo Briseli, Mamikins ar iespaidīgu papīru kaudzi padusē – uz mājām. Rīt būs jauna balsošana, citas debates, balsu apmaiņa, savu interešu lobēšana. Jāgatavojas!

Visvairāk Mamikinu iepriecina 4 dienas, ko Eiroparlaments ik mēnesi ir atvēlējis tikšanās brīžiem ar vēlētājiem dzimtenē. Rīgā viņu gaida sieva Natālija – pats galvenais vēlētājs, viņa savu izvēli par labu Andrejam jau veikusi pirms 15 gadiem. Tur pēc tēta ilgojās arī visuzticamākie atbalstītāji – 3 dēli. “Jāstrādā, lai nebūtu kauns viņiem acīs skatīties!” nobeidz Mamikins.

Avots: m.ru.sputniknewslv.com

Comments
Share
Office

Leave a reply