Eiropas Savienības sapuvušais zobs

Eiropas Savienības sapuvušais zobs

Par sistēmas dzīvotspēju liecina tas, kā tā spēj atrisināt izaicinājumus, ar kuriem saskaras, un kā tā labo kļūdas. Ja ar kļūdām neviens nestrādā, tās sakrājas un sāk apdraudēt sistēmas stabilitāti. Tas ir tāpat kā ar slimiem zobiem. Var melot sev, neiet pie stomatologa un dzert pretsāpju līdzekļus, taču agri vai vēlu tas beigsies skumji – infekcija izplatīsies pa visu ķermeni.

Kad mēs – deputāti Jana Toom no Igaunijas, Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins no Latvijas – savācām 20 000 parakstus zem lūgumraksta, kurš vērš uzmanību uz to, ka Igaunijas un Latvijas nepilsoņiem ir liegtas balss tiesības vēlēšanās, mēs gribējām caursist klusēšanas sienu ap šo problēmu.

Mēs saskārāmies ar Baltijas valstu deputātu-nacionālistu histērisku pretošanos. Viņi par katru cenu negribēja pieļaut noklausīšanos. Viņiem neizdevās. Eiroparlamenta plenārsesijas laikā, ar septiņu balsu pārsvaru, mums izdevās panākt noklausīšanos.

Eiropas Parlaments organizēja divas noklausīšanās: vienas bija veltītas Igaunijas un Latvijas nepilsoņu balss tiesībām vēlēšanās, otras – nepilsoņu bērniem. Sēdēs piedalījās deputāti, atbildīgie ierēdņi un daudznozaru ekspertu grupas: profesori, zinātņu doktori, starptautisko tiesību speciālisti. Sēdes varēja vērot tiešsaitē.

Pakāpeniski mēs uzšķērdām pa šo laiku uzkrāto melu augoņus. Lūk dažas melīgās tēzes, ar kurām saskārāmies, un mūsu sniegtie pretargumenti.

  • Nepilsoņi ir Eiropas nelegālie imigranti.

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā tās iedzīvotāji brīvi un legāli pārvietojās. Daudzi cilvēki, kuriem šobrīd ir nepilsoņa pase, patiesībā ir dzimuši Latvijā un dzīvo šeit paaudzēs.

  • Ātri atrisināsim.

Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, starptautiskās organizācijas norādīja uz nepilsoņu problēmu. Eiropas līderi tolaik apmierinājās ar Latvijas valdības solījumiem, ka naturalizācijas process visu ātri atrisinās.

Ir pagājuši 14 gadi, bet nepilsoņu skaits Latvijā joprojām pārsniedz 220 tūkstošus jeb 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. To ļaužu skaits, kuri dodas naturalizēties, gadā nepārsniedz tūkstoti. Nepilsoņu vidū ir daudz pensionāru, tāpēc šo problēmu nevarēs atrisināt naturalizācijas procesā, bet gan tikai demogrāfiski. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem uz mūžu ir atņemtas ne tikai balss tiesības vēlēšanās bet arī citas pilsoņu tiesības.

  • Tā ir pagātnes problēma.

Latvijā dzīvo 6 000 bērnu-nepilsoņu. Likums “Par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, piešķīris nepilsoņiem oficiālu statusu “bijušās PSRS pilsoņi”. Citiem vārdiem runājot, pagājis ceturtdaļgadsimts kopš Padomju Savienība vairs nepastāv, bet PSRS pilsoņi turpina dzimt Eiropas Savienībā.

  •  Tas, ka daļai iedzīvotāju nav balss tiesību nevienās vēlēšanās, nav nekas nosodāms.

Es vērsos pie Eiropas Komisijas ar iebildumu, ka vairāk kā ceturtdaļgadsimtu Latvijā eksistē iedzīvotāju daļa, kura nevar piedalīties nevienās vēlēšanās. Tie ir 12% Latvijas iedzīvotāju. Iedomāsimies, ka 12% iedzīvotāju, piemēram, Krievijā vai citā valstī nevarētu piedalīties vēlēšanās. Eiropas institūciju reakcija būtu vētraina, acumirklīga un neizsīkstoša. Ja, ar tādu pašu juridisko pamatojumu, kāda ES valsts atņemtu vēlēšanas tiesības 70-80 procentiem iedzīvotāju, vai arī tad Eiropas Komisijas nesaskatītu nekādu demokrātisko vērtību apdraudējumu?

Ja Eiropas Komisijai šis fakts nešķitīs vērā ņemams arī turpmāk, tad tāda prakse var kļūt par lielisku piemēru totalitārajiem režīmiem. Pirmais solis – atrodam kādu vēsturisku notikumu, otrais solis – pamatojoties uz šo vēsturisko notikumu sadalam iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos. Atņemam nepilsoņiem balss tiesības. Lieta darīta. Nav jākrāmējas ne ar vēlēšanu falsificēšanu, ne ar citām galvassāpes izraisošām problēmām. Nav vēlētāja – nav problēmas! “Kas gan te slikts?” – viņi galu galā pajautās. Šādu praksi atbalsta Eiropas Savienība.

  • Balss tiesību atņemšana nepilsoņiem 90-to gadu sākumā bija nepieciešama, lai saglabātu latviešu nāciju.

Pirmkārt, sanāk, ka, lai saglabātu nāciju, der jebkādi līdzekļi. Ar šādu argumentu var pamatot jebkādu nedemokrātisku rīcību, arī etnisko tīrīšanu. Otrkārt, Lietuva neatkarības atgūšanas brīdī piešķīra pilsonību visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kā zināms, Lietuva turpina pastāvēt.

  • Neklausieties viņos! Tā ir Kremļa propaganda.

Tas ir populārākais mūsu labējo arguments, brīdī, kad viņiem vairs neviens netic. Latvijas nepilsoņi nav propagandas upuri, viņiem it nemaz nav licies, ka viņiem ir atņemtas balss un pilsoniskās tiesības nevis kaut kur, bet gan demokrātiskajā Eiropas Savienībā. Vainīgi ir tie, kas ir radījuši šo problēmu un tie, kas ceturtdaļgadsimtu to nerisina, bet turpina piesegt. Vainīgi nav tie, kas uz to norāda.

Pēdējās diskusijas laikā, Lūgumrakstu komitejas uzaicinātie eksperti teica, ka demokrātija bez pilsonības nevar pastāvēt. Cīrihes universitātes zinātņu doktore Sjūzena Tonsmane uzsvēra, ka pilsonība ir tiesības uz tiesībām, ka 90-to gadu sākumā Latvijā un Igaunijā pilsonība tika izmantota kā instruments, ar kura palīdzību no politiskās dzīves izmeta daļu iedzīvotāju.

Londonas Universitātes koledžas Juridisko zinātņu doktors un starptautisko tiesību speciālists Mārtiņš Paparinskis pasvītroja, ka 90-to gadu sākumā tika izveidots unikāls statuss, kuram nav analoga visā pasaulē. Milānas universitātes salīdzinošo tiesību profesors atzina, ka ir svarīgi atrisināt Baltijas valstu nepilsoņu problēmu.

Lūgumraksta iesniedzēju pārstāvis Igaunijas rakstnieks Kaurs Kenders atgādināja klātesošajiem ASV iedzīvotāju lozungu cīņā par neatkarību no Anglijas: “Ja nav politiskās pārstāvniecības – nav nodokļu!”

Mūs atbalstīja mana Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, grupa „Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”, kuras dalībniece ir Itālijā uzvaru guvusī “Piecu zvaigzņu kustība”. Pret balsoja Arta Pabrika un Artura Krišjāņa Kariņa Tautas partija un Roberta Zīles Konservatīvā partija. Ar vienas balss pārsvaru tika nobalsots par lūgumraksta slēgšanu.

Un tomēr! Ir par vēlu! Mēs – lūgumraksta iesniedzēji – esam gandarīti! Mērķis ir sasniegts. Visā skaistumā tika nodemonstrēts ne tikai sapuvušais zobs, bet arī meli, ar kuriem tika piesegts šis negods.

Deputāti, kuri mūs atbalstīja, bija šokēti par cilvēktiesības necienošu rīcību Eiropas Savienībā un piedāvāja savu palīdzību turpmāk.

Noslēdzoties iepriekšējam lūgumrakstam, mēs ar kolēģi Janu Toom iesniedzām jaunu lūgumrakstu, kurā teikts par nepilsoņu brīvas pārvietošanās ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Tuvojas nākamā noklausīšanās. Pretinieki nervozē, ķeras piedurknēs, neļauj ieskatīties mutē un apsaukājas. Tas liecina par to, ka viņi saprot, – dakterēt zobu tomēr vajadzēs.

Comments
Office