Epilogs. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Epilogs. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Dārgie draugi, šodien ir pēdējā mūsu translācija no Eiropas Parlamenta.

Es gribu pateikties visiem, kas piecu gadu laikā vēroja un lasīja manas reportāžas, iespaidus un pārdomas par darbu Eiropas Parlamentā.

Es centos atklāt jums atmosfēru, galvenos izaicinājumus, problēmas un pavērt šī unikālā parlamenta aizkulises. Stāstīju arī par to, kā tiek pieņemti lēmumi.

Kāds dēvē Parlamentu par jauno Babilonu, kuru sagaida tikpat skumjš fināls. Kāds cits saista ar Parlamentu lielas cerības. Iespējams, ka nepiepildīsies ne pesimistiskās, ne optimistiskās prognozes. Laiks rādīs.

Jāatgādina, ka Eiropas Savienība izveidojās pēc Otrā Pasaules kara, un ar mērķi nepieļaut Eiropas kontinentā vēl vienu pasaules karu. Pirmais un Otrais Pasaules karš ne tikai kļuva par šausmīgu satricinājumu Eiropas tautām, bet arī rezultējās sapratnē, ka ir nepieciešama ilglaicīga miera nodrošināšanas sistēma.

Tieši šim mērķim tika izveidots šis unikālais parlaments, kurā visas kontinenta valstis var apspriest sasāpējušus jautājumus, noskaidrot attiecības, ģenerēt jaunas idejas. Šeit politiķi ne tikai diskutē līdz aizsmakumam, bet arī sadarbojas. Neraugoties uz trūkumiem, Eiroparlaments ir platforma, kur dažādu tautu pārstāvji nevis karo, bet diskutē.

Nobeigumā neliels ieraksts “īpaši personīgajā” ailē. Es no visas sirds gribu novēlēt veiksmi jaunajam Eiropas Parlamenta sastāvam un ikkatram Latvijas eiroparlamentārietim. Ikkatram.

Un atvadoties neliela mamikinščinas deva: novēlu, lai katrs Latvijas eiroparlamentārietis, kura pilnvaras stāsies spēkā nākamnedēļ, 2. jūlijā, pēc 5 gadiem neizskatītos sliktāk par Mamikinu. Lai mūsu eiroparlamentārieši 990 reizes uzstātos plenārsesijās (kā to darīju es), lai būtu izstrādāti vismaz 13 Eiropas kopējie likumi, gan tādi, kuri skar automātisko personas datu apmaiņu par Latvijā reģistrētajām automašīnām, gan Centrālāfrikas skolu un slimnīcu finansēšanas un stabilitātes instruments. Kā zināms, no Centrālāfrikas uz ES un Latviju bēg migranti, kuru dzimto zemi pārņēmušas kara liesmas, un cilvēkiem nav ne medikamentu, ne dzeramā ūdens.

Lai mūsu eiroparlamentārieši iesniedz labojumus ne mazāk kā 338 EP ziņojumos (par ziņojumiem eirobirokrātu valodā sauc Eiropas kopējos likumprojektus). Lai jaunievēlētie eirodeputāti nebaidās braukt uz pasaules karstajiem punktiem un lai tiekas ar katru, kurš sniedz pretī roku, lai cik sarežģīts būtu politiskais dialogs. Lai regulāri atskaitās saviem vēlētājiem, jo tieši jūs viņus ievēlējāt un maksājat viņiem algu.

Nu ko… atvadoties nedaudz paslavēju sevi. Pavisam nedaudz. Jūs mani atvainosiet par to?

Ja par sevi… Vai varat iedomāties cik simtus reižu es pēdējā mēneša laikā dzirdu frāzi: “Mamikin, ko tu tālāk darīsi?” Man nav jauna darba līguma kabatā. Esmu atvērts jauniem politiskiem un nepolitiskiem projektiem.

Tomēr tas būs nedaudz vēlāk. Tieši tagad es esmu atvērts ģeogrāfiskām atklāsmēm. Tikai nepiedāvājiet Monako! Es ar lielu prieku aizbrauktu pamakšķerēt uz vēl neiepazītu Latgales ezeriņu. Ceļa biedri, es jūs meklēju un gaidu!

Visbeidzot, lai jums šī vasara nav svelmaina ne politiski, ne meteoroloģiski!

 

 

 

 

Comments
Share
Office