ES izlūkdienesti zaudējuši meistarību

ES izlūkdienesti zaudējuši meistarību

Andreja Mamikina uzstāšanās XXX Baltijas kriminoloģijas konferencē, 28. aprīlī, Rīgā.

Eiropas Savienība pēdējā laikā neadekvāti reaģē briesmu sastopot drošības draudus. Spilgts piemērs ir migrācijas krīze, diemžēl tas nav vienīgais simptoms. Pēdējā laikā viss norāda uz to, ka Eiropas izlūkdienesti nespēj novērst citā valstī sagatavotus teroraktus. Eiropas Savienība ir sastapusies ar izaicinājumiem drošības jomā, kuriem nav bijusi gatava. Problēma nav tikai faktā, ka pasaule kļuvusi bīstamāka un ir pieauguši terorisma draudi vai izlūkdienesti ir zaudējuši meistarību. Problēma ir pašā Eiropas Savienībā, precīzāk, sadrumstalotības stāvoklī, kādā pastāv ES.

Atsevišķi dinozauru tipi izmira, jo mazāki un izmanīgāki plēsēji, nokoda milzeņiem astes. Kamēr signāls par gaidāmajām briesmām nesteidzīgi ceļoja pa gigantiskā reptiļa ķermeni, kamēr saņemto informāciju atšifrēja smadzenes, kamēr apstrādātais briesmu signāls atceļoja atpakaļ, astes vairs nebija. Mazie, apsviedīgie plēsēji asti jau bija aprijuši. Diemžēl, skumjā aina asociējas ar notikumiem mūsdienu Eiropas Savienībā, kur lēmumu piņemešana notiek līdzīgā veidā. Turklāt Eiropas dinozaura dzīvi apgrūtina vēl arī 28 galvas – dalībvalstis. Ārkārtas situācijās galvas sāk strīdēties – glābt asti vai nē. Citas galvas grib ieriebt blakusgalvai, vēl dažas izmanto iespēju, lai pašantažētu visas pārējās, jo tā var dabūt sev kādu labumu. Ir arī tādas, kurām vienalga, jo viņas ir ļoti neatkarīgas un neinteresējās par ķermeņa likteni. Rezultātā atklājas traģisks skats: Eiropas dinozaura sagaida aprīšana.

Pēc asiņainajiem notikumiem Francijā uz Eiropas Parlamentu tika aicināti nacionālo valstu speciālo dienestu pārstāvji. Atklājās pārsteidzošs fakts – kaimiņvalstu kolēģu starpā nenotiek praktiski nekāda informācijas apmaiņa. Iemesli tiek minēti dažādi. Dienests, kurš ir saņēmis informāciju, nesteidzas ar to dalīties, jo vairumā gadījumu tā var tikt atklāts informācijas avots (aģents vai ziņotājs). Dienesti neuzticas viens otram, baidās, ka kolēģi informāciju izmantos savās interesēs. Viss kā meksikāņu seriālā: greizsirdība, konkurence, neuzticēšanās.

Pat, ja dažiem ir vēlēšanās uzticēties, nav kopējas kārtības. Eiropas Savienībā ir 28 drošības sistēmas un 28 atšķirīgas likumdošanas. Tāpēc informācijas apmaiņa drīzāk atgādina jūkli kā pie Bābeles torņa. Izlūkdienesti burtiski nesaprot viens otru. Piemēram, Eiropā nav pat vienota formulējuma – kas ir terorisms. Tā tiek vairoti šķēršļi operatīvai apkopot informāciju un operatīvi apstrādāt to.

Vēl viens bremzējošais faktors ir informācijas atbilstība valsts likumiem. Ja vienā ES dalībvalstī kāds konkrēts informācijas ievākšanas veids ir likumīgs, tad citā tas var būt pretlikumīgs. Pirms izmantot no ārvalstīm saņemto informāciju, speciālo dienestu darbiniekiem ir jāpārliecinās, vai tā ir iegūta atbilstoši saņēmējas valsts likuma normām. Galu galā pēc ilgāk pārbaudēm var izrādīties, ka specdienesti nevar šo informāciju pieņemt un izmantot!

Atšķirībā no Eiropas Savienības varas orgāniem, teroristi darbojas internacionāli: izplāno noziegumu vienā valstī, ieročus nopērk otrā, finansējumu iegādājas trešajā, izpildītājus vervē ceturtajā, sagatavošanos veic piektajā, visbeidzot realizē noziegumu sestajā valstī. Apmēram ar tāda veida scenāriju sastapās Parīze. Šodien noziedznieki var brīvi un netraucēti ceļot pa visu Eiropas Savienību, ja pat policija un speciālie dienesti par to uzzina, bez efektīvas mijiedarbības ar kolēģiem un informācijas apmaiņas nevar rīkoties un izdarīt nepieciešamos secinājumus.

Varas orgāni itin kā grābstās tumšā istabā gar atsevišķām ziloņa ķermeņa daļām, taču nevar saprast – ko īsti ir uztaustījuši! Kā zināms Parīzes terora akta dalībnieki jau bija nokļuvuši gan franču, gan beļģu varas orgānu redzeslokā. Tā kā iztrūka informācijas apmaiņa, tas traucēja policijai un speciālajiem dienestiem saskatīt šaušalīgo kopainu. Notika terora akts, bija daudz nevainīgu upuru.

Nepieciešams piespiest ES valstis mainīt likumdošanu. Tas ir sarežģīti, jo nacionālā drošība ir nevis ES kompetence, bet nacionālo valstu. Tomēr, ja briesmās ir nokļuvuši visi Eiropas Savienības iedzīvotāji, tādas atrunas nedrīkst tikt pieļautas. Šajā situācijā ir jāvairo Eiropas vienotība.

Tāpēc mēs, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komisija, kuras biedrs esmu arī es, iestājamies par to, lai tiktu iedibināta un nostiprināta mijiedarbība starp ES dalībvalstu varas orgāniem. Piemēram, pēdējā gada laikā ir ievērojami paplašinātas Eiropas aģentūras pilnvaras. Minētās aģentūras pienākumos ietilpst informācijas ievākšana policijā un izlūkdienestos par aizdomās turamajiem terorismā. Šo aģentūru var salīdzināt ar elektrības sadalītāju, kurš adaptē dažādu rozešu un sprieguma rādītājus, tā ļaujot apmainīties ar informāciju, neraugoties uz dažādiem standartiem un sistēmām.

Pēdējā gada laikā ir manāmi uzlabojusies izlūkdienestu koordinācija. Informācijas apmaiņas centru loma tagad ir iedalīta vairākām ES aģentūrām. Apstiprināta direktīva par izlūkdienestu piekļuvi pasažieru reģistra datiem. Pastiprināta cīņa ar teroristu vervētājiem, tiek veikta mērķtiecīga cīņa ar naudas ieplūšanu terorisma finansēšanā, nodrošināta juridiska iespēja slēgt džihādistu mājaslapas, izveidots un jau darbojas džihādistu grupējiem simpatizējošu personu vienotais reģistrs. Ar 1. aprīli uz Šengenas zonas ārējām robežām ieviesta automātiska pārbaude visiem, kas iebrauc ES teritorijā: gan trešo valstu pilsoņu, gan ES pilsoņu pārbaude pēc apkopotās Eiropas datu bāzes.

Varat iedomāties, ka līdz šim attiecībā pret ES pilsoņiem, tas netika darīts: jebkurš ES pilsonis varēja brīvi ieceļot DAESH kontrolētajās teritorijās, un ES ārējās robežas šķērsošana netika automātiski fiksēta.

Par drošību ir jācīnās ne tikai ES teritorijā, bet arī pie ārējām robežām. Es esmu ēnu ziņotājs par stabilitātes nodrošināšanas mehānisma likumdošanas priekšlikuma izstrādi. Aiz tik sarežģīta nosaukuma slēpjas nopietna problēma. Izrādās, ka līdz šim Eiropas Savienībai nebija tiesību iedalīt līdzekļus, piemēram, Āfrikas valstu izlūkdienestiem cīņai pret terorismu. Savukārt daudzās jaunattīstības valstīs neviens negrib strādāt izlūkdienestos, jo tas ir bīstams un neperspektīvs darbs. Eiropas Savienība, kura ir ārkārtīgi ieinteresēta cīnīties pret terorismu pie savām ārējām robežām, nedrīksēja iedalīt līdzekļus tādiem mērķiem. Ja likumprojektu, ar kuru es strādāju, apstiprinās Eiropas Parlaments, būs iespējams iedalīt līdzekļus no ES budžeta izlūkdienestu stiprināšanai jaunattīstības valstīs, tā nodrošinot efektīvāku cīņu ar terorismu.

2. maijā mūsu Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāti Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komisijā tiksies ar drošības savienības komisāru Džulianu Kingu. Tikšanās būs slēgta, tajā piedalīsies 6 – 7 deputāti, tostarp arī es. Tāpēc, ja šodienas konferences dalībnieki noformulēs savus jautājumus, man būs iespēja tos uzdot komisāram Kingam.

Godājamie konferences dalībnieki!

Starptautisko terorismu var uztaustīt un neitralizēt tikai kopīgiem spēkiem. Teroristi šajā mirklī plāno nākamos teroraktus. Viņu potenciālie upuri vēl ir dzīvi un viņus vēl var izglābt. Jāizbeidz spēlēt spēles, ir jāapvieno visu Eiropas profesionāļu, politiķu un sabiedrisko darbinieku spēki!

Paldies par uzmanību!

Comments
Office