“Es līdz pensijai nenodzīvošu!”

“Es līdz pensijai nenodzīvošu!”

“Es līdz pensijai nenodzīvošu!” Tā mēdz teikt daži jaunieši. Šajos vārdos ir daļa joka, bet ir arī patiesība. Tāda patiesība, par kuru nepatīk skaļi runāt mūsu politiķiem.

Šodien pensiju vecajiem ļaudīm maksā tie, kas strādā un maksā nodokļus. Lai pamatoti raksturotu gaidāmo postu, paraudzīsimies, cik daudz jaunu darbspējīgo nāks pensionāru vietā Latvijas darba tirgū.

Pēc statistikas datiem 60-64 gadīgos ļaudis aizstās aptuveni tikpat daudz to, kam šobrīd ir 20-24 gadi.

Diemžēl tālāk sākas nepatikšanas. To, kam tagad ir 55-59 gadi, ir 141 822. Kā varam redzēt tabulā, viņus aizvietos vien 87 794 jaunieši, kuriem tagad ir 15-19 gadi. Tas nozīmē, ka Latvijā kļūs par 54 000 strādājošo mazāk. Nākamajā piecgadē vērojams tāds pats sarukums – strādājošo skaits samazināsies par 54 500 cilvēku. Nākamajā desmitgadē kritums turpinās – darbspējīgo kļūs par 65 000 mazāk. Turklāt aprēķini veikti neņemot vērā tos, kas jau ir aizbraukuši no Latvijas. Statistika liecina, ka aizbraukuši prom ir pārsvarā jauni cilvēki.

Šobrīd Latvijā, no aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju, strādā 884 000. Sanāk, ka tuvākajos 20 gados strādājošo skaits var samazināties par 20%. Tās nav prognozes, bet fakts! Ja ņem vērā dzimstības līmeni, skumjā tendence saglabāsies arī turpmāk. Situāciju var mainīt vien migranti.

Analizēsim tālāk! Ja strādājošo skaits sarūk un pensionāru kļūst vairāk, nodokļu slogs uz palikušajiem darbspējīgajiem ievērojami palielināsies.

Teiksiet: kur nu vēl lielāku slogu?! Patiešām! Mūsdienu strādājošajiem jau tagad sociālo iemaksu līmenis ir 75 %. Viņi veic šīs iemaksas kopējā katlā, no kura savas pensijas saņem esošie pensionāri. Un tikai ceturtā daļa minēto līdzekļu tiek novadīti uzkrājumiem pašu strādājošo pensijām.

Pēc pensiju reformas plāna, kurš tika izstrādāts 2000-jos, proporcijai bija jābūt 50 uz 50. Taču šobrīd strādājošie, tā vietā, lai veidotu uzkrājumus savai pensijai, lielāko daļu liek kopējā katlā. Nākotnē, kad viņi sasniegs pensijas vecumu, no kopējā katla viņi neko nesaņems, jo strādājošo skaits, kuriem būtu jāveic iemaksas, būs ievērojami samazinājies. Tas nozīmē, ka viņi var cerēt vien uz uzkrāto pensijas daļu, kura attiecīgi būs divas reizes mazāka, nekā tika plānots izstrādājot reformu.

Gaidīt ekonomisku brīnumu no sarukuša darba tirgus būtu naivi. Lai savilku kopā galus, Latvijas politiķu arsenālā palicis maz instrumentu, turklāt tie ir visnotaļ nepopulāri:

  • pensijas vecuma paaugstināšana līdz 70 gadiem;
  • migrantu ievešana Latvijā;
  • radikāla sociālā nodokļa paaugstināšana;
  • minimālās pensijas garantēšana pensionāriem nākotnē.

Kas no šī arsenāla tiks pielietots Latvijā, politiķi pagaidām neatklāj.

 

 

Comments
Office