Par automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu ģimeņu bērniem

Par automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu ģimeņu bērniem

Vakar divas Eiroparlamenta komisijas: Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu un Lūgumrakstu komiteja novadīja kopēju, 3 stundas garu, noklausīšanos, kas bija veltīta bezpilsonības problēmai Eiropas Savienībā.

Pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vadītāja Kloda Moraes vārdiem: “Pilsonības un bezpilsonības jautājumi atrodas dalībvalstu kompetencē, taču, ja tiek skartas fundamentālās tiesības, tad tā ir arī Eiropas Savienības atbildība.”

Uz abu komiteju sēdēm bija uzaicināti un tika uzklausīti 15 eksperti no Eiropas Komisijas, dažādām augstskolām un sabiedriskajām organizācijām. Sēdē piedalījās arī speciālisti, kas pēc īpaša Eiropas Parlamenta pasūtījuma bija veikuši pētījumu par bezpilsonības problēmu Eiropas Savienībā.

Atsevišķa sadaļa minētajā pētījumā bija veltīta Latvijai un Igaunijai, kur dzīvo vairāk kā 300 000 cilvēku bez pilsonības. Pētījums kritizē abas valstis un norāda, ka īpaši Latvijā ir faktiski izveidots “otrās šķiras pilsoņu” institūts, un Latvija neatzīst savus nepilsoņus par klasiskajiem apatrīdiem, un ir ieviesusi unikālu, statrptautiskajām tiesībām nezināmu, statusu.

Īpaša uzmanība sēdē tika veltīta jaundzimušajiem bērniem-nepilsoņiem. Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins uzsvēra, ka likuma, kas nosaka Latvijas nepilsoņu statusu, nosaukums ir “Par bijušo  PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. A. Mamikins pievērsa klātesošo deputātu un ekspertu uzmanību tam, ka PSRS neeksistē jau ceturtdaļgadsimtu, bet cilvēki ar “bijušā PSRS pilsoņa” statusu turpina dzimt Eiropas Savienībā.

Latvijas eiroparlamentārietis A. Mamikins pastāstīja: “Šī noklausīšanās ir pirmais notikums pasākumu virknē, kurā plānojam iesaistīt Eiropas Parlamentu un citas Eiropas institūcijas. Gada otrajā pusē Lūgumrakstu komiteja izskatīs lūgumrakstu par vēlēšanu tiesību piesķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Zem šī lūgumraksta savus parakstus ir atstājuši 20 000 cilvēku, un to ir iesnieguši 3 Eiroparlamenta deputāti: Jana Toom, Tatjana Ždanoka un es, Andrejs Mamikins!”

Mamikins ir augstu novērtējis Eiroparlamenta organizēto noklausīšanos: “Jau fakts, ka divas nozīmīgas Eiroparlamenta komisijas novadījušas kopēju sēdi, kas bija veltīta bezpilsonības problēmai, norāda, ka Eiropas institūcijas sāk aptvert problēmu. Tas rezultēsies politiskā spiedienā uz Latvijas un Igaunijas valdību. Nav nejaušība, ka abu Eiroparlamenta komiteju sēdes dienā arī Latvijā notika kāda tikšanās. Tikās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Vizītes laikā tika runāts – kā veiksmīgāk nomaskēt apkaunojošo faktu, ka Eiropas Savienības dalībvalstī turpina dzimt nepilsoņi. Pilnīgi iespējams, ka jau tuvākajā laikā mēs ieraudzīsim prezidenta iesniegtu likumprojektu, kurš paredzēs automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu ģimeņu bērniem.”

Comments
Office