Jāieslēdz gaisma un jāizvēdina

Jāieslēdz gaisma un jāizvēdina

ES valstu ieņēmumu dienesti vajā pašnodarbinātos un mazos uzņēmējus. Ar aizrautīgu entuziasmu spiež ārā dzīvības sulu līdz pēdējai pilītei! Uz spēles taču ir, bailes skaļi teikt, simtiem eiro. Tikmēr nodokļu oāzēs klusiņām čaukst miljardi…

Viens aiz otra uzliesmo ofšoru skandāli. Pēc vieniem datiem ofšoros tiek slēpti 10% no pasaules IKP jeb 7,8 triljoni dolāru, pēc citiem – līdz pat 10 triljoniem dolāru.

Nodokļu oāzes ir pievilcīgas ar to, ka kapitāla īpašnieks paliek nezināms. Pastāv kapitāli ar visnotaļ legālu izcelsmi un mērķiem, tomēr vairumā gadījumu aiz nezināmajiem īpašniekiem slēpjas, kukuļus atmazgājoši, politiķi un ierēdņi, ir arī tādi, kas slēpjas no nodokļu maksāšanas vai atmazgā noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Publikācijas lasītājs, iespējams, teiks: “Nu, un kāds man labums no tiem triljoniem?” Nesakiet vis… Tie ir neatremontētie ceļi, niecīgās pensijas, skolotāju, ārstu, policistu algas, nekompensējamās zāles, rindas uz valsts apmaksātajām plānveida operācijām utt. Tas ir tas, kam valdībai parasti hroniski pietrūkst līdzekļu. Šo kapitālu neizmaksātie nodokļi nekad nepapildinās nevienas valsts budžetu.

Ofšoros naudu atmazgājošie korupcionāri nav nekādi robini gudi. Šie politiķi un ierēdņi, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, piesavinās naudu un labumus, kurus parastajiem cilvēkiem varētu dot valsts.

Kā notiek cīņa ar ļaunprātību?

Eiropas Parlaments oktobrī nobalsoja par grozījumiem, kas liks Eiropas Komisijai veikt grozījumus likumdošanā. Paredzēts ieviest lielāku aizsardzību žurnālistiem un personām, kas ziņo par noziedzīgām mahinācijām nodokļu jomā un par naudas atmazgāšanu.

Būt par šādu noziegumu atmaskotāju ir bīstami. Pagājušajā mēnesī Maltā sprādzienā gāja bojā žurnāliste Dafne Galicia. Viņa pētīja naudas plūsmu caur ofšoriem. Turklāt Eiropā jau vairāki cilvēki ir nokļuvuši uz apsūdzēto sola, jo ziņojuši žurnālistiem par atsevišķu Eiropas banku finanšu mahinācijām.

Vēl bez tam Eiropas Parlaments pieprasa no ofšoru kompānijām un trastiem atklāt patiesos īpašniekus. Tāda kārtība mazinātu nodokļu oāžu pievilcību. Tā ir mūsu Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas nostāja.

Lai Eiropas Savienībā likums tiktu apstpiprināts, vēl bez Eiroparlamenta nostājas, nepieciešama Eiropadomes piekrišana. Kā zināms Eiropadomē ietilpst ES bloka valstu līderi un valdību locekļi. Izrādās, ka vairāku valstu līderi jau gadu atklāti bremzē projekta virzību.

Domāju, jūs piekritīsies, ka tas ir ārkārtīgi savādi. Šo valstu budžets varētu tikt papildināts ar līdzekļiem, kas sniegtu labumu iedzīvotājiem!… Formāli šie politiķi uztraucas, ka tāds likums it kā apdraudēs atsevišķu cienījamu ļaužu privātās dzīves neaizskaramību. Tomēr rodas arī citas aizdomas – aiz šīs spītīgās pretošanās slēpjas vēlēšanās saglabāt necaurspīdīgās finanšu zonas atsevišķu aprindu vajadzībām.

Pēc Nacionālā ekonomisko pētījumu biroja datiem, 80% zemes bagātību pieder 0,1% visbagātāko ģimeņu. Šie bagātnieki papildina kapitālu ofšoru zonās, dāsni sponsorē politiķus un dalās ar tiem, kas piesedz.

Tā veidojas divi finanšu apgrozījuma loki: viens – parastajiem iedzīvotājiem, otrs – bagātajai elitei. Viens no visveiksmīgākajiem amerikāņu investoriem Vorens Bafets reiz atklāti atzinās, ka viņa sekretāre no savas algas atdod daudz lielāku daļu valstij, nekā maksā viņš no savas miljardiem. Tik tiešām, sekretārei taču nav līdzekļu veikliem finanšu konsultantiem, kuri palīdzētu “optimizēt” nodokļu slogu. Tāpēc negodīgā sistēma palielina sociālo nevienlīdzību, kas var rezultēties bīstamā nestabilitātē.

Brīnumi nenotiek, ja kāda kabata pretlikumīgi piepildās, cita – pretlikumīgi iztukšojas. Cieš visneaizsargātākā sabiedrības daļa.

Netīriem rūpaliem nepatīk gaisma un svaigs gaiss, tāpēc visas sabiedrības interesēs ir ieslēgt gaismu un izvēdināt.

Comments
Office