Ar 1. jūliju Latvijas nodokļu maksātājiem būs vēl platāk jāatver maciņi

Ar 1. jūliju Latvijas nodokļu maksātājiem būs vēl platāk jāatver maciņi

No šā gada 1.jūlija daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, norēķinoties par savu mājokli, maksās par 10-15 eiro dārgāk. Kāpēc? Tas tāpēc, ka mūsu ierēdņiem ir slinkums un lunkana mugura.

Iepriekšējā gada beigās Latvijas Finanšu ministrija nāca klajā ar inicitatīvu papildināt pievienotās vērtības nodokļa likumu – aplikt ar PVN dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējus, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un mājas pārvaldniekus. Līdz šim tāda veida pakalpojumi bija izņēmums un ar PVN netika aplikti. Neietverot likumā minēto izņēmumu, Finanšu ministrija automātiski paaugstinās iedzīvotāju rēķinus par mitekļiem.
“Mēs neesam vainīgi!” – dīc Finanšu ministrija – “jo Eiropas Komisija, mums atsūtītā vēstulē, pieprasīja ieviest izmaiņas”! Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, mājot ar galvām, piebalsoja: “Jā, jā, nav niknāka zvēra par Eiropas Komisiju”, un paklausīgi nobalsoja “par”.
Ja pamēģināsim iedziļināties šajā skaidrojumā, atklāsies amizanta un tēlaina aina: Eiropas Komisijā mīt ļaunais, daudzgalvainais Pūķis Baisulis Ž.K.Junkers, kam patīk regulāri atlidot un biedēt mazo Latviju. Lai izvairītos no Pūķa Baisuļa biežajām vizītēm, mums ir tam kaut kas jāuperē, piemēram, daiļava! Protams, daudz vienkāršāk ir sasiet šai daiļavai rokas un iemest reptiļa rīklē. Cīnīties, kā zināms, ir daudz grūtāk!
Strādājot pusotru gadu Eiropas Parlamentā, es salīdzinātu Eiropas Komisiju nevis ar asinskāru un izmanīgu pūķi, bet gan ar stūrgalvīgu ceļa rulli. Starp citu, kā zināms, lai pakļūtu zem ceļa ruļļa, ir ļoti jāpacenšas! Tieši tik retu prasmi ir nodemonstrējuši mūsu valsts lēmumu pieņēmēji!
Lai tiktu skaidrībā – kāpēc tā ir sanācis, veicu mūsu Finanšu ministrijas un Eiropas Komisijas sarakstes pētījumu. Secinājums ir skumjš – mūsu iedzīvotājiem tomēr nāksies atvērt maciņus. Ir pieļautas divas lielas kļūdas: pirmā – iestājoties savienībā, pirms 12 gadiem, kad notika Latvijas pārrunas ar ES, otrā – pirms diviem gadiem. Izskaidrošu plašāk! Iestāšanās brīdī potenciālajai dalībvalstij tiek dota iespēja diskutēt par izņēmumiem savos likumos, tā var ietvert direktīvā preces un pakalpojumus, kas nedrīkst tikt aplikti ar PVN vai piemērot tiem pazeminātas likmes. Ja Latvija būtu ieminējusies un izskaidrojusi Eiropas Komisijai vēlamos izņēmumus, tos varētu saglabāt ļoti ilgu laiku. Latvijas kontā ir vien divi izņēmumi: viens attiecas uz autortiesībām, otrs – uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Turklāt par dzīvojamo māju apkalpošanu mūsu amatpersonas ne tikai neiepīkstējās, bet pat neizsvītroja no Latvijas likuma. “Darbiņu” padarījuši, mūsu lēmēji klusiņām paslēpās un gaidīja tālākos notikumus.
Eiropas Komisijas “ceļa rullis” brauca līdz šim brīdim ilgus 10 gadus. 2013. gadā ES Revīzijas palāta pamanīja šo neatbilstību un pievērsa tai Eiropas Komisijas uzmanību. Sekoja EK reakcija: 2014.gadā tika izteikts brīdinājums – Latvija pārkāpj Eiropas kopējās direktīvas norādes! Tajā mirklī mūsu lēmuma pieņēmēji pieļāva otru kļūdu. Finanšu ministrijas atbildes vēstījumā rakstīts: “Latvija atzīst savu pienākumu nepildīšanu un apņemas izsvītrot no likuma izņēmumu, kas pieļauj neaplikt ar nodokli māju apsaimniekotāju pakalpojumus”.
Es turpināju savu pētījumu un atradu Eiropas Komisijas dokumentu, kur par izņēmumiem likumos teikts: “Ja dalībvalsts potenciālais labums no likmes ierobežošanas vai pazemināšanas ir racionāli pamatots un pielietots, tad tāda veida fakts nedrīkst tikt ignorēts”! Te mēs varam redzēt, ka nekādas ļaundarības no Eiropas Komisijas puses nav bijis! Komisija vien pieprasīja, lai Latvija pilda pati savus pienākumus.
Starp citu, sadarbības princips, kuru piedāvā Eiropas Komisija, ir ļoti vienkāršs: lūk, te jums ir noteikumi, kuriem ir jāseko, taču mēs saprotam, ka katrai valstij var būt savi, ļoti individuāli izņēmumi. Ja izņēmumu nav daudz, un jūs tos argumentēti izklāstat, un pamatojat, un, ja tie nav pretrunā ar brīvās konkurences principiem, tad izņēmumi var pastāvēt. Latvijas gadījumā izņēmumi un to saglabāšanas pamatojums netika iesniegts un argumentēts, tieši tāpēc Eiropas Komisija, piedraudot ar soda sankcijām, pieprasīja pienākuma pildīšanu.
Latvijas lēmumu pieņēmēju lunkanās muguras, slinkums un nekompetence kārtējo reizi patukšos nodokļu maksātāju maciņus. Turklāt, kā īlens no maisa, rēgojās vēl šis tas: pieļautā “kļūda” valstij ir ārkārtīgi izdevīga, jo budžetā ieplūdīs 25 000 000 eiro.
Ko par visu to teiks vēlētāji? Vēlētāju priekšā visērtāk vainu ir novelt uz ļauno Eiropas Savienību! Turklāt iekasētie līdzekļie var lieti noderēt, piemēram, lēmumu pieņēmēju algu paaugstināšanai Saeimā!

Comments
Share
Office

Leave a reply