Kā iznīcināt slepkavu

Kā iznīcināt slepkavu
1-phenyl-2-(1-pyrrolidin-1-yl) pentan-1-one (α-pyrrolidinovalerophenone)

Iepazīstieties – kārtējais “legālais” sērijveida slepkava 1-phenyl-2-(1-pyrrolidin-1-yl) pentan-1-one (α-pyrrolidinovalerophenone). Pēc varas orgānu datiem, šis slepkava ir jau paspējis atņemt 115 cilvēku dzīvības Eiropas Savienībā, vēl 191 ir nokļuvis reanimācijā. Šī viela aktīvi cirkulē arī Latvijā, pēdējo gadu laikā tā vairākkārt nokļuvusi mūsu policijas redzeslokā. Mēs, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, nesen iekļāvām šo narkotisko vielu aizliegto sarakstā. Tā ir mūsu komitejas skarbā ikdiena.

Eiropas Savienībā narkotiku apgrozījums sasniedz 24 miljardus eiro. To var salīdzināt ar Latvijas IKP. Vispopulārākā ir marihuāna – 38%, otrajā vietā heroīns – 28%, bet trešajā kokaīns – 24%. Šodien tradicionālās narkotikas sāk izkonkurēt jaunās psihoaktīvās substances. Eiropas Narkotiku un narkotiku atkarību monitoringa centrs (EMCDDA) informēja eiroparlamentāriešus, ka pagājušā gada laikā Eiropā ir parādījušās 100 jaunas psihoaktīvās vielas. Kopumā aizliegto vielu sarakstā ir iekļautas 670 substances.

Visas šīs ķimikālijas apdraud mūsu bērnu un mazbērnu dzīvības. Pēc “Eurobarometer” socioloģiskā pētījuma datiem, jauno cilvēku skaits, kas vēlas kaut vienu reizi izmēģināt narkotikas, kopš 2011. gada pieaudzis no 5 līdz 8%. Latvijā šis skaits ir lielāks – vairāk kā 9 (!) procenti. Tas ir katrs desmitais mūsu jaunietis!

Procentuālais pieaugums saistīts ar “legālo” narkotiku izplatīšanos. Turklāt ķimikālijas nav jāved pāri ES ārējai robežai, tas samazina gan izcenojumus, gan riskus. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj pagrīdes darboņiem ražot desmitiem jaunu substanču gadā. Bez tam notiek sacensība – kurš nokļūs pie sava mērķa ātrāk – narkodarboņi vai varas orgāni un likumdevēji.

Kad jaunās narkotiskās vielas parādās, tās netiek uzskatītas par narkotiskām visās ES valstīs, tāpēc izstrādātājus un izplatītājus ir grūti saukt pie atbildības. Narkodarboņiem ir arī vairāk laika: kamēr likuma sargi fiksē jaunu narkotiku, kamēr speciālisti novērtē tās ietekmi uz cilvēka veselību, kamēr likumdevēji iekļauj to aizliegto vielu sarakstā, narkotika paspēj atņemt dzīvības, savukārt narkodīleri saņem lielu peļņu, praktiski neriskējot.

Vēl problēma ir tajā, ka dažādās ES valstīs ātrums, ar kādu narkotikas tiek atpazītas un iekļautas aizliegto vielu sarakstā, atšķiras. Ja šis process netiks centralizēts, var sanākt tā, ka vienā valstī narkotiku aizliegs, bet citā vēl nē. ES iekšējās robežas praktiski netiek kontrolētas, var kraut mašīnā un transportēt. Eiropas līmenī tika pieņemts lēmums par Eiropas kopīgā aizliegto vielu saraksta izveidi. Tā bija pirmā uzvara.

Līdzko viela iekļūst aizliegto sarakstā, visām ES valstīm tā ir jāaizliedz un jāpiemēro kriminālatbildība par tās ražošanu un izplatīšanu. Kopējā sistēma tika izveidota, taču bija nepieciešama tās pilnveide. Atsevišķas valstis nesteidzās ietvert “legālās” narkotikas aizliegto sarakstā, arī soda mērs par šāda veida noziegumiem atšķīrās.

Oktobrī mēs svinējām jaunu taktisko uzvaru. Eiroparlaments nobalsoja par mūsu izstrādātajiem grozījumiem, kuri uzliek ES dalībvalstīm par pienākumu noslēgt substanču pārbaudi 6 mēnešos, nevis viena gada laikā kā bija līdz šim. Tas paātrinās aizliegto vielu saraksta papildināšanu, kā arī sodīs vainīgos ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Tā Eiropas Parlamenta darbs palīdzēs glābt dzīvības ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Latvijā.

 

Comments
Office