Kā Latvijas valdība kārtējo reizi nepalaida garām iespēju palaist garām iespēju

Kā Latvijas valdība kārtējo reizi nepalaida garām iespēju palaist garām iespēju

Autors: Andrejs Mamikins

Tikai Baltijas valstis un Slovēnija nepretendē uz divu Eiropas aģentūru izvietošanu, kuras pēc 2019. gada marta pametīs Lielbritāniju.

Kāpēc? Daļēji oficiālās atbildes ir aptuveni līdzīgas: “Kādēļ mocīties, ja tāpat nedabūsim?” Latvijas valdība piebilda, ka tas ir “ļoti sarežģīti”.

Kā zināms, viegli tikai kaķi dzimst!

Kāpēc nevarēja pamēģināt? Iespēja laimēt patiešām nebūtu liela, bet veiksmes gadījumā balva būtu lieliska. Eiropas Zāļu aģentūra nodarbinātu 900 cilvēkus, bet Eiropas Banku iestāde – 200.

Algas, telpu īre, transports un aprīkojums tiktu finansēts no Eiropas budžeta. Ja ņem vērā to, ka ievērojama līdzekļu daļa nokļūtu Latvijas budžetā, un tas turpinātos ilgus gadus, ir par ko cīnīties.

Sāku pētīt valdības nevēlēšanās iemeslus. Izrādās, motīvs ir paslēpts atlases kritērijos, kurus Baltijas valstis nevar un negrib pildīt.

Lūk, daži no galvenajiem atlases kritērijiem, kuri jānodrošina darbinieku ģimenes locekļiem: adekvātas mācību iestādes, brīva piekļuve darba tirgum, sociālajai aizsardzībai un medicīniskajiem pakalpojumiem.

Ir runa par 500 Eiropas Zāļu aģentūras darbinieku laulātajiem draugiem.

Aizvērsim acis un stādīsimies priekšā: šie ļaudis līdz šim ir dzīvojuši Londonā… Iedomāsimies izglītību, sociālo aizsardzību, darba iespējas tur un pie mums.

Lai atbilstu kritērijiem kaut vai formālā līmenī, Rīgā būtu jāatver Eiropas skola, kur mācības notiktu svešvalodās. Tas nozīmē – Latvijā tiktu atvērta skola, kur mācību valoda nebūtu latviešu! Vai ko tādu spētu pārdzīvot izglītības ministrs Šadurskis? Diez vai!

Nodarbinātība. Vai aģentūru darbinieku laulātie varētu iekārtoties darbā, ja viņiem nav valsts valodas prasmes apliecības? Atbilde ir nē! Latvijā, iekārtojoties darbā, vairāk kā 1000 profesijās, ir jāuzrāda valodes prasmes apliecība. Nāktos veikt izņēmumus. Ja stātos spēkā izņēmumi, un pasaule pēc kaut kā tāda nesabruktu, rastos loģisks jautājums: kāpēc atstāt spēkā ierobežojumus attiecībā pret pārējiem? Vai tādu līkloču dēļ ministru Dzintaru Rasnaču neķertu trieka? Pilnīgi iespējams!

Mūsu sociālās aizsardzības līmenis arī būtu pārsteigums Londonā dzīvojušiem cilvēkiem.

Īsāk runājot, mūsu valdība nepiedalās, lai neizgāztos un nepieņemtu nepatīkamus lēmumus, kuri varētu apdraudēt omulīgo, nacionālisma caurausto, pasaulīti.

Es sapratu viņu domu gājienu. Taču tāds ambīciju trūkums padara Latviju par nomali, no kuras ļaudis brauc prom ne tāpēc, ka tā grib, bet gan tāpēc, ka valdība nevēlas cīnīties par jaunām izredzēm.

 

 

 

Comments
Office