Kam balva? Tam, kuram vajag. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Kam balva? Tam, kuram vajag. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Andreja Saharova cilvēktiesību balva piešķirta Krievijā ieslodzītajam ukraiņu režisoram Oļeham Sencovam. Kuru balvas ieguvēja tikumu grib izcelt sabiedrības acīs?

Atgādināšu, ka Sencovs ir apsūdzēts par pašizgatavotu ierīču spridzināšanu 2014. gada 9. maija naktī pie memoriāla “Mūžīgā uguns” un pie pieminekļa Ļeņinam Simferopolē, un par uguns pielaišanu sabiedriskās organizācijas “Krimas Krievu biedrība” mītnei, un “Vienotās Krievijas” pārstāvniecībai Simferopolē.

Pieņemsim, ka viņš tiešām nav vainīgs. Sanāk, ka Sencovam piešķir Saharova balvu nevis par paveikto, bet gan par to, ka viņš ir nevainīgi cietis.

Salīdzināsim Sencova sasniegumus ar 2014. gada balvas laureāta ārsta Denisa Mukveges paveikto. Dakteris atvēra Kongo Demokrātiskajā Republikā slimnīcu, kurā palīdzību saņēma ap 85 000 cilvēku. Lielākā daļa pacientu bija kara upuri un sievietes, kuras bija cietušas no vardarbības. Profesionālās darbības laikā ārsts piedzīvoja slepkavības mēģinājumu, kaujinieki sagūstīja viņa bērnus. Deniss Mukvege, riskējot ar savu dzīvību, izglāba tūkstošiem citu. Eiropas Parlaments izcēla sabiedrības acīs ārsta pašaizliedzību un paveikto sabiedrības labā.

Jūs taču piekritīsiet, ka ir starpība, – pagodināt cilvēku, kurš izglābis tūkstošiem cietušo vai to, kurš nevainīgs iekļuvis cietumā.

Oļeham Sencovam pasniedza balvu par to, ka viņš sēž Krievijas cietumā.

Lai pārliecinātos par šī pieņēmuma patiesumu, iedomāsimies, ka ukraiņu lidotāja Nadežda Savčenko atrastos Krievijas cietumā un pieteiktu bada streiku. Viņa noteikti saņemtu Saharova balvu! Tagad, sēžot Ukrainas cietumā, gan prēmija, gan sabiedrības uzmanība viņai pagājusi secen. Cietuma ģeogrāfiskajai atrašanās vietai ir noteicošā loma!

Atcerēsimies Saharova balvas piešķiršanu disidentei, Mjanmas līderei Aunai San Su Čži. Tagad viņu kritizē par musulmaņu mazākumtautības rohindža nežēlīgu vajāšanu Mjanmā. Auna San Su Čži saņēma Saharova balvu kā politiskās vajāšanas upuris un cīnītāja par demokrātiju. Pēc kāda laika pasaule iepazina pavisam citu Mjanmas vadītāju – nacionālisti, kura nelīdzinājās Eiropas politiķu jūsmīgajam tēlam. Jāizdara secinājumi!

Manuprāt, piešķirt balvu sava ienaidnieka ienaidniekam ir nepareizi; arī slavināt abstraktu būtni, kam ir maz kopīga ar reālu cilvēku, nav labi. Ar balvu ir jāpagodina īstu varoņu izcilais veikums, – tādu kā ārsta Mukveges mūžs.

 

 

Comments
Share
Office