Kāpēc Eiropas Savienības grupējumi grib noēst viens otru

Kāpēc Eiropas Savienības grupējumi grib noēst viens otru

Tautu draudzība Eiropas Savienībā ir sakaitēta līdz baltkvēlei. Lai uzspiestu pārējiem savu gribu, ES dalībvalstis aktīvi čupojas pa interešu grupām. Jo lielāks grupējums, jo lielākas cerības panākt mērķi šajos visnotaļ zemiskajos laikos, kad lielu popularitāti ir guvušas intrigu, pretdarbības un sabotāžas pārpilnas aktivitātes.

Eiropas Savienībā ir vairāki ietekmīgi grupējumi, taču visietekmīgākie ir: “Višegrādas četrinieks”, “Tēvi-dibinātāji” un “Klubs-Med” (Club Med).

“Višegrādas četriniekā” ietilpst tādas Austrumeiropas valstis kā: Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Faktiski tā ir Austrumeiropas arodbiedrība. Grupējums iestājas pret kopēju ES migrācijas politiku, pret Eiropas centra stiprināšanu un pret Eiropas pārtapšanu par federatīvu valsti. Tas lobē Balkānu valstu iestāšanos Eiropas Savienībā, tā cerot nostiprināt savu ietekmi, kā arī aktīvi sabotē vienotas militārās savienības izveidi ES, jo NATO ar ASV priekšgalā viņus pilnībā apmierina. “Višegrādas četrinieks” ir uzskatāms par pretsvaru Vācijas ietekmes nostiprināšanās procesam Eiropas Savienībā. Atsevišķi Rietumeiropas līderi uzskata to par amerikāņu Trojas zirgu Eiropas Savienībā; šis viedoklis nostiprinājās, “Višegrādas četrinieks” vienbalsīgi atbalstīja ASV iebrukumu Irākā.

Kā atbildes gājiens “Višegrādas četriniekam” ir atjaunots “Tēvu-dibinātāju” formāts. Vācija, Francija, Luksemburga, Beļģija, Nīderlande un Itālija pēc Brexit sapulcējās minētā formāta ietvaros, lai apspriestu pašu dibinātā projekta miglā tīto nākotni. “Tēvi-dibinātāji” retušēja nevēlēšanos aicināt savā pulciņā pie pārrunu galda Austrumeiropas valstis, pret kurām daudzi “tēvi” izturas ar klaju antipātiju, un arvien biežāk tas izskan publiskajā telpā. Tā pavisam nesen Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns aicināja izslēgt no ES Ungāriju (par iemeslu ir Ungārijas nostāja migrācijas jautājumā).

“Tēvi-dibinātāji” vēlas padziļināt ES integrāciju, tostarp atbalsta vienotu, patstāvīgāku aizsardzības politiku. Galvenais jautājums, kura priekšā ir atdūrušies “tēvi” – kā turēties pretī Austrumeiropas “bērniem”, kas tika pieņemti saimē kā nelaimīgi, nosaluši sērdieņi. Šodien sērdieņi ir sasildījušies, atkopušies un reideriskā tvērienā draud pārtvert “tēvu” projektu.

Un ko darīt ar parādos iestigušajiem Dienvideiropas “māsīcām un brālēniem”, kuri katru dienu bagātajiem radiem prasa naudu?

Vidusjūras reģiona “māsīcas un brālēni” arī ir izveidojuši savu grupējumu ar neformālu nosaukumu “Klubs-Med” (Club-Med). Tajā ietilpst Portugāle, Spānija, Francija, Kipra, Itālija un Grieķija. Formāli grupējums izveidots Vidusjūras valstīm, bet patiesībā minētās valstis apvieno vislielākais budžeta deficīts un mērķtiecīgi augošie parādi. “Klubs-Med” ir pārliecināts, ka Ziemeļeiropa ar Vāciju priekšgalā un Eirokomisija ar taupības režīma pieprasīšanu, neļauj izrausties no bedres, kurā tas atrodas kopš finanšu krīzes. Šī grupējuma iespējas un ietekmi spilgti raksturo nesenā epizode, kurā Eirokomisija bez ierunām atcēla soda sankcijas pret Portugāli un Spāniju (abas tā arī netika apliktas ar sodu par ES budžeta disciplīnas noteikumu pārkāpšanu daudzu gadu garumā). Līdz ar to ir pārvilkta strīpa Vācijas centieniem sakārtot eirozonas valstu finanses.

Konkurence un cīņa par ietekmi ir ierasta parādība politikā, tomēr pēdējā laikā tā ir samilzusi līdz baisām aprisēm. Eiropas Savienības valstis un to līderi nespēj noformulēt atbildi uz pašu galveno jautājumu: “Kas ir tas, kas viņus – tik smukus un tik dažādus – satur kopā?”

 

Comments
Office

Leave a reply