Kas Latvijas ekonomikai zem vāka?

Kas Latvijas ekonomikai zem vāka?

Piedāvāju aizdomāties par negaidītu jautājumu: kādi līdzekļi uztur Latvijas ekonomiku? Lai atbildētu, ir jāieskatās zem Latvijas ekonomikas vāka. Kāds man iebildīs: “Kāpēc par to vispār būtu jādomā? Kamēr automašīna brauc, tikmēr viss ir labi.” Tomēr esmu pārliecināts, ka tādas lietas ir jāzina, jo pretējā gadījumā var atkārtoties 2008. gada scenārijs, kad bezrūpīgais brauciens piepeši pārtrūka vissliktākajā laikā un nejaukākajā vietā. Turklāt braucamrīka remonts maksāja dārgi gan šoferītim, gan pasažierim.

Lai valsts attīstītos, tai ir vajadzīgas priekšrocības, kuras ļautu atšķirties no konkurentiem un ieņemt izdevīgas nišas starptautiskajā darba dalīšanā.

Kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses?

Lēts darbaspēks

Kvalificēts un nekvalificēts.

Būsim atklāti, tas šobrīd ir valsts pamatresurss, ļauj samazināt produkcijas un pakalpojumu pašizmaksas, turklāt tiek izmantots visur: sākot ar bļodu ražošanu, beidzot ar IT jomu un medicīnas pakalpojumiem. Augšupejošā ekonomiskā cikla apstākļos Eiropas Savienībā izveidojies milzīgs pieprasījums pēc lēta darbaspēka. Minētās tendences rezultējas pilnā nodarbinātībā un atalgojuma pieaugumā. Aug algas, aug pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem.

Problēma ir faktā, ka algas bezgalīgi augt nevar, jo tas pārvilktu strīpu galvenajai priekšrocībai – lētajām izmaksām. Ja turpināsies darbaspēka pašizmaksu paaugstināšanās, tad konkurētspējīgi paliks vien tie, kuri atradīs savu nišu, piedāvājot unikālu preci, pakalpojumu vai augsti kvalificētus darbiniekus. Piepeši var atklāties, ka ne katrs Latvijas bizness var ko tādu nodrošināt. Vēl viena problēma ir faktā, ka tuvākajās desmitgadēs darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās sarukt demogrāfisku problēmu dēļ.

Mežs

Mežs ir Latvijas galvenā izejviela, Latvijas mežrūpniecības priekšrocība. 20% mūsu eksporta ir kokapstrādes produkti.

Vājais punkts: pieprasījums un cena var strauji mainīties, ja Latvijas galvenajā noieta tirgū – Zviedrijā un Lielbritānijā – beigsies nekustamā īpašuma bums.

Banku joma

Banku sektors papildināja Latvijas IKP par vairākiem procentiem katru gadu un apgādāja mūsu valsti ar bagātiem klientiem, kuri pirka nekustamo īpašumu, dibināja uzņēmumus, tērēja naudu atpūtai un izklaidei. Šī joma radīja darbavietas ar atalgojumu, kurš bija lielāks nekā vidēji valstī.

Šogad ASV iejaukšanās un mūsu valdības iztapības dēļ visienesīgākā joma praktiski ir beigusi pastāvēt. Palikušās bankas turpinās apkalpot vien nelielu iekšējo tirgu. Latvija ir zaudējusi savas priekšrocības banku jomā. Tādas politikas patiesās sekas mūsu ekonomika un iedzīvotāji izjutīs jau tuvākajos gados.

Tranzīts un loģistika

Vairāk kā ceturtdaļgadsimtu Krievijas tranzīts sniedza Latvijas ekonomikai stabilu un ievērojamu peļņu, nodrošināja ar darbavietām ostas un dzelzceļa uzņēmumus.

Arī šī priekšrocība zaudēta Latvijas naidīgās politikas dēļ pret Krieviju. Kaimiņvalsts pakāpeniski pārorientē tranzītu uz savām ostām. Šis process vairs nav apturams un noslēgsies 2025. gadā.

Dalība Eiropas Savienībā, Šengenas zona, eirozona, krievu valoda 

Turīgiem ļaudīm un uzņēmējiem no bijušās PSRS valstīm tāds komplekts šķiet ļoti pievilcīgs. Tas ļauj īstenot ērta savienojuma funkcijas starp ES un bijušās PSRS valstīm.

Parocīgas komunikācijas, krievu valodas klātbūtne, elastīgs banku sektors, uzturēšanās atļauja Eiropas Savienībā un daudzas citas komfortablas lietas interesentiem varēja piedāvāt vien atsevišķas valsis.

Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām faktiska atcelšana, banku sektora sagraušana, naidīga ārpolitika attiecībā pret Krieviju, izglītības krievu valodā likvidēšana, – to visu var tēlaini nosaukt par zelta olu dējošas vistas nokaušanu.

Eirofondi

Vairāk kā 70% investīciju Latvijā nodrošina eirofondi. Lielākā daļa būvniecības, renovācijas un iepirkumu nāk no turienes. Investīcijas infrastruktūrā un cilvēku apmācīšana sniedz ilgtspējīgu efektu un par 3% gadā pieaudzē IKP.

Gandrīz katrs astotais eiro Latvijas valsts budžetā ir Eiropas Savienības nauda. Mūsu valsts ekonomika ir kļuvusi atkarīga no tās kā no narkotikām. Nākamajā laika periodā – no 2021. – 2028. gadam – ES naudas Latvijā ieplūdīs mazāk. Tas var rezultēties paģiru sindromā. Turklāt eirofondu līdzekļi biežāk tiek nevis efektīvi ieguldīti, bet gan “apgūti”.

Kā varam redzēt, katrs dzinējs, labu ārējo apstākļu ietekmē, vēl ir spējīgs darboties. Tomēr, līdz ko saulīte norietēs un sāks snigt, mūsu ekonomisko dzinēju problēmas uzpeldēs virspusē, pašā nepiemērotākajā brīdī un vietā.

Comments
Share
Office