Kas ir ministra skapī?

Kas ir ministra skapī?

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir uzsācis karagājienu pret mazākumtautību skolām. Kāpēc tieši tagad? Atbilde slēpjas kādā noslēpumā, kuru jau sen glabā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Katrā politiskajā detektīvā ir galvenais varonis, kurš glabā briesmīgu noslēpumu. Līdzko katrs nākamais Latvijas izglītības ministrs atver skapja durvis savā kabinetā, šis noslēpums krīt virsū, tieši uz galvas. Ieraugot TO, ministrs, bailīgi atskatoties pār plecu, drudžaini stūķē TO atpakaļ, cīnoties ar juceklīgu domu virpuli galvā: “Vai tik kāds nav pamanījis!” Pēc tam, atguvis elpu un paškontroli, viņš dodas vadīt uzticēto ministriju, katru rītu sākot ar klusu lūgšanu: kaut nepienāktu diena, kad skapi nāksies iztīrīt.

Latvijas politikā skapjus kārtot neviens nespiež, kamēr to saturs nesasniedz kritisko masu un nesāk visnepiemērotākajā brīdī gāzties aumaļām ārā. Tāpēc izglītības ministri ar gavilējošu atvieglojumu sirdī un labi slēptu ļaunu prieku minēto skapi nodot tālāk amata pāņēmējam.

Kārlis Šadurskis ieņem izglītības ministra amatu otro reizi, un par skapja noslēpumu ir labi informēts. Saprotot, ka viss slēptais agri vai vēlu kļūst redzams, ministrs varonīgi nolēma atrisināt jautājumu. Turklāt viņam bija viltīgs plāns…

Aicinu lasītājus iejusties detektīva lomā un izpētīt, kas slēpjas ministra skapī. Kā īstiem pēddziņiem pieklājas, mēs pielietosim dedukcijas, loģikas un … statisktikas metodes.

Izanalizēsim skaitļus! Pēc IZM datiem skolēnu skaits Latvijas skolās kopš 2004. gada ir samazinājies no 84 559 līdz 56 101, bet skolēnu rindas latviešu skolās sarukušas no 214 855 līdz 145 950. Tas nozīmē, ka gan latviešu, gan mazākumtautību skolās bērnu skaits ir samazinājies par trešdaļu.

Skolotāju skaits mazākumtautību un divplūsmu skolās kopš 2004. gada ir sarucis no 7 424 līdz 4 931. Turpretī pedagogu daudzums latviešu skolās, neskatoties uz skolēnu skaita samazināšanos, praktiski nav mazinājies – no 21 502 līdz 20 340. Kaut gan skolotāju rindām arī vajadzēja sarukt līdzīgi kā mazākumtautību skolās – līdz 14 600. Citiem vārdiem runājot, IZM, lai optimizētu jomu, bija jāatlaiž no darba 5000 latviešu skolu skolotāju.

Krievu skolēnu skaits attiecībā pret latviešu skolēnu skaitu ir 1:3. Latvijā 602 skolas ir latviešu, 94 – krievu un 54 – divplūsmu. Piekritīsiet, ka šiem skaitļiem nav nekāda sakara ar proporciju 1:3.

Sākumā aprakstītā skapja noslēpums ir faktā, ka izglītības ministram būs jāslēdz ap 100 latviešu skolu un jāatlaiž no darba 5000 latviešu skolotāju pārsvarā Latvijas lauku reģionos.

IZM pasūtītā pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” autori nonākuši pie skumjiem secinājumiem. Izglītības kvalitāte mazajās reģionu skolās ir ļoti zema, skolotāju algas niecīgas, mācību telpu iekārtojums briesmīgs, un neefektīvās sistēmas uzturēšana izmaksā dārgi. Autori uzsver, ka reforma ir novēlota un ir nepieciešami steidzami pasākumi, lai apturētu neauglīgās sistēmas darbību un apturētu nekvalitatīvas izglītības produkta ražošanu. Dīkstāve ietekmēs Latvijas darbaspēka kvalitāti un iedzīvotāju ienākumu līmeni nākotnē. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka uz demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos vairs nevar likt cerības, tas turpinās pasliktināties, tāpēc atlikt reformu vairs nedrīkst.

Pētījums neko principiāli jaunu neatklāja. Kārlim Šadurskim tas bija zināms jau 2000. gadu sākumā. Viņš nolēma sakoncentrēt savu uzmanību uz skaļo, politisko reitingu paaugstinošo, mazākumtautību skolu reformu. Turpretī latviešu skolu reformu viņš domīgi iestūķēja atpakaļ sava kabineta skapī.

Tomēr neatrisinātajām un slēptajām problēmām ir tendence augt lielumā un uzrasties visnepiemērotākajā brīdī. Šodien, pēc 15 gadiem, tā atkal ir nonākusi Kārļa Šadurska dienas kārtībā.

Šoreiz ministrs nolēma rīkoties. Viņš saprata, ka tik daudzu latviešu skolu slēgšana un vairāku tūkstošu pedagogu atlaišana ir nepopulārs lēmums. Tas varētu paātrināt daudzu mazapdzīvotu vietu nāvi, kuras jau tā pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ir palikušas bez iedzīvotājiem. Skolas tur pilda pārsvarā sociālās funkcijas. Tā ir vieta, kur reģionos vēl eksistē stabilas darba vietas. Skolu slēgšana satricinātu Latvijas laukus.

Viss tas ir skaidrs, bet kāds tam sakars ar mazākumtautību skolām? Tās tika aizklapētas uzreiz un bez žēlastības. Atbilde ir: ministram mazākumtautību skolas bija vajadzīgas dūmu aizsega radīšanai, lai realizētu nepatīkamo latviešu skolu reformu.

Īsi raksturojot, ideja ir apmēram tāda: tiek izziņota mazākumtautību skolu pāriešana tikai uz latviešu valodas apmācību. Krievi sašutuši, nacionāļi aplaudē, bet Šadurska kungs pa to laiku klusiņām masveidīgi likvidē lauku skolas. Vēl ministram bija vajadzīga budžeta nauda, lai piepucētu negatīvās sekas un parādītu, kāds viņš ir malacis.

Diemžēl ministra scenārijs nenostrādāja un viss notika ne tā, kā bija iecerēts. Dūmu aizsega granātu – mazākumtautību skolu reformu – viņš iedarbināja, bet atlikušo reformas daļu – latviešu skolu reformu – valdošā koalīcija neatbalstīja. Politiskā svara Šadurska kungam pietrūkst, bet viņa partiju par vienotu ir grūti nosaukt. Valdošā partija – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura ir nākusi no reģioniem – pirms Saeimas vēlēšanām atteicās masveidīgi slēgt skolas un atlaist no darba skolotājus. Ministrs attapās divvientulībā pats ar sevi.

Naudu viņš arī nedabūja. Vienīgā ekstra, ar kuru IZM var palepoties 2018. gada budžetā, ir papildus finansējums 6 mēnešu pabalstam pirmspensijas vecuma skolotājiem, lai viņi ātrāk aizietu prom no darba.

Mazākumtautību skolu reformai bija iedalīta dūmu aizsega loma, bet realitātē tā kļuva par vienīgo reformu. Kārtējo reizi impotence izsvērtu pārmaiņu ieviešanā tiek kompensēta ar paaugstinātas agresijas izpausmēm pret nacionālajām minoritātēm.

Labējās partijas nav spējīgas veikt īstas un pārdomātas izglītības reformas, tādas, kuras uzlabotu izglītības kvalitāti un paaugstinātu skolotāju atalgojumu. Viņi ir spējīgi vien turēt vecās problēmas skapī un radīt jaunas.

 

Comments
Share
Office