Ko pasaulei un ASV nozīmē tirgus vienošanās starp ES un Japānu

Ko pasaulei un ASV nozīmē tirgus vienošanās starp ES un Japānu

AutoriErik Brattberg, James L. Schoff

Jaunā principiālā politiskā vienošanās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu aktualizē jautājumu par to, vai ir iespējama arī turpmāka pasaules tirgus attiecību liberalizēšana bez Vašingtonas. Vai ES un Japānas stratēģiskā partnerība, ja tai pievienosies arī citas valstis, nostums Vašingtonu malā, vai liks Amerikai atgriezties cīnītāju rindās par atklātu ekonomisko kārtību. 

Prezidenta Trampa nepatika pret starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju īpaši spēcīgi skāra Eiropas Savienību un Japānu. Pateicoties ASV iedibinātajai pasaules kārtībai, gan ES, gan Japāna dzīvoja pārticībā un drošībā. Tās ir lielas, uz eksportu orientētas, ekonomikas, kurām ir ļoti svarīgi piedalīties nākotnes starptautiskās ekonomiskās sistēmas izveidē. Tāpēc nevienam nav pārsteigums, ka tagad, kad Vašingtona atkāpjas no ierastās līdera lomas globālās tirdzniecības jautājumos, Brisele un Tokija cenšas pārtvert iniciatīvu. G20 samitā Hamburgā ES un Japāna paziņoja, ka ir gatavas noslēgt nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Tas ir lēmums ar lielu, praktisku un simbolisku nozīmi. Tāds paziņojums aktualizē jautājumu par to, vai šī vienošanās kļūs par signālu jaunajai amerikāņu administrācijai, kura joprojām nav nonākusi pie kopsaucēja jautājumos, kas saistīti ar ASV tirgus politiku.

Gan ES, gan Japāna jau sen orientējās uz atsevišķiem tirgus līgumiem sadarbībā ar ASV. Japānai tas bija Trans-Klusā okeāna partnerības līgums (Trans-Pacific Partnership, TPP), kurā piedalās vēl 10 valstis, bet Eiropai – Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums (TTIP). Padziļinātās tirgus integrācijas perspektīva kopā ar ASV izskatījās pamatota gan no ekonomiskā, gan ģeopolitiskā aspekta.

ES un Japāna traktēja šīs tirgus attiecības arī kā liberālās starptautiskās kārtības uzturēšanas instrumentu, kam vajadzēja atbalstīt augstus abpusējos standartus tādās jomās kā darba tirgus, drošība, digitālā tirdzniecība, patērētāju un apkārtējās vides aizsardzība, kā arī apstiprināt kopējas normas un vērtības, kurām vajadzētu līdzināties tādām strauji augošām valstīm kā Ķīna. Tika gaidīts, ka pateicoties TPP un TTIP, kļūs ciešākas saiknes ar ASV arī drošības jomā, ņemot vērā Ķīnas radīto spiedienu Āzijā un Krievijas – Eiropā.

No vienas puses, Trampa lēmums atteikties no TPP un pārrunu iesaldēšana attiecībā uz TTIP kļuva par stipru triecienu Tokijai un Eiropas līderiem, bet no otras puses, tas lika aktīvi uzsākt darbu pie savstarpējās vienošanās, par kuru pārrunas tika uzsāktas jau 2013. gadā. Līdz ar to līdz jūlija G20 samita sākumam ES un Japāna nāca klajā ar paziņojumu par principiālu politisku vienošanos par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (JEEPA).

No ekonomikas viedokļa raugoties, tas ir izdevīgs darījums. Japāna ir otrs svarīgākais ES partneris Āzijā (aiz Ķīnas). ES un Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) sastāda vairā kā 30% no pasaules IKP. Saskaņā ar līguma noteikumiem Japāna pazeminās vai atcels muitas tarifus Eiropas vīniem, sieram, cūkgaļai, ādas izstrādājumiem, savukārt japāņu autoražotāji saņems atvieglojumus iekļūšanai Eiropas tirgū. Turklāt abas puses ir vienojušās par ierobežojumu atcelšanu rūpniecības precēm. Vienošanās demonstrē ES un Japānas gatavību, ja būs tāda nepieciešamība, turpināt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju arī bez ASV dalības. Tas ir signāls Vašingtonai: vai nu pievienojieties, vai paliksiet ārpus spēles.

JEEPA parakstīšana palīdzēs Japānai panākt TPP standartu iekļaušanu citos līgumos, kuros piedalās ASV, un kuros ir ieinteresēta Tokija. Tas ir Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA), kā arī visi turpmākie divpusējie līgumi starp Japānu un ASV. Iespējams, tas paātrinās TPP realizāciju bez ASV piedalīšanās un uzstādīs augstāku latiņu gaidāmajās pārrunās par Visaptverošo reģionālo ekonomisko partnerību Āzijas-Klusā okeāna teritorijā (ATP). Iespējams, Tokija cer, ka darījums ar ES piespiedīs ASV atsākt pārrunas par TPP, lai gan tas ir mazticams.

Eiropai vienošanās ar Japānu ir iespēja nodemonstrēt gatavību veikt globālās tirdzniecības liberalizāciju uz Brexit fona un gaidot konkrētāku Vašingtonas nostāju TTIP jautājumā. Vēl bez darījuma ar Japānu, ES ir noslēgusi Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu (CETA), kas mēroga ziņā ir pielīdzināms TTIP, kā arī līgumus ar Dienvidkoreju, Singapūru un Vjetnamu, un izskata divpusējas brīvās tirdzniecības vienošanās iespēju ar Austrāliju. Pateicoties tik lielai aktivitātei, tieši Brisele, nevis Vašingtona, šobrīd saimnieko globālās tirdzniecības liberalizācijas jomā.

ES un Japānas politiskā vienošanās par ekonomiskajām partnerattiecībām ļaus panākt arī atsevišķus atvieglojumus tirgus strīdu noregulēšanas mehānimā. Tas būs īpaši svarīgi kontekstā, ja ASV pamatos muitas nodokļa ieviešanu tēraudam ar nacionālo interešu drošības aizstāvēšanu. Šāda nodokļa ieviešanas gadījumā cietīs ne tikai Ķīna, bet arī Eiropas valstis un Japāna. Gan Brisele, gan Tokija vēlas, lai Vašingtona turpina ievērot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principus.

Taču vissvarīgākās ir JEEPA praktiskās sekas. Amerikāņu kompānijas, kuras piegādā Japānai liellopa gaļu, cūkgaļu, vīnu, apavus, kosmētiku, plastikātu un daudzas citas preces, pēc muitas tarifu pazemināšanas Eiropas precēm kļūs mazāk konkurētspējīgas. Amerikāņu stāvokli var pasliktināt arī Japānas un Austrālijas vienošanās, kura arī skars atsevišķas minēto preču kategorijas. Galu galā var sanākt tā, ka starptautiskie standarti, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālo īpašumu, produkcijas izcelsmi, automašīnu drošības standartus un citas nozīmīgas tirgus sastāvdaļas, tiks formulētas un ieviestas bez ASV klātbūtnes.

Tam vajadzētu mudināt amerikāņu ražotājus un gubernatorus pieprasīt no Kongresa un Baltā nama elastīgāku pieeju globālās tirdzniecības regulēšanā, kaut vai divpusēju līgumu formātā ar vairākiem partneriem. Protams, daudz kas ir atkarīgs no ES un Japānas aktivitātes līguma realizēšanā un arī no tā, vai patērētāji izjutīs labumu no muitas tarifu samazināšanas.

Lai gan JEEPA neskar daudzus svarīgus aspektus, kā piemēram, digitālo tirdzniecību, un nolīguma ratificēšana, visdrīzāk, ieilgs, šis dokuments ir ļoti svarīga zīme, kas aktualizē jautājumu, vai ir iespējama tālāka globālās tirdzniecības liberalizēšana bez Vašingtonas vadošās lomas. Vai ES un Japānas stratēģiskā partnerība, ja tai pievienosies citas valstis, pastums malā ASV vai liks tai atgriezties cīnītāju rindās par atklātu ekonomisko kārtību.

Trampa administrācija atsakās no globalizācijas politikas, tas nozīmē, ka citām liberālajām demokrātijām ir jāaktivizējas un jāiegulda lielākas pūles tās pasaules kārtības atbalstīšanā un attīstīšanā, kuru iedibināja ASV pēc Otrā Pasaules kara. Uz izaicinošu apstākļu fona, kas vērojami no Ķīnas un Krievijas puses, ES un Japānai arī turpmāk ir jāstiprina un jāpaplašina savas partnerības mērogs. Ja process būs veiksmīgs, ASV atradīsies kāds, kas pieprasīs, lai Vašingtona atkal aktīvi iesaistās globālajā tirdzniecībā un aizstāv savas intereses, nevis paliek aiz borta.

Pagaidām skaidrs ir tas, ka ne Tokija, ne Eiropas līderi nesēdēs un negaidīs, kamēr Amerika izpratīs pati savus nolūkus.

Avotsthediplomat.com

Comments
Office