Kungi kaujās, bet zobi kalpiem birst!

Kungi kaujās, bet zobi kalpiem birst!

Laiks, kad pasaulē izzuda robežas, ir beidzies. Tagad lielajā politikā modē ir celt žogus un sienas. Visapkārt virmo neuzticība, lielie ģeopolitiskie spēlētāji liek likmes uz saviem spēkiem, bruņojās un pieprasa lojalitāti no mazākajiem spēlētājiem. Viena no sienām tiek celta uz Eiropas Savienības austrumu robežas. Latvijai tas draud ar lielām nepatikšanām.

Pēdējā laika notikumi liecina par to, ka Latvija ir nokļuvusi divu ģeopolitisko sāncenšu – ASV un Krievijas – cīņas krustugunīs. Šie procesi ietekmēs divas nozīmīgākās Latvijas ekonomikas jomas – tranzītu un banku sektoru.

Daļa Latvijas banku jau vairāk kā ceturtdaļgadsimtu strādā ar Krievijas klientiem un pilda savienojuma funkcijas starp krievu biznesu un Eiropas ekonomiku. Nevienam tas nav jaunums. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tieši tagad amerikāņi ir nolēmuši pielikt punktu šim biznesam, ir jāmeklē lielajā politikā. Viss liecina par to, ka esam kļuvuši par lieciniekiem vienai no Krievijas ekonomiskās elites izolēšanas epizodēm, kuru veic ASV struktūras.

ABLV bankas skandāls ir redzamais Latvijas finanšu sektora “tīrīšanas” pasākums. Ilgi pirms ABLV epizodes, Latvijas bankas, kuras apkalpoja nerezidentus, biznesu un bijušās PSRS pilsoņus, bija nokļuvušas ASV finanšu dienesta redzeslokā. Šie procesi aktivizēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kura savā vēlmē iztapt, ir stipri pārcentusies prasību izvirzīšanā. Turklāt ar nerezidentiem strādājošās bankas bija spiestas iziet dārgo ASV audita firmu pārbaudi. Paaugstinātā uzmanība rezultējās klientu apkalpošanas atteikumos; gan pamatotos, gan nepamatotos.

Pēc Latvijas regulatora datiem notiek masveida nerezidentu līdzekļu aizplūšana no mūsu bankām, izraisot zaudējumus un apdraudot šo banku gadiem praktizēto darbības modeli. Tas nozīmē, ka daļa ar nerezidentiem strādājošo banku var tikt slēgtas vai var pārveidoties par punduruzņēmumiem. Banku skaits Latvijā var sarukt līdz desmitam; vietējā biznesa apkalpošanai ar to pietiks.

Neraugoties uz nerezidentu biznesa neviennozīmīgumu, Latvijai tas nesa peļņu, nodrošināja darbavietas, iemaksas valsts budžetā, investīcijas citās ekonomikas jomās. Banku sektors ik gadu garantēja 1,5% IKP pieaugumu. Neredzidentu depozīti summējās teju 13 miljardos eiro. Tagad šī nauda no Latvija aizplūdīs, un tas ietekmēs mūsu ekonomiku.

Valdības nostāju var salīdzināt ar amēbas reakciju uz briesmām. Neviens nav pat mēģinājis iepīkstēties: “Pagaidiet! Tiksim skaidrībā un izvērtēsim katru punktu,” ir vien bezierunu gatavība pakalpot.  Tagad noliksim sevi potenciālo Latvijas investoru vietā. Ir dots neapšaubāmi skaidrs signāls, ka Latvijas valdība pat nedomā aizstāvēt ne savus uzņēmējus, ne ārzemju investorus. Tas liks nopietni aizdomāties gan tiem investoriem, kuri jau ir ieguldījuši savus līdzekļus, gan tiem, kas apsvēra tādu iespēju.

Ir aizdomājušies ne tikai investori. Pēdējā laikā vērojams krass Krievijas tranzīta kritums Latvijas ostās. Kaimiņu lielvalsts nevēlas, lai viņai tik nozīmīgais tranzīts būtu atkarīgs no valsts, kura tik steidzīgi un pašaizliedzīgi pilda jebkuru amerikāņu pavēli. Tieši tāpēc Krievija paātrinātā kārtā, kaitējot saviem esošajiem ekonomiskajiem rādītājiem, pārorientē tranzīta plūsmu uz Krievijas ostām. Rīgas ostas apgrozījums pagājušajā gadā kritās par 9,2%, bet dzelzceļa pārvadājumi sasniedza zemākos rādītājus pēdējo 15 gadu laikā.

Minēto triecienu sekas pagaidām nav redzamas glītās ārējās konjunktūras dēļ. Tomēr mēs visi atceramies, ka, sastopoties ar pretvēju, mūsu valstī parasti uzpeld visslēptākās problēmas un iestājas krīze. Šobrīd tas ir vien laika jautājums. Tāpēc nevajag pa galvu pa kaklu steigties palīgā būvēt Berlīnas sienu uz austrumu robežas, jo blakus žogam dzīvo paši zināt kurš.

Comments
Share
Office