Kungi kaujas

Kungi kaujas

Andreja Mamikina nedēļas komentārs.

Latvija ir nokļuvusi starp divu ģeopolitisko sāncenšu – ASV un Krievijas – kaujas ugunīm. Šis fakts iespaidos 2 nozīmīgākās jomas, kuras pēdējā ceturtdaļgadsimta gaitā ir bijušas mūsu valsts ekonomikas dzinējspēks. Runa ir par tranzītu un banku sektoru.

ASV reformē to banku sektora daļu, kura strādā ar Krievijas klientiem. Tā ir joma, kas pilda savienojuma funkcijas starp krievu biznesu un Eiropas ekonomiku. Šobrīd viss norāda uz to, ka minētajam biznesam amerikāņi nolēmuši pielikt punktu un daļa banku, kas strādā ar nerezidentiem, tiks slēgtas. Latvijā tas var rezultēties banku skaita sarukšanā; no 22 līdz desmitam. Vietējā biznesa apkalpošanai vairāk nebūs nepieciešams.

Neraugoties uz nerezidentu jomas biznesa necaurspīdīgumu, Latvijai tas nesa peļņu, nodrošināja darbavietas, iemaksas budžetā, invetīcijas citos ekonomikas sektoros.

Nepievilcīgās prognozes pastiprina Krievijas tranzīta kritums Latvijas ostās. Kaimiņu lielvalsts nevēlas, lai viņai tik nozīmīgais tranzīts būtu atkarīgs no valsts, kura tik steidzīgi un pašaizliedzīgi pilda jebkuru amerikāņu pavēli. Tieši tāpēc Krievija paātrinātā kārtā, kaitējot saviem esošajiem ekonomiskajiem rādītājiem, pārorientē tranzīta plūsmu uz Krievijas ostām. Rīgas ostas apgrozījums pagājušajā gadā kritās par 9%, bet dzelzceļa pārvadājumi sasniedza zemākos rādītājus pēdējo 15 gadu laikā.

Minēto triecienu sekas pagaidām nav redzamas glītās ārējās konjunktūras dēļ. Tomēr mēs visi atceramies, ka, sastopoties ar pretvēju, mūsu valstī parasti uzpeld visslēptākās problēmas un iestājas krīze. Šobrīd tas ir vien laika jautājums. Tāpēc nevajag pa galvu pa kaklu steigties palīgā būvēt Berlīnas sienu uz austrumu robežas, jo blakus žogam dzīvo paši zināt kurš.

Comments
Share
Office