Latvija tiek pārvērsta par Eiropas izgāztuvi

Latvija tiek pārvērsta par Eiropas izgāztuvi
foto: Facebook.com

Autors: Andrejs Mamikins 

Latvijā ieceļo milzīgs daudzums sadzīves atkritumu no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas. It kā pārstrādei. Kā tieši atkritumi tiek “pārstrādāti” mēs redzējām šā gada jūnijā, kad dega izgāztuve Jūrmalā. Pēc minētā ugunsgrēka dega vēl dažas nelegālās un puslegālās izgāztuves visā Latvijā.

Eiropas aģentūra Europol 2013. gada atskaitē jau brīdināja, ka atkritumu piegādes nelegālais bizness no Rietumeiropas uz Austrumeiropu strauji attīstās. Valsts vides dienests (VVD) informēja Saeimas deputātus, ka 95% sadegušo atkritumu ir bijusi ārzemju izcelsme, par ko liecinājuši uzraksti zviedru valodā.

Es uzmeklēju datus Latvijas statistikas birojā. Atkritumus, kuri atbilst 3915 kategorijai – “Plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas” – uz Latviju ir importējušas: Somija, Zviedrija, Nīderlande, Vācija, Austrija. Kopumā 2016. gadā tika importēti ap 11,5 tūkstošiem (!) tonnu plastmasas atkritumu: no Somijas 3,5 tūkstoši tonnu, no Vācijas un Nīderlandes vairāk nekā 2,5 tūkstoši tonnu, savukārt no Zviedrijas pāri par 1800 tonnām utt. Tie ir dati par legālo atkritumu importu, taču ir vēl arī nelegālais, jo, kā zināms, uz robežas netiek veikta kontrole.

Kā ziņo VVD, sadegušajā izgāztuvē bija ap 23 tūkstošiem tonnu atkritumu. Tie ir tikai plastmasas atkritumi, taču ir vēl arī elektronikas, uzlādējamo bateriju un citu atkritumu veidi, kas iekļūst Latvijā un var apdraudēt mūsu bērnu veselību.

Atkritumu manipulāciju shēmu ir daudz. Viena no tām izskatās aptuveni tā: uzņēmumam, kas ražo kaitīgos atkritumus, tie jāpārstrādā pašam vai jāuztic firmai, kura specializējās pārstrādes jomā. Ja ražotājs to nedara, ir jāmaksā liels dabas resursu nodoklis. Pie uzņēmuma vadītāja ierodas firma, kurai rokās ir Latvijā saņemta atkritumu pārstrādes atļauja, un notiek vienošanās par izdevīgu darījumu. Firma par ļoti lētu naudu paņem atkritumus, bet ražotājs saņem papīru par to, ka ir nodevis atkritumus atbilstošai pārstrādei. Rūpnīca ietaupa milzīgas naudas summas, tai nav jāmaksā speciālais nodoklis, atkritumu liktenis to vairs neinteresē. Par turpmāko rūpējas “profesionāļi” no Austrumeiropas. “Profesionāļi” atved atkritumus uz Latviju un sakrauj tos legālās un nelegālās izgāztuvēs. Tur tie paliek, līdz “nejauši” sadeg.

Rezultāts ir skumjš. Latvija kļūst par Eiropas bagāto valstu atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietu. Ar savu klātbūtni tie saindē mūsu gaisu un gruntsūdeņus, ko ieelpojam un dzeram gan mēs, gan mūsu bērni.

Es vērsos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Eiropas Komisijā ar oficiālu informācijas pieprasījumu par legālo un nelegālo atkritumu ievešanu un situāciju Latvijā.

Parādījās līdz šim nemanītas aktivitātes: šā gada oktobrī Valsts vides dienests (VVD) beidzot pamodās un pieņēma lēmumu lauzt līgumu ar divām Latvijas firmām, kas nodarbojās ar atkritumu pārstrādi, un aplikta tās ar sodu: vienai bija jāsamaksā 8,3 miljoni, bet otrai – 13,7 miljoni eiro. Minētās firmas tika sodītas tāpēc, ka ir pārstrādājušas tikai nelielu daļu tām uzticēto atkritumu. Pārējie, kā jūs paši labi saprotat, kaut kur tika uzkrāti. Beidzot notika vairāku izgāztuvju inspektēšana un piemērots sods. Pati VVD vadītāja Inga Koļegova gan vēlāk atzinās, ka panākt soda naudu izmaksāšanu no minētajām firmām neizdosies, jo tās esot “tukšas”.

Eiropas Savienības Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella savā rakstiskajā atbildē man norādīja uz Latvijas valdības struktūru atbildību, kas izsniedz atļaujas un nenodrošina atbilstošu kontroli. Vēl viena problēma esot bezzobainā un novecojusī Eiropas regula par atkritumu pārvietošanu.

Minēšu tikai vienu piemēru: lai nogādātu atpakaļ laicīgi nepārstrādātos atkritumus, firmai-nosūtītājai ir jānoslēdz līgums ar firmu-saņēmēju. Ja firmas-saņēmējas īpašnieks ir bomzis, nelegālos atkritumus nogādāt atpakaļ vairs nebūs iespējams. Tā ir Austrumeiropai raksturīga iezīme, kura ir jāņem vērā.

Tuvākajā laikā regula tiks atkārtoti izskatīta un atjaunota atbilstoši realitātei, kurā pastāv aizdomīgi kūtra Latvijas kontrolējošo instanču nostāja un atkritumu jomas darboņu apsviedīgums.

Pacietības mērs ir pilns! Mūsu valdošajiem patīk tēlot patriotus, taču, kad jautājums jārisina konkrēti, tad mīlestība pret naudas banknotēm izaug lielāka par mīlestību pret valsti. Ir jāaizliedz ievest Latvijā atkritumus pārstrādei vai arī jādara tas ar ļoti stingru kontroli. Jābeidz pārvērst Latviju par bagāto valstu izgāztuvi!

Comments
Office