“Latvijas Krievu savienība” atcels “Šadurska reformu” Saeimā

“Latvijas Krievu savienība” atcels “Šadurska reformu” Saeimā
Meeting of the Minority Intergroup

Autors: Andrejs Solopenko

Mamikina kungs, esat izlēmis balotēties 13. Saeimas vēlēšanās Latvijas Krievu savienības (LKS) sarakstā. Sakiet, lūdzu, kāpēc esat pieņēmis šo lēmumu, kāpēc izvēlējāties tieši šo politisko partiju?

— Viss ir ļoti vienkārši. De-facto šodien tā ir vienīgā partija, kura īstenos partijas “Saskaņa”, no kuras es tiku ievēlēts Eiropas Paralamentā 2014. gadā, programmu: nepilsoņu tiesību un krievu valodas aizstāvēšana, labas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, cīņa pret nacionālismu visās tā izpausmēs utt.

Nesaprotamu iemeslu dēļ partijas “Saskaņa” vadība izlēma nodot partijas principus.

Labu attiecību veidošanās vietā “Saskaņa” pātrauca līgumu ar “Vienoto Krieviju”. Diplomātijā un pārrunās balstītu risinājumu vietā “Saskaņa” atbalsta sankcijas pret Krieviju. Minskas vienošanās ievērošanas vietā “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs steidzas uz tikšanos ar senatoru Makkeinu, kurš nesen kūdīja uzsākt totālu militāro sadursmi starp Ukrainu un Krieviju.

Kad 2016. gadā mēs ar kolēģi Tatjanu Ždanoku un Igaunijas eiroparlamentārieti Janu Toom vācām parakstus par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, partijas “Saskaņa” vadība ne tikai nepalīdzēja mums organizatoriskas dabas jautājumos, bet arī tiešā veidā aizliedza ierindas partijas biedriem parakstīties zem lūgumraksta. Saviem uzskatiem uzticīgi palika un aizliegumu neievēroja tikai Rīgas domes deputāts Igors Kuzjmuks (“Saskaņa”) un Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”). Pārējie izlikās, ka nepilsoņu tēma viņus nespēj ieinteresēt.

Ārpus jebkādas kritikas ir arī priecīgā atkaltikšanās un pašbilde, kurā Ušakova kungs nobildējās uz Rīgas ostā ienākošo amerikāņu tanku “Abrams” fona. Iedomājieties! Šo pašbildi uztaisīja Nils Ušakovs, kura vectētiņu Krasnodaras novadā nošāva nacisti, bet viņa sieva – Nila vecmāmiņa – izvilka savu vīru no kopējās līķu bedres. Lūk, tās ir lietas, kuras es nespēju saprast.

Vai arī stāsts par Latvijas vidusskolām, par tā saucamo “Šadurska reformu”. Notiek protesta akcijas, mītiņi zem Izglītības un zinātnes ministrijas logiem, “Gaismas akcija”, diskusijas ar ministra un vecāku piedalīšanos. Nekur, – atkārtošu: nevienā vietā, nepiedalījās “Saskaņas” vadība.

Atvainojiet, bet es nespēju saprast Ušakova tikšanos ar Kučinski un Šadurski pagājušā gada novembrī, kad Nils Ušakovs  faktiski apstiprināja izglītības reformu, apmaiņā apsolot “fakultatīvās nodarbības”. Vai jūs zināt, kas tās ir par fakultatīvajām nodarbībām? Tā ir ES programma, par kuru mēs nesen balsojām Eiropas Parlamentā, un tās izstrādē es piedalījos tiešā veidā. Šai programmai, kura strādā kopš 2017. gada(!), būtu jānodrošina īpaši apdāvinātie bērni – ķīmijas, bioloģijas, fizikas u.c. olimpiāžu uzvarētāji – ar papildus nodarbībām. Minētajai ES tēmai ne Rīgas dome, ne Ušakovs personīgi nav iedalījuši ne centa (jo tur ir 29 miljoni, ko iedod ES un 5 miljoni no Kučinska valdības, un nav ne kapeikas no Rīgas domes). Neskatoties ne uz ko, Rīgas mērs mētājās ar solījumiem, ka viņš garantē fakultatīvās nodarbības.

Tas bija pēdējais piliens. Pēc tā, kad daudzi “Saskaņas” biedri piepeši vairs nepazina mani uz ielas, aizdomājos, – vai aizstāvu savu vēlētāju intereses pareizās partijas rindās? Tiem ļaudīm, kuri atdeva par mani savu balsi, 2014. gadā es apsolīju cīnīties Eiropas Parlamentā par nepilsoņiem, krievu valodu, mazākumtautībām, par 9. maija atceri un nacionālajām skolām.

Kad pagājušā gada 9. decembrī no partijas “Saskaņa” kongresa tribīnes Nils Ušakovs piepeši pateica, ka “Mamikins ir kļuvis par mūsu kļūdu”, es sapratu, ka pašbilde uz tanka un apskāvieni ar Makkeinu ir nevis nejaušība, bet gan likumsakarība. Es šajā vērtību skalā vairs neiederējos. Starp citu tajā kongresā man – partijas biedram kopš 1999. gada – pat netika dota iespēja izteikties. Pie durvīm bija norīkota bruņota apsardze: “Mamikinu neielaist!”

—Pēc jūsu domām, cik lielas ir LKS izredzes iekļūt Saeimā? Pēc aptaujas datiem partijas reitings nepārsniedz 2%. 

 — Jā, jums taisnība. Vēlēšanas var salīdzināt ar eksāmenu augstskolā: nokārtosi vai nenokārtosi… Patiesības mirklis. Es sev uzdodu šo jautājumu katru dienu un atminos bārdaino anekdoti par blondīni stāvvietā: pēc trīsdesmitā mēģinājuma nolikt automobili, pienāk kontrolieris un jautā: “Cik lielas ir jūsu izredzes “noparkoties”?” Blondīne atbild: “50 uz 50 – vai nu novietošu automašīnu, vai nē.”

Mums LKS ir tieši tāpat: vai nu iekļūsim, vai neiekļūsim. Esmu pieņēmis lēmumu, ka ir jāizdara viss iespējamais, lai Saeimā vismaz 5 deputātu vietas būtu mūsējās.

Es izdarīšu visu, kas no manis ir atkarīgs, lai nākamajā Saeimā būtu dusmīga krievu opozīcija. Tas atveseļos un cels demokrātijas līmeni valstī.

Uz jautājumu par reitingiem atbildēšu, ka tā vienmēr ir “lieta par sevi”. 23% atbild, ka nezina par ko balsos. Esmu pārliecināts, ka starp viņiem ir daļa manu atbalstītāju. Vēl cita mūsu vēlētāju daļa vienkārši nevēlas atzīties, ka atbalsta LKS idejas. No psiholoģijas viedokļa to var saprast.

Nu, iedomājieties situāciju. Jūs esat krievu cilvēks, kurš nevar lepoties ar izcilām latviešu valodas zināšanām. Uz ielas jums pienāk klāt SKDS intervētājs un ar latvisku akcentu krieviski pajautā: “Par ko jūs balsosiet 13. Saeimas vēlēšanās?” Ko tādā situācijā dara mūsējais krievu cilvēks? Labākajā gadījumā sakautrējas un izvairīgi atbild: “Laikam par “Saskaņu” balsošu…” Skaļi pausts atbalsts LKS būtu līdzvērtīgs Dzimtenes nodošanai; un ja nu SKDS aptaujas veicējs ir Drošības policijas aģents?

Es ar optimismu raugos uz gaidāmajām vēlēšanām. Esmu pārliecināts, ka mums ir labas izredzes iekļūt Saeimā. Pati galvenā socioloģiskā aptauja būs 6. oktobrī. Tai arī jāgatavojas.

—Eiropas Parlamentā jūs aktīvi aizstāvējāt savu vēlētāju intereses. Vai varēsiet iesākto turpināt Saeimā, zinot, kā valdošās koalīcijas partijas attiecas pret opozīciju, ignorē priekšlikumus.

—Tas vienmēr ir politiskās taktikas jautājums un prasme runāt ar kolēģiem. Tomēr svarīgāks ir reglaments. Latvijas Saeimas deputātam ir tiesības uzstāties 15 minūtes, kad likumprojekts atrodas nulles lasījumā. 15 minūtes! Otrā un trešā lasījuma laikā drīkst runāt 5 minūtes, bet otro reizi kāpjot tribīnē – 3 minūtes. Kopā tās ir 8 minūtes. Eiropas Parlamentā teikt runu drīkst vien minūti.

Mani iedvesmoja manas kolēģes Janas Toom stāsts par to, kā Igaunijas parlamentā (Riigikogu) strādāja viņas Centra partija (CP), kura 10 gadus atradās opozīcijā. Saskaņā ar Igaunijas reglamentu, CP deputāti runāja 10 minūtes, bet pēc tam ņēma 15 minūšu pārtraukumu. Reglaments to pieļāva. Galu galā debates par nenozīmīgām tēmām ievilkās. Tā bija viņu taktika. Centra partijas deputāti gulēja rindas kārtībā, dežūrēja plenārsēžu zālē, piegādāja viens otram picu plkst. 4 no rīta. Žurnālistiem bija interesanti, viņi šīs aktivitātes filmēja. Sēdes ievilkās līdz 5 no rīta.

Igaunijas opozīcija apturēja veselu rindu apspriežamo jautājumu. Valdošās koalīcijas deputāti galu galā nāca pie opozīcijas un teica: “Izbeidziet, lūdzu! Mums no rīta ir lidmašīna uz Kanāriju salām. Lidojam prom ar ģimenēm. Ko jūs gribat? Vienosimies!” Valdošie piekāpās opozīcijai.

Kāpēc to neprot darīt lielākā opozīcijas frakcija “Saskaņa”, kura pēc iepriekšējām vēlēšanām ieņēma Saeimā 24 krēslus? Tas ir katrs ceturtais deputāts! Ja “Šadurska reformas” jautājumā trešo (!) reizi “Saskaņas” deputāts vienkārši nebalso “pret” un katrs ceturtais frakcijā nebalso pret Izglītības likuma labojumiem, tad lietas ir jāsauc īstajos vārdos: tā ir vēlētāju uzmešana!

Man ir izveidojušies vērā ņemami politiskie kontakti Briselē, Eiropas Parlamentā ir daudz mūsu atbalstītāju. Miroslava Mitrofanova un Janas Toom vārds vien ko nozīmē! Par krievu skolām ir iestājušies gandrīz 150 eiroparlamentārieši, precīzāk, uz mūsu sarunas brīdi – 148 deputāti. Tas ir ļoti daudz. Šis fakts apliecina mūsu ietekmi.

Tieši tāpēc nākamajā Saeimas sasaukumā mēs kļūsim par nikno opozīciju, kura, kā līdaka, neļaus karūsai snaust dīķī.

—Parlaments galīgajā lasījumā apstiprināja mazākumtautību vidusskolu pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā, līdz ar to minētā reforma stāsies spēkā. Kā jūs domājat, kāpēc valdība spēra tādu soli? Vai redzat iespēju atcelt šo lēmumu?

—Vienreiz es sociālajos tīklos uzrakstīju, ka tā ir vergu atriebība. Daudzi uz mani apvainojās. Kāpēc? Pirms 100 gadiem neatkarīgā, tikko izveidotā, Latvijas Republika nodrošināja izglītību vidusskolā 8 valodās: krievu, vācu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu, ebreju, čigānu un latviešu, protams. Joprojām tas ir demokrātiskākais Eiropas mazākumtautību likums.

Mēs pieprasām atjaunot 1919. gada Latvijas Nacionālās skolas likumu. Neko vairāk! Šeit nav nekāda Putina un Kremļa. Tā ir Latvijas Republikas vēsture.

Pamatojoties uz 1919. gada praksi vecāki izvēlas valodu, kurā mācīsies bērns, pierakstot savu atvasi skolā atbilstoši “ģimenes valodai”.

Ja mēs iekļūsim Saeimā, mēs atcelsim šo likumu, ticiet man. Tas ir politiskās stratēģijas jautājums. Kāpēc valdošā koalīcija spēra šo soli? Varu vien izteikt minējumu. Tā ir Latvijas politikā ierastā nacionālās kārts izspēlēšana, lai slēptu neveiksmes ekonomikā, kā arī tika izmantota iespēja izņirgāties; pēdējais ir raksturīgs tieši Šadurskim. Ievēroju šo izglītības ministra rakstura iezīmi jau pirms kāda laika. Līdz paziņojumam par reformu “Vienotības” reitings nebija pat 5%. Tagad tas kāpj kalnā.

Jāteic, ka pēdējo gadu paradokss liek aizdomāties: jo vairāk valdošie iekļauj Konstitūcijas preambulā frāzes par latviešu valodas un nācijas aizsardzību, jo steidzīgāk ievieš krievu skolās apmācību tikai latviešu valodā, jo mērķtiecīgāk no Latvijas aizbrauc etniskie latvieši. Neatkarības laikā ir zaudēta trešā daļa iedzīvotāju; vairākums – latvieši.

—LKS jūs ir izvirzījusi par premjerministra kandidātu. Kādai, pēc jūsu domām, ir jābūt Latvijai? Kas būtu jāmaina?

—Jums pietrūks vieta diktofona atmiņā, ja sākšu stāstīt par to, kas būtu jāmaina. Īsumā ieskicēšu galveno:

  • jāveic steidzama nodokļu reformas revīzija, kuru ir ievārījusi esošā valdība;
  • jāatceļ šausmīgais nodokļu slogs, kas uzlikts darbiniekam un darba devējam;
  • neapliekamā minimuma paaugstināšana;
  • uzņēmēju atbrīvošana no ienākuma nodokļa, ja tas tiek reinvestēts;
  • militāro izdevumu samazināšana apmaiņā pret investīcijām zinātnē un izglītībā;
  • Valda Dombrovska likvidēto slimnīcu un poliklīniku tīkla atjaunošana;
  • to ģimeņu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa, kurām šis īpašums ir vienīgā dzīvesvieta;
  • uzturēšanās atļauju programmas atjaunošana, kura šobrīd veiksmīgi strādā Ungārijā un Čehijā;
  • atvērto durvju politika pieaicinātā darbaspēka jomā, jo pretējā gadījumā mēs ekonomiku nepacelsim.

Ārpolitikā esmu par daudzvektoru virzienu: ne tikai ES un NATO, bet arī Krievija un Baltkrievija, kā ārpolitikas prioritātes. Kopā ar minētajām valstīm arī Kazahstāna un Vidusāzija, Azerbaidžāna un citas valstis, kuras labas sadarbības rezultātā palīdzētu Latvijas ekonomikai atgūties un labi nopelnīt.

Ārlietu ministrijas sistēmai ir jāpapildina Latvijas valsts kase: vietās, no kurām neieplūst investīcijas Latvijas ekonomikā, vēstniecības nav vajadzīgas.

Vēstniecībām un diplomātiskajam korpusam ir nevis jānoēd Latvijas nodokļu maksātāju nauda svinīgās uzņemšanās, bet gan jāpiesaista investoru nauda un jānosūta Latvijai noslēgti  ekonomiskās sadarbības līgumi.

Latvijai ir jākļūst draudzīgai ģimenēm ar bērniem. Ja tev ir 3 un vairāk bērni, ir ne tikai jāpiešķir mātes-varones statuss, bet arī jānodrošina bezmaksas braucieni visos sabiedriskā transporta līdzekļos, atpūta visai ģimenei reizi gadā utml. Tas viss ir reāli. Lai nestāsta, ka valstij nav naudas.

Līdzko mēs pārstāsim pirkt par pusmiljardu eiro gadā sarūsējušus angļu tankus, valsts kasē parādīsies nauda ģimenēm un valsts apmaksātu dzīvojamo platību celtniecībai arī.

Nacionālās politikas jomā ir jābūt cieņai pret reliģiozajām, nacionālajām un lingvistiskajām mazākumtautībām, publiskajā sfērā jānodrošina saskarsme 3 valodās: latviešu, krievu un angļu. Un pats galvenais, jāizbeidz apkaunojošā nepilsoņu insitūta pastāvēšana. Ja tas būtu atkarīgs tikai no manis, tad būtu jāievieš “nulles” variants. Bet esmu gatavs arī politiskajam kompromisam – pasīvās vēlēšanu tiesības Latvijas nepilsoņiem municipālajās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

—Pēdējais jautājums: kas, jūsuprāt, sagaida Latviju un krievvalodīgos iedzīvotājus, ja turpināsies pastāvošās tendences politikā?

— Notiks totāla izmiršana un valsts slīgšana nabadzībā, saasināsies nacionāla rakstura problēmas. Ja ārpolitikā netiks pārtraukta tā retorika, kuru tikko dzirdējām NATO samitā Briselē, neizslēdzu militāru sadursmi. Vislielākās raizes manī izraisa aizsāktā bruņošanās sacensība. Tā ir noteikti jāaptur.

Avots: rubaltic.ru

Comments
Share
Office