Latvijas pensijas: kazino un “noķer bumbiņu”

Latvijas pensijas: kazino un “noķer bumbiņu”

Latvijā netiek maksāta pensija ilgāk nodzīvojušajam laulātajam, 27% veco ļaužu dzīvo nabadzībā, valsts tērē niecīgu IKP daļu sociālajai jomai. Tādi secinājumi lasāmi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajā pētījumā par Latvijas pensiju sistēmas stāvokli.

Labējās partijas gadiem patētiski vēsta iedzīvotājiem: “Ja maksāsiet nodokļus, valsts jums garantēs cilvēka cienīgu pensiju!” Tādas aktivitātes atgādina spēli “Noķer bumbiņu!” Tie, kas notic veiklo pirkstu īpašniekiem un iesaistās spēlē, periodiski tiek apkāsti.

Mūsu veiklo pirkstu īpašniekiem arsenālā ir patiešām bagātīgs paņēmienu klāsts publikas apmānīšanai. Apskatīsim dažus no tiem:

Pensijas vecuma paaugstināšana. 

Pensijas vecums sievietēm ir paaugstināts par 10 gadiem, vīriešiem – par 5. Kad tas sasniegs 65 gadu vecumu, sāksies nākamais paaugstināšanas posms līdz 68 gadiem. Tā vietā, lai sirmgalvis mūža nogalē komfortabli brauktu vilcienā, viņš, knapi vilkdams kājas, skrien tam pakaļ.

Nepilsoņu darba stāža, kas iegūts strādājot ārpus Latvijas, izmešana atkritumu tvertnē.

Kamēr nebija noslēgti starptautiskie sociālie līgumi, desmitiem tūkstošu cilvēku nesaņēma daļu savas godīgi nopelnītās pensijas. Nesamaksāto neviens nav atdevis, tuklāt daļa “starptautisko” problēmu ir aktuālas joprojām.

Minimālā stāža palielināšana pensijas saņemšanai.

Šī veiklo pirkstu īpašnieku metode ar vienu vēzienu aizslaucīja prom visus tos ļaudis, kuriem bija neliels darba stāžs.

Pensijas reizināšana ar koeficientu.

Ir cietuši tie pensionāri, kuri aizgāja pensijā krīzes laikā. Viņu pensija tika vienkārši sareizinātas ar koeficientu, kurš atspoguļo ekonomikas un darba tirgus stāvokli, kurš krīzes laikā bija mazāks par nulli. Galu galā cilvēkiem tika aprēķinātas par 20% mazākas pensijas. Šis koeficients ir kā dūzis, kurš vairākus gadus bija paslēpts valdības piedurknē; izvilkts vajadzīgajā brīdī dienasgaismā, tas ļāva nekaunīgi mazināt darba stāža un gadiem veikto iemaksu vērtību.

Pensionāra vidējā dzīves ilguma koeficienta izmainīšana.

Ja tā saucamais skaitlis G palielinās, tad sākotnēji aprēķinātā pensija samazinās. Te vēl jāņem vērā metodika, ar kuras palīdzību šis G tiek izrēķināts. Piemēram, izmantojot ANO datus par dzīves ilgumu, var samazināt aprēķinātās pensijas par 6%.

Speciālo pensiju atcelšana un saņemšanas sarežģīšana.

Policistiem, prokuroriem, tiesnešiem un vairāku citu profesiju pārstāvjiem pakāpeniski tiek padarīta arvien sarežģītāka dienesta pensiju saņemšana. Prognozes ir visnotaļ skumjas, pamazām lielāko daļu šo pensiju plānots likvidēt.

Pensiju aplikšana ar nodokli.

Pārsvarā runa ir par mazām pensijām, kuras citās valstīs aplikt ar nodokli pakaunētos. Līmenis, sākot ar kuru pensija tiek aplikta ar nodokli, tiek paaugstināts ārkārtīgi reti.

Pensiju neindeksēšana.

Tika praktizēta pēckrīzes gados un stipri ievilkās. Ļoti viltīgs paņēmiens, kurš ļauj faktiski apcirpt pensiju, samazinot tās pirktspēju atbilstoši inflācijai.

Nākamajām pensionāru paaudzēm ir jau sagatavota vēl izmanīgāka spēle. Es to nosaukšu par pensiju kazino. Zaudēt svešu pensiju šajā kazino politiķi varēs ar vieglu roku, taču atjaunot vairs nebūs iespējams. Tas, ka valdošie tam ir morāli gatavi, domāju, nevienam šaubas neizraisa; atliek vien atskatīties uz pagājušo paaudžu pensionāru likteni.

Tā saucamo 2. pensijas līmeni Latvijas iedzīvotāji uzkrāj kopš 2001. gada. Formāli viss izskatās glīti. Daļa sociālā nodokļa tiek uzkrāta un ieguldīta dažādos fondos, kuriem vajadzēs palielināt pensiju kapitālu.

Otrais pensiju līmenis tika ieviests tāpēc, ka darbspējīgo skaits Latvijā turpina sarukt, bet pensionāru – pieaugt. Nelielais strādājošo skaits nespēs no saviem tekošajiem nodokļiem nodrošināt pienācīgu pensiju kuplajam pensionāru pulkam.

Kā liecina prognozes 65+ iedzīvotāju daudzums palielināsies no 32% (2015. gadā) līdz 43% (2035. gadā) un līdz 58% (2055. gadā). Savukārt darbspējīgo skaits saruks līdz 23% (2035. gadā). Tas nozīmē, ka tā saukto solidāro pensiju valsts varēs maksāt minimālā līmenī. Pārējais būs atkarīgs no tā, cik cilvēks būs iekrājis 2. pensiju līmenī. Tāpēc 2000. gadu sākumā valdība apstiprināja sistēmu, kura noteica daļu sociālā nodokļa iemaksāt kopējā katlā, bet daļu – savā. Tomēr krīzes laikā Valda Dombrovska valdība uz visiem laikiem samazināja iemaksas savā personīgajā “katlā” no 10% uz 6%.

Tagad, uzmanību, jautājums! Par cik samazināsies pensija, ja tās kontā tiek iemksāts par 40% mazāk līdzekļu, nekā tas bija sākotnēji iecerēts?… Pareizi! Pensija samazināsies par 40%!

Tiek uzskatīts, ka iemaksas saglabājas un uzkrājas. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem 10 gadu laikā reālā 2. pensiju līmeņa pensiju pirktspēja samazinājusies par 0,6%.

Visas aprakstītās problēmas valdība rūpīgi slēpj. Nākamās pensionāru paaudzes sagaida nepatīkams pārsteigums brīdī, kad viņi ieradīsies saņemt savas pensijas. Tas nenotiks tuvākajā laikā, bet izmainīt vairs neko nevarēs, un vainīgie būs nozuduši. Vēju noķert laukā neizdosies, veiklo pirkstu īpašnieki, krupjē un azartspēļu eksperti sildīsies Maldīvu salās.

Kad runājam par sociālu atbildīgu valsti, tad pirmkārt ir jārunā par attieksmi: par godīgiem un caurspīdīgiem spēles noteikumiem, kuri tiek ievēroti un cienīti, un, galvenais, par atbildīgu rīcību. Diemžēl šī prece Latvijas politikā ir liels deficīts. Tāpēc, dodoties uz Saeimas vēlēšanām, pieprasiet to no tiem, kurus esat izraudzījušies.

Pilnu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījuma tekstu lasiet ⇒ šeit ⇐.

Comments
Office