Laulības šķiršana ar ārzemnieku

Laulības šķiršana ar ārzemnieku

jur_2Laulātie (abi Latvijas pilsoņi, bērnu nav) reģistrēja laulību Lielbritānijā un dzīvoja Londonā. Pirms mēneša sieva atbrauca uz Rīgu un sāka dzīvot ar citu vīrieti. Viņas deklarētā dzīvesvietas adrese ir Mārupes rajons. Viņas laulātais ir pierakstīts Londonā.

Vai laulātie var izšķirties Rīgā? Vai viņiem ir kaut kas jādara ar laulības apliecību, kura ir izdota Anglijā, angļu valodā?

 

Latvijā var izšķirties tie laulātie pāri, kuros kaut viens ir reģistrējis savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā. Laulības apliecība, kas ir izdota vienā no ES valstīm, tiek pieņemta bez notariāla apstiprinājuma, bet tai ir jābūt iztulkotai latviešu valodā. Ja pēc laulības reģistrēšanas, jaunlaulātie nav iesnieguši ziņas par noslēgto laulību Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad pirms laulības šķiršanas, tas vienalga būs jāizdara. Ziņas par noslēgto laulību mūsu pārvaldē ir nepieciešamas tāpēc, lai Iedzīvotāju reģistrā varētu parādīties ieraksts par konkrēto laulību. (Informācijai: noteikumi paredz, ka ziņas par laulību ir jāiesniedz PLMP 30 dienu laikā pēc laulības reģistrēšanas ārzemēs. Diemžēl ne visi to dara.) Tātad vienam no laulātajiem ir jāiesniedz latviešu valodā iztulkota laulības apliecība jebkurā PMLP nodaļā (ja tas nav izdarīts līdz šim). Pēc tam jādodas pie notāra un jāiesniedz prasība par laulības šķiršanu.

Laulība netiek šķirta uzreiz, tiek dotas 30 dienas, kuru laikā var vēlreiz visu rūpīgi apsvērt vai atsaukt iesniegumu. Ja 30 dienu laikā neviens no laulātajiem neatsauc iesniegumu, notārs pieņem lēmumu un izsniedz laulības šķiršanas apliecību, kuru var saņemt klātienē vai pa pastu.

Notāram nav tiesību šķirt laulību, ja ierodas viens laulātais vai noskaidrojas, ka ir neatrisināts strīds par kopējiem, mazgadīgiem bērniem, vai strīds par īpašuma dalīšanu. Ja tas ir tā, šķiršanās var notikt tikai caur tiesu.

Ja viens no laulātajiem nevar ierasties, piemēram, liecības sniegšanai, tad drīkst pilnvarot citu cilvēku laulības šķiršanas formalitāšu nokārtošanai. Lai to varētu izdarīt, ir jānoformē speciāla pilnvara, kas ļauj pilnvarotajai personai veikt visas nepieciešamās darbības un parakstīt papīrus. Pilnvarai ir jābūt ļoti rūpīgi noformētai, lai notāram nebūtu aizdomu par pilnvarotās personas pilnvarām. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad pusēm ir jāvienojas par bērniem vai īpašumu. Ja šķiršanās process ir komplicēts, labāk būt tam klāt personīgi, lai vēlāk nevajadzētu rūgti nožēlot, ka pilnvarotā persona ir izdarījusi kaut ko nepareizi. Ja pilnvara ir sastādīta un izdota ārzemēs, Latvijā nepieciešams to iztulkot un apstiprināt pie notāra. Atcerieties, ka universālā pilnvara šķiršanās lietu gadījumā neder, ir jābūt speciālai pilnvarai, kas izsniegta konkrētajam šķiršanās gadījumam.

 

Ja laulību neizdodas izšķirt labprātīgi, jāvēršas tiesā. Lai izšķirtu laulību ar ārzemnieku, prasību tiesā var iesniegtviens no laulātajiem ar nosacījumu:

  • ja Latvija ir abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;
  • ja Latvija ir abu laulāto pēdējā dzīvesvieta, un viens no laulātajiem joprojām atrodas šeit;
  • ja Latvija ir atbildētāja dzīvesvieta;
  • ja Latvija ir prasības iesniedzēja dzīvesvieta, un viņš/a ir dzīvojis Latvijā ne mazāk kā 6 mēnešus pirms prasības iesniegšanas, un prasītājs ir Latvijas pavalstnieks;
  • ja pasītājs nav Latvijas pavalstnieks, bet ir dzīvojis šeit ne mazāk kā vienu gadu.

 

Prasību Latvijas tiesā var iesniegt arī tad, ja abi laulātie ir Latvijas pavalstnieki, bet dzīvo ārzemēs.

 

Visa augstākminētā informācija ir attiecināma tikai uz laulības šķiršanu. Ja pastāv strīds par bērniem, piemēram, bērns dzīvo citā valstī, tad daļa strīda tiek izskatīta tajā valstī, kurā bērns dzīvo uz likumīga pamata. Tāpēc, pirms uzsākt visu procesu, ir jāpakonsultējas ar juristu – kuri no šķiršanās strīdiem var tikt risināti Latvijā, kuri citā valstī ar citiem likumiem. Jāatcerās, ka šajā gadījumā strādā princips: “Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ!” Ja abi laulātie ir iesnieguši prasību viens vienā valstī, bet otrs – otrā, tad pārsvars ir tai tiesai, kurā agrāk tika iesniegta prasība.

 

Lai jurisdikcijas jautājums ES tiktu risināts vienādi, pieņemta speciāla direktīva ЕС Nr.2201/2003 par jurisdikciju un tiesu lēmumu atzīšanu ģimenes strīdos un strīdos par vecāku atbildību (2003.g.27.novembris). Direktīvā atzīmēts:

  • iespējamā jurisdikcija laulības šķiršanai ar ārzemnieku (kuras valsts tiesa to izskatīs);
  • aizbildnība pār bērniem (ja bērni ir likumīgā veidā pārvietoti uz citu valsti);
  • aprakstīts bērna atpakaļ pārvietošanas mehānisms, ja bērns ir ticis aizvests uz citu valsti bez saskaņošanas ar otru vecāku;
  • tiek atzīti citu ES tiesu lēmumi ģimenes strīdu lietās;
  • tiek atvieglota tiesas lēmuma izpilde citās ES dalībvalstīs;
  • daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar starpvalstu ģimenes strīdu lietām.

 

Direktīva nenozīmē likumu, kurš nosaka vainīgo vai nevainīgo. Tās uzdevums ir – būt par kontrolpunktu un noteikt, kuras valsts tiesai ir jāizskata konkrētais ģimenes strīds.

Zinot to, ka simtiem tūkstošu Latvijas pavalstnieku dzīvo un strādā ārzemēs, direktīvai ir tiešām liela nozīme, jo tā skar vai var skart ļoti daudzus cilvēkus.

 

 

 

 

Comments
Office

Leave a reply