Mācīties, mācīties, mācīties!

Mācīties, mācīties, mācīties!

Pagātnes modelis, kad cilvēks dzīves pirmajos 20 gados mācījās, bet pārējos 40 gadus strādāja savā profesijā, ir novecojis. Tuvākajos 20 gados simtiem mums ierastu profesiju izzudīs, bet darbiniekiem nāksies pastāvīgi mācīties un pilnveidot savas prasmes, pretējā gadījumā viņus izmetīs ārā no mūsdienu ekonomikas straujā ātrgaitas vilciena.

Pēc Makkinsija Globālā institūta datiem līdz 2030. gadam ap 375 miljoniem strādnieku visā pasaulē būs jāpārkvalificējas automatizācijas procesu dēļ. Tas neizbēgami skars arī Latvijas iedzīvotājus.

Robotizēšana, datorizēšana, mākslīgais intelekts spēj sniegt mūsu sabiedrībai daudz labuma. Tomēr jau parādās ievērojama cilvēku grupa, kuru ērtie jauninājumi drīzāk sarūgtinās, nekā iepriecinās. Tehnoloģiskais progress var atņemt viņiem ierasto profesiju un nākotnes perspektīvas.

Optimisti ir pārliecināti, ka ar līdzīgām parādībām cilvēce saskārās tehniskās revolūcijas laikā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā. Tolaik šie procesi rezultējās īslaicīgās nodarbinātības problēmās, kuras vēlāk atrisinājās.

Pesimisti iebilst, ka digitālajai revolūcijai piemīt pavisam cits raksturs. Piemēram, kad automašīna nomainīja zirgu, kučiera vietā sēdās autovadītājs. Turpretim tagad notiek automašīnu bez autovadītāja testēšana. Tuvākās desmitgades laikā notiks šādu spēkratu masveida ieviešana, un tiem nebūs vajadzīga cilvēka klātbūtne. Rodas jautājums, ar ko turpmāk nodarboties taksistiem, kravas mašīnu un autobusu šoferiem? Mēs jau tagad varam vērot pašapkalpošanās kasu ieviešanu lielveikalos, tas samazina darbinieku skaitu.

Ko darīt cilvēkiem, kuru profesijas izzudīs vai tiks nopietni izmainītas. Tas ir ne tikai ekonomiskas un sociālas dabas, bet arī politisks jautājums. Ja ievērojamas iedzīvotāju daļas potenciāls, pieredze un prasmes netiek izmantotas, tas rezultējas lielos ekonomiskos zaudējumos. Cilvēki un viņu ģimenes var zaudēt iztikas līdzekļus, bet valstij nāksies palielināt sociālos izdevumus. Stabilu ienākumu un karjeras perspektīvu trūkums var ietekmēt politisko stabilitāti. Eiropā vērojamais populistu un radikāļu popularitātes pieaugums daļēji saistīts ar to cilvēku skaita pieaugumu, kuri cieš zaudējumus globalizācijas un tehnoloģisko inovāciju ietekmē.

Tas nenozīmē, ka ir jāaptur tehnoloģisko inovāciju attīstība un ieviešana, bet gan valstij ir jāparūpējās par to, lai iedzīvotāji atrod savu vietu, jāsniedz iespēja iegūt mūsdienu ekonomikai atbilstošu kvalifikāciju un prasmes.

Ne visas mūsdienu profesijas izzudīs. Daļa no tām, protams, paliks. It īpaši tās, kuras saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām, jo diezvai tuvākajā laikā cilvēku spēs aizvietot mašīna, lai arī ļoti efekīva. Radīs arī jauni virzieni, kuros būs nepieciešama cilvēka klātbūtne. Jā, pastāv nenoteiktība, taču ir skaidrs, ka nekustīgi sēdēt, baidīties un gaidīt neizbēgamo ir absolūti nepareizi.

Es ļoti gribētu, lai lasītāji un viņu tuvinieki izmanto vienu unikālu izglītības programmu. Eiropas sociālais fonds sniedz Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 25 gadiem, unikālu iespēju paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt jaunu – darba tirgū pieprasītu – profesiju. Šim mērķim Eiropas Sodiālais fonds  ir iedalījis Latvijai 25 miljonus eiro.

Līdz šā gada 16. aprīlim 68 mācību iestādēs visā Latvijā varēs pieteikties kādā no 400 mācību programmās, kuru starpā ir tādas nozares kā transports, loģistika, ķīmiskā ražošana, enerģētika, būvniecība, mežrūpniecība un daudzas citas. Eiropas fonds programmas dalībniekiem apmaksās 90% mācību maksas. Savukārt, ja jums ir maznodrošinātā statuss, tad mācīties varēsiet bez maksas.

Lai potenciālajiem programmas dalībniekiem būtu vieglāk orientēties un pieņemt lēmumu, 68 Latvijas pašvaldībās strādā īpaši koordinatori, kuru pienākumos ietilpst konsultēt interesentus. Bet 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs var saņemt karjeras konsultāciju par turpmākās karjeras veidošanu un piemērotākās mācību programmas izvēli.

Visu informāciju par pieteikšanos, mācību programmu un iestāžu sarakstu, kā arī koordinatoru kontaktus jūs varat atrast vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.

Daudzi ļaudis baidās, ka mācīties viņu vecumā varētu būt par vēlu. Tas tā nav. Pārsvarā programmas dalībnieki ir cilvēki, kuriem ir 40-50 gadi. Mācīties nekad nav par vēlu.

Neesmu tik naivs, lai domātu, ka tikai tādi pasākumi spēj mainīt dzīvi vai iekārtoties jaunā darbā, taču, esmu pārliecināts, ka tas ir viens no soļiem pareizajā virzienā. Kā teica Kozjma Protkovs: “Ja nezini ar ko sākt, sāc no sākuma!”

Man ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī nauda nepazūd nebūtībā, kā tas nereti ir noticis Latvijā. Es ļoti vēlos, lai pieaugušo mācību programmai atvēlētie Eiropas fondu līdzekļi palīdz konkrētiem cilvēkiem iegūt jaunu profesiju un labāku atalgojumu. Rādīsim saviem bērniem piemēru kā ir jāmācās!

Atādināšu vēlreiz: pieteikties programmā varat līdz 16 aprīlim. Nenokavējiet!

Comments
Office