Cilvēktiesību jautājumos nedrīkst pastāvēt divējādi standarti

Cilvēktiesību jautājumos nedrīkst pastāvēt divējādi standarti

Otrdien, 13. decembrī Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu apstiprināja ikgada Ziņojumu “Par situāciju fundamentālo cilvēktiesību jomā Eiropas Savienībā”.  Dokuments satur prasību ES dalībvalstīm nodrošināt nacionālo minoritāšu tiesības izmantot dzimto valodu un aizstāvēt valodu daudzveidību Eiropas Savienības iekšienē.

“ES līgumos stāv rakstīts, ka dalībvalstis apvieno kopējas vērtības, tostarp arī vērtības cilvēktiesību jomā. Diemžēl, praksē esam pārliecinājušies par pretējo. ES uzmanīgi seko tam, kas  notiek ārpus robežām, nepamanot problēmas savās mājās. Šogad piemēram, kļuva skaidrs, ka nav struktūras, kas operatīvi, neatkarīgi un profesionāli novērtētu situāciju Ungārijā un Polijā,” –  uzskata  eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins (EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, S&D).

Ziņojums, kurš tika izstrādāts pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, izskata dažādu Eiropas sabiedrības iedzīvotāju grupu stāvokli tiesību jomā. Sadaļā, kas veltīta nacionālajām minoritātēm, EP atzīst nacionālo minoritāšu diskriminējošus faktus Eiropas teritorijā. Kā risinājums tiek piedāvāts vienotu minimālo standartu ieviešana tiesību jomā, kā arī tolerances un kultūru daudzveidības ideju iekļaušana izglītības programmās.

Eiropas Parlaments akcentē, ka nacionālajām minoritātēm ir īpašas vajadzības, ka viņu tiesiskā vienlīdzība ir jānodrošina visās ekonomiskās, politiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās.  EP arī pasvītro nepieciešamību cienīt cilvēka izvēlēs brīvību piederēt kādai no nacionālajām minoritātēm.

Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis neierobežot minoritāšu pieejamību tiesību aizsardzībai, izglītībai, medicīnai, sabiedriskā sektora pakalpojumiem, kā arī atteikties no jebkādām finanšu un administratīvajām barjerām, kas varētu traucēt valodu daudzveidībai Eiropas un nacionālajā līmenī.

Pēc Eiropas Parlamenta domām, ES dalībvalstīm ir jānodrošina dzimtās valodas lietošanas iespēja nacionālajām minoritātēm, savukārt Eirokomisijai, diskriminācijas novēršanas vārdā, ir jāsekmē apmācības virzība un reģionālo valodu lietošana.

Pēc Andreja Mamikina domām, ļoti svarīgs ir fakts, ka jaunajā Ziņojumā EP aicina ES Fundamentālo tiesību aģentūru turpināt pārraudzīt diskriminācijas gadījumus ES dalībvalstīs. Līdz šim tika pastiprināti monitorētas tikai tās valstis, kas gatavojās iestāties Eiropas Savienībā. Šodien noteikumi mainās: ES vēlas ieviest efektīvu kontroles mehānismu esošajām dalībvalstīm. 

“Mēs zinām, ka Latvijā joprojām dzīvo 200 000 cilvēku ar īpašu – bijušās PSRS – statusu. Šiem cilvēkiem nav tiesību piedalīties Eiropas Parlamenta un municipālajās vēlēšanās. Ja tāda situācija būtu ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Parlaments noteikti pieņemtu nosodošu rezolūciju, bet, tā kā Latvija jau 12 gadus ir ES dalībvalsts, šajā jautājumā tiek saglabāts liekulīgs klusums. Mums ir jāizbeidz divējādo standartu prakse! Šodien apstiprinātais Ziņojums, bez šaubām ir ļoti nozīmīgs solis!” uzsvēra A. Mamikins.

Comments
Office

Leave a reply