Melnais gulbis un varde

Melnais gulbis un varde

Ekonomiskās krīzes laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka tā nekad nebeigsies, bet labvēlīgajos laikos ir pārliecināti, ka “treknie gadi” turpināsies bezgalīgi. Tomēr kapitālisma cikliskās krīzes turpina pastāvēt, un 2008. gada ekonomiskais satricinājums bija tam spilgts apstiprinājums.

Iemeslus, kuri provocē cikliskos kritumus, rakstnieks un ekonomists Nasims Talebs nosaucis par “melnajiem gulbjiem”. Iepriekšējā reizē par “gulbi”, kurš izraisīja krīzi, kļuva ASV banku sektorā pārsprāgušais spekulatīvo investīciju burbulis. Burbulis pārsprāga pie viņiem, bet problēmas bija mums. Jebkurš gigantisko ekonomiku šķaudiens neizbēgami ietekmē Latviju, tāpēc ir jāsagatavojās ārējām pārmaiņām.

Pēc pagājušās krīzes valstis ir veikušas secinājumus un stiprinājušas banku sektoru, tāpēc nākamais “melnais gulbis” būs savādāks.

Piemēram, par jauniem “melnajiem gulbjiem” var kļūt:

  • investīciju buma sekas Ķīnā, kur uzņēmumi un mājsaimniecības ir paņēmušas gigantiska apjoma kredītus. Ķīnas valdību sagaida sapiera liktenis. Lai “pārdurtu” šo burbuli, pakāpeniski jāierobežo kreditēšana. Ja to izdarīs pārāk ātri un nemākulīgi, var aprauties ekonomikas izaugsme, un tam var būt nopietnas globālas sekas;
  • globālie tirgus kari, kuru iesākumu mēs šobrīd varam vērot starp ASV un Ķīnu;
  • militārs konflikts starp lielvalstīm. Arī tāda iespēja šodien pastāv;
  • ASV valsts parāda pieaugums, kurš sasniedzis 21 triljonu dolāru, ir pārvērties par bumbu ar laika degli. Atmīnēšanas recepti neviens nav piedāvājis, savukārt ASV valdība cer, ka situācija atrisināsies pati par sevi.

Latvijas analītiķi ignorē trauksmainos signālus un paredz ilgstošu labklājības ēru. Pievienoties viņu sajūsmai man traucē atmiņas par šo pašu analītiķu optimistiskajām prognozēm pirms 2005. – 2007. gada, un tai sekojošie nepatīkamie notikumi Latvijā.

Maziņa, bet viegla, – Latvijas ekonomika atgādina vardi. Tā strauji uzpūšas, kad caur pakaļgalu iepūš gaisu, tad, to acumirklī saplacinot, driskas aizlido uz visām pusēm. Gigantiskam kāpienam seko milzīgs kritums. Tādas amplitūdas svārsības liecina par mūsu ekonomikas lielu nesabalansētību.

Aicinu būt skeptiskiem nevis tāpēc, ka esmu nūģis, bet gan tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka tieši tagad ir jāizvērtē mūsu vājās vietas un jāveic profilaktiski pasākumi, kamēr tam ir laiks un resursi.

Šobrīd Latvijas ekonomiku uztur 3 dzinēji:

  • eksports, kuru balsta ārējais pieprasījums un mūsu preču cenu pieaugums;
  • eirofondi, kuru lielākā daļa ir kļuvusi pieejama tieši tagad;
  • iekšējais pieprasījums, kuru rosina nodarbinātība un algu pieaugums.

Ja pasaulē mainīsies kopējais politiskais fons, iekšējā un ārējā pieprasījuma dzinēji var acumirklī atslēgties. Strauji kritīs eksporta apjoms, tam līdz arī iekšējais pieprasījums, bet eirofondu dzinējs ievērojami pazeminās savu jaudu eirofondu līdzekļu gaidāmās samazināšanas dēļ pēc 2021. gada.

Divi pastāvīgie Latvijas ekonomikas dzinēji – tranzīts un banku sektors ir sagrauti. Tranzīta apjoms mērķtiecīgi samazinās, jo Krievija pārorientē kravas uz savām ostām, bet banku nozare guļ nokautā pēc amerikāņu sitieniem un Latvijas valdības nobeiguma spērieniem.

Kā zināms, ar nestrādājošiem dzinējiem lidmašīna nevar lidot. Latvijas valdībai ir nekavējoši jābeidz gremdēt bankas un tranzītu. Turklāt ir nepieciešamas investīcijas ar augstu pievienoto vērtību ekonomikas sektoros. Es šeit domāju IT un digitālās tehnoloģijas, farmācijas nozari, transportu un loģistiku, tūrismu un citas jomas. Lai to panāktu, nepieciešamas reformas izglītības, nodokļu, imigrācijas nozarēs, vajadzīga birokrātijas un korupcijas līmeņa samazināšana.

Jābeidz imitēt reformas. Latviešu valodas apmācības ieviešana mazākumtautību skolās nevar būt par izglītības reformas galveno mērķi. Par mēķi ir jābūt izglītības kvalitātei. Nodokļu reforma ir domāta nevis tam, lai izspiestu no uzņēmumiem un cilvēkiem pēc iespējas vairāk, bet gan tāpēc, lai stimulētu Latvijas uzņēmumu attīstību un investīciju ieplūšanu. Imigrācijas likumdošanas reforma ir nevis par to, lai aizverot visus logus un durvis, pārvērstu valsti par etnogrāfisko muzeju, bet gan par to, lai šeit atbrauktu speciālisti, studenti un cilvēki, kuri ir gatavi investēt.

Latvijas valdībai ir jāizbeidz brutāli nospārdīt ar nerezidentiem strādājošās Latvijas bankas. Savukārt ministriem ir jāuzsāk pārrunas ar Krieviju par tranzīta nākotni Latvijā.

Novērst jaunas ekonomiskās krīzes attīstību pasaulē nav mūsu spēkos, taču sagatavoties tai mēs varam. Lai mūs nesagaidītu iepriekšējās reizes scenārijs, kad decembrī negaidīti pienāca ziema.

Comments
Office