Mūsu nostāja Eiropas Parlamentā

Mūsu nostāja Eiropas Parlamentā
Politika ir māksla runāt arī tiem, ar kuriem jūsu viedoklis nesaskan, jo šī saruna var uzlabot attiecības un veidot ne tikai sapratni, bet arī dialogu.

Tikai mēs esam aktualizējuši Eiropas Parlamentā sekojošas tēmas:

  • Mēs iestājamies par attiecību uzlabošanu starp ES un Krieviju. 

Attiecības starp ES un Krieviju ir viszemākajā līmenī. Pretkrievijas histērija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ierastu fonu Eiropas Parlamentā. Faktiski uz Eiropas Savienības austrumu robežas tiek celta jauna Berlīnes siena.

  • Mēs iestājamies pret sankcijām un bezjēdzīgām, pret Krieviju vērstām, rezolūcijām. Mūsu balss ir labi dzirdama, un tā piesaista citus deputātus, kuri vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju.

ES un Krievijai jāveido partnerattiecības, tirgus attiecības un savstarpējs atbalsts. Lai to panāktu, jārunā nevis sankciju valodā un nevis caur žogu, bet gan pie pārrunu galda un kopprojektu procesā.

  • Mēs esam par attiecību uzlabošanu starp ES un Baltkrieviju.

Pirms pieciem gadiem attiecības starp ES un Baltkrieviju līdzinājās “ledus laikmetam”. Kā EP sadarbības delegācijas vadītājam, man izdevās organizēt pirmo (pēc ilga pārtaukuma) Eiropas Parlamenta delegācijas vizīti uz Baltkrieviju. Parlamentārās delegācijas aktivitāte veicināja ES sankciju atcelšanu pret Baltkrieviju, paverot ceļu pierobežas sadarbības kopprojektu finansējumam Latvijas un Baltkrievijas pašvaldībās. Latvija ir ieinteresēta labās attiecībās ar mūsu kaimiņu Baltkrieviju, kas ir nozīmīgs tirgus partneris.

  • Mēs esam par nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu Latvijā un Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības vadība modri seko mazākumtautību tiesību pārkāpumiem ārpus ES robežām, bet reti ievēro problēmas savās mājās. Mēs noorganizējām un novadījām parlamentāro noklausīšanos veltītu krievu skolu reformai Latvijā.

  • Mēs savācām pusotru simtu eiroparlamentāriešu parakstu vēstulē Latvijas valdībai, kurā bija pausts protests pret mazākumtautību skolu reformas politisko raksturu. Eiroparlamentāriešu parakstītā vēstule tika iesniegta Latvijas valdībai.
  • Mēs atbalstījām parakstu vākšanu par likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir nacionālo minoritāšu aizsardzība Eiropas Savienībā.
  • Mēs iestājamies par to, lai tiktu ieviests pastāvīgs nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības mehānisms ES dalībvalstīs, kurš pārkāpumu gadījumā sodītu konkrēto valstu valdības, tostarp liedzot piekļuvi ES fondiem.
  • Mēs aizstāvam tos, kurus vajā viedokļa un pārliecību dēļ.

Latvijā ierosinātas desmitiem krimināllietas pret sabiedriskajiem aktīvistiem, žurnālistiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem. Šīm lietām bieži ir politisks raksturs, un tās pārkāpj šo ļaužu konstitucionālās tiesības. Mēs organizējām atbalsta akcijas un īpašas noklausīšanās Eiropas Parlamentā, lai pievērstu Eiropas sabiedrības uzmanību šai kliedzošajai netaisnībai.

  • Mēs publiski paziņojām par žurnālistu tiesību pārkāpumiem Ukrainā un par publicista Oļesjas Buzinas slepkavības izmeklēšanas kavēšanu. Mūsu vēršanās pie Ukrainas valdības rezultējās žurnālistu Ruslana Kocabas un Vasilija Muravicka atbrīvošanā no ieslodzījuma.

Latvijas Krievu savienības ievēlētie deputāti nepametīs likteņa varā zem netaisnīgu represiju sloga pamestus cilvēkus.

  • Mēs esam par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu tiesībām.

Tas, ka ievērojamai Latvijas iedzīvotāju  daļai ir liegtas balss tiesības jebkādās vēlēšanās, ir Eiropas Savienības kauns. Ar šo neatrisināto problēmu Latvija nedrīkstēja tikt uzņemta Eiropas Savienībā.

  • Kopā ar Igaunijas eiroparlamentārieti Janu Toom (Yana Toom) mēs savācām 21 000 Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju parakstu zem lūgumraksta par abu valstu nepilsoņu balss tiesību piešķiršanu vēlēšanās. Lūgumraksts tika iesniegts Eiropas Parlamenta atbildīgajā komisijā.

Neraugoties uz citu Latvijas un Igaunijas deputātu sīvo pretošanos, notika noklausīšanās, kurai bija ievērojama rezonanse.

Pēc mūsu iniciatīvas tika novadītas 2 Eiropas Parlamenta komisiju sēdes, kuras bija veltītas bērnu-nepilsoņu problēmai. Politiskā spiediena rezultātā Latvijas prezidents bija spiests iesniegt labojumus par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

Balsojot par mums, jūs atdodat savu balsi par to, lai Eiropas Parlamentā tiktu pārstāvēti tie, kam liegtas balss tiesības vēlēšanās.

  • Mēs iestājamies par kopēju Eiropas Savienības sociālo politiku.

Kopējā ES sociālā politika ir viena no neattīstītākajām jomām. Latvijas valdības bieži ignorē sociālos jautājumus, tāpēc mūsu valsts ir zaudējusi ievērojamu savu iedzīvotāju skaitu. Cilvēki aizbrauca prom uz valstīm, kur sociālā aizsardzībā ir labākā līmenī.

  • Mēs aktīvi virzām ES programmu “Jauniešu garantija”. Latvija saņēma šīs programmas ietvaros 36 miljonus eiro. 

“Jauniešu garantijas” starprezultāts Latvijā: 6500 jauniešu bez maksas ieguva profesionālo izglītību. Ap 1500 jauniešu izmantoja subsidētās darba vietas iespēju. Nākamais mūsu solis ir “Bērnu garantija”. Tās mērķis ir palīdzēt bērniem no nabadzīgām ģimenēm sociālajā dzīvē. Mūsu ideja ir rīkoties, neskatoties uz nacionālo valdību kūtrumu. Mēs pieprasām iedalīt šai programmai no ES budžeta 5,9 miljardus eiro. Latvija šīs programmas ietvaros var saņemt desmitiem miljonu eiro lielu finansējumu.

  • Mēs iestājamies par reālu, nevis abstraktu, ekoloģisko problēmu risināšanu. 

Ugunsgrēks Slokas izgāztuvē izgaismoja nopietnu problēmu: Latvija sāka pārvērsties par bagāto ES valstu izgāztuvi.

Mēs veicām izmeklēšanu ES atkritumu jomā. Mēsli tika ievesti Latvijā it kā pārstrādei. Es nodevu sava izmeklējuma dokumentus un rezultātus vadošajai zviedru avīzei «Dagens Nyheter». Pēc publikācijas Zviedrijas vides ministre atvainojās Latvijas iedzīvotājiem par nepietiekamu uz Latviju izvesto atkritumu kontroli un iniciēja pārmaiņas Zviedrijas likumdošanā.

  • Mēs iestājamies par Latgales attīstību.

Pirmo reizi Eiropas Parlamenta vēsturē latgaliešu valoda skanēja manas uzstāšanās laikā. Es biju tas, kurš regulāri runāja par nabadzību un reģionālo disbalansu Eiropā un Latvijā. Vērsu uzmanību uz nabadzību un sociālajām problēmām Latgalē. Aicināju iedalīt Latgalei papildus ES fondu līdzekļus.

  • Mēs esam par vēsturisko patiesību un tiesībām uz piemiņu.

Daudzi Eiropas Savienībā ir aizmirsuši Otrā Pasaules kara mācību. Mēs saskaramies ar izkropļotu traktējumu, kurā PSRS tautu loma fašisma sagrāvē tiek sagrozīta, izkropļota un noklusēta.

  • Mēs esam tie, kas stāsta eiropiešiem par to, ka, ja nebūtu vienkāršo padomju cilvēku varoņdarba, nepastāvētu vienota Eiropa.

Mums 9. maijs ir svēta diena. Caur mums šī piemiņa tiks saglabāta, izplatīta Eiropā, mēs iestāsimies pret melu plūdiem, kuri krājās ap šiem vēsturiskajiem notikumiem. Balsojot par Latvijas Krievu savienības  kandidātiem, jūs atdodat balsi par principiem un stingru nostāju.

25. maijā, Latvijas Krievu savienība, 1. saraksts.

 

Comments
Share
Office