Nacionālās izvēles īpatnības

Nacionālās izvēles īpatnības

Eldara Rjazanova filmas “Garāža” varonim nepaveicās.  Viņš zaudēja tiesības uz garāžu pēc vētrainas kooperatīva sapulces. Viņš šo sapulci nogulēja. Pamostoties, guļava saņēma papīrīti ar nelaimīgo krustiņu. Tāds liktenis sagaida visus guļavas.

Iedomājieties, ja jūs nevarējāt ierasties uz sapulci, kurā tiek pieņemts jums un jūsu tuviniekiem svarīgs lēmums. Cik liela ir iespēja, ka jūsu intereses pārējie ņems vērā?

Par klāt neesošo var pateikt vienalga ko, viņš nevar iebilst. Ja tiek lemts par resursiem, tad klāt neesošais saņem … neko. Jūsu nelabvēļi sapulcē var radīt par jums nelabvēlīgu priekšstatu, piedēvēt jums nelāgas īpašības un ļaunprātības, izsmiet vai paņirgāties par to, kas jums ir vērtīgs, pateikt, ka jūs pats esat vainīgs savās problēmās. Neviens neiebildīs, jo klātesošie var nebūt pazīstami ne ar jums, ne ar jūsu nostāju. Galu galā jūs neko neesat pateicis, bet “zinoši ļaudis” visu pasnieguši tā, kā ir izdevīgi viņiem.

Ja neiesiet uz vēlēšanām, tad jūsu vārdā runās Sandra Kalniete, Valdis Dombrovskis, Roberts Zīle, Kārlis Šadurskis un citi “zinošie”. Ar viņu darbības sekām Eiropas Parlamentā nācās sastapties ik uz soļa. Domāju, ka nav nepieciešams lasītājam skaidrot, ko viņi stāsta nezinošajiem Eiroparlamenta kolēģiem par 9. maiju, krievu skolām un nepilsoņu problēmu.

Ja krievvalodīgie Latvijas pilsoņi neatnāks uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad viņus Parlamentā pārstāvēs minētie personāži. Ja kāds plāno sodīt šos politiķus ar savu neierašanos vēlēšanās, tad izdarīs “lāča pakalpojumu”.

25. maijā jums ir visas iespējas sarūgtināt nacionāļus ar savu aktivitāti.

Runāt un tikt sadzirdētam

Eiropas Parlamenta būtība ir noteiktu iedzīvotāju grupu interešu pāstāvniecība. Noteiktas cilvēku grupas vērtībām, problēmām un priekšlikumiem ir jāizskan tribīnē, komitejās, tiekoties ar atbildīgajām personām, mītiņos un starptautiskajos forumos, vietās, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi.

Tādu, kuri gribētu risināt svešas problēmas, ir maz, tāpēc bez tieša kontakta nekas nav iespējams. Bieži to cilvēku balss, kuri nepārzina problēmu, var kļūt par galveno tās risināšanā. Tāpēc ir jāinformē, jāpārliecina, jādiskutē, pat jākaro.

Kā deputātam man ir vairākkārt bijusi iespēja runāt ar Eirokomisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, ar Augsto pārstāvi Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīnī, ar Eiroparlamenta prezidentu Martinu Šulcu, ar vairāku valstu prezidentiem, eirokomisāriem, uzdevu nepatīkamus jautājumus NATO ģenerālsekretāram, Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem.

Kad kopā ar Latvijas Krievu savienības kolēģiem vācām Eiroparlamenta deputātu parakstus zem vēstules Latvijas valdībai, kurā pieprasījām pārtraukt mazākumtautību skolu reformu, īsā laika posmā bija jātiekas ar teju 200 eiroparlamentāriešiem. Katram bija jāizskaidro situācija, jāatrod pareizie vārdi un pieeja. Rezulātā vairāk kā 150 deputāti, no gandrīz visām Eiroparlamenta politiskajām grupām, parakstīja mūsu vēstuli.

Ietekmēt lēmumus

Eiropas Parlamenta gala lēmumi ir vairāku grupu pārstāvju cīņas un sadarbības rezultāts. Cīņa ne vienmēr ir līdzvērtīga. Tāpēc lēmumi ne vienmēr apmierina visas puses. Pēdējos gados vērojams pret Krieviju vērstās histērijas pieaugums un atbalsts, tāpēc Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju problēmas tiek apskatītas caur ģeopolitisko interešu prizmu un bieži tiek pasniegtas kā propaganda. Tomēr, saglabājot uzstājību, var pārvarētu pat šo spēcīgo pretvēju.

Piemēram, projekts par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuru Latvijas prezidents iesniedza Saeimā, nebija prezidenta brīva griba, bet gan sistemātiska spiediena rezulāts. Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo eiroparlamentāriešu organizētā parlamentārā noklausīšanās ietekmīgajā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā kļuva par pēdējo pilienu, kas piespieda Latvijas valdošos rīkoties. Minētā noklausīšanās izraisīja Eiroparlamentā šoku un pārsteigumu par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstī turpina nākt pasaulē “bijušās PSRS pilsoņi”. Ne ar kādu Krievijas propagandu tas nav izskaidrojams. Eiropas Parlaments pieprasīja rīcību.

Pārstāvniecības kvalitāte

Kādas prasības ir jāizvirza savam pārstāvim  Parlamentā?

  • Viņa uzskatiem un pārliecībām ir jāsakrīt ar vēlētāju vērtībām. Ja cilvēks neizjūt uz savas ādas to pašu problēmu, kuru izjūt vēlētājs, un neatbalsta vēlētāja vērtības, tāds cilvēks nevar būt vēlētāju pārstāvis.
  • Pārstāvim ir jābūt aktīvam, spējīgam veidot alianses, veidot un izmantot šīs alianses savu vēlētāju interesēs, pārvaldīt svešvalodas, prast veidot ar cilvēkiem kontaktu, tostarp jābūt labam oratoram. Tādi guļoši un pasīvi deputāti, kādus redzam Saeimā, ir ne tikai neefektīvi savu vēlētāju pārstāvji, bet ir pat bīstami. Pretinieki, redzot, ka pretestības nebūs, iedvesmojas jauniem uzbrukumiem.
  • Vēlētāju pārstāvim ir regulāri jāuztur saikne ar tiem, kas viņu ir ievēlējuši. Deputātam ir jātur roka uz pulsa un jābūt informētam par pārmaiņām un vēlētāju problēmām.

Latvijas Krievu savienība piedāvā jums patiešām spēcīgu kandidātu sastāvu. Tie ir cilvēki, kuri ir apliecinājuši savas prasmes darbā, sabiedriskajās aktivitātēs un cīņā. Šobrīd krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā nekad iepriekš, nepieciešama spēcīga un principiāla pārstāvniecība.

Andreja Mamikina darbības statistika

  • Kā pamatziņotājs vai ēnu ziņotājs piedalījies 13 Eiropas Parlamenta ziņojumu un likumdošanas priekšlikumu izstrādē;
  • Iesniedzis 155 prasības Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un ES Ārējās darbības dienestam;
  • Uzstāšanās biežums Eiropas Parlamentā: 42. vieta (EP strādā 751 eiroparlamentārietis);
  • 5 gadu laikā pie Mamikina Eiropas Parlamentā viesojušies 600 Latvijas iedzīvotāju; tostarp studenti, skolēni, skolotāji un konkursu uzvarētāji.
Comments
Share
Office