Nacionālo valstu beigas?

Nacionālo valstu beigas?

Eiropa virzās federalizācijas virzienā. Kā tiks nosaukta jaunā valsts vēl nav izdomājuši. Starp citu Eiropas Savienībā par to nav pieņemts atklāti runāt. Sākumā izveidos federatīvu valsti, bet pēc tam izdomās nosaukumu.

Federatīva valsts ir tēma, kas dara nervozus daudzus nacionālo valstu līderus. Tam ir iemesls. Lai izveidotu vienotu Eiropas valsti ir jāļauj nonīkt nacionālajām valstīm. Ar pakāpeniskas nomērdēšanas aktivitātēm dienu un nakti nodarbojas Eiropas struktūras.

Process jau ir sācies! Ļaudis brīvi šķērso iekšējās ES robežas, lielākajai daļai dalībvalstu ir kopēja valūta – eiro, pieņemts lēmums par vienotu Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi, strauji attīstās Vispārējais vienotais digitālais tirgus, atcelta viesabonēšana, gaidāma 5G ātrgaitas mobilā interneta ieviešana, turklāt Eiropas likumdošana daudzās sfērās tiešā veidā mijiedarbojas ar ES dalībvalstīm.

Lai izveidotu vienotu valsti, vajadzīgs izrāviens 4 jomās, kuras pagaidām vēl pārzin nacionālās valstis.

Pirmā – finanses. Vienotā valstī ir jābūt vienotai nodokļu sistēmai. Pagaidām šajā jomā ir grūtības: vieni velk vezumu uz priekšu, citi – atpakaļ. Vieniem, kā Skandināvijā, nodokļi augsti, citiem, kā Īrijā – zemi. Eiropas Savienība jau ietur muitas nodokli un nosaka pievienotās vērtības nodokļa augšējo un apakšējo robežu. Tuvākie lēmumi noteiks vienotu nodokļu aprēķina sistēmas ieviešanu un datu apmaiņu starp nodokļu dienestiem. Kā arī norit spraigs darbs pie kopēja ienākuma nodokļa ieviešanas uzņēmumiem.

Vēl divi bastioni – kopēja ārpolitika un bruņotie spēki. Neraugoties uz to, ka tika iedibināts Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amats, ārpolitikā progress nav vērojams. Katra valsts turpina realizēt savu ārpolitiku. Ja kaut viena valsts ir pret, Eiropas Savienība nevar paust vienotu nostāju. Lielākais, ko valstis šādā gadījumā var darīt ir kaunināt “atkritēju” un apstrādāt to sēdēs. Spilgts piemērs nevienprātībai bija sankciju ieviešana pret Krieviju.

Lielākais solis, par kuru valstis ir spējušas vienoties aizsardzības jomā, ir rīcības koordinēšana, lai izvairītos no liekiem un neapdomīgiem tēriņiem. Piemēram, visas valstis vienlaicīgi nenopirks mīnu tralerus, jo tik daudz šāda veida kuģu Eiropas Savienībai nav nepieciešami. Tādas valstis kā Austrija kavē vienota drošības dienesta izveidi, jo tās konstitūcijā ierakstīta neitralitāte uz mūžīgiem laikiem.

Vēl viens cietoksnis ir vienotie sociālie standarti. Formāli šī joma nav ES pārziņā. Tomēr arī te Eiropas Savienība arvien uzstājīgāk ienāk nacionālo valstu lauciņā. Piemēram, ir pieņemti pabalstu apjoma kopējie standarti un bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums, noteikts darba algas minimums tajās valstīs, kurās vēl tas nebija izdarīts.

Cīņa par pilnvarām ir pašā karstumā. Līdz šim kustība ir notikusi tikai vienā virzienā: pilnvaras pakāpeniski tika nodotas Briselei. Viss norāda uz to, ka nacionālās valstis piedzīvos norietu. Formāli tās turpinās eksistēt. Eiropas Savienība netaisās atņemt ģērboni, himnu un citus formālus atribūtus, tomēr nacionālo valstu pārziņā saglabāsies vien reģionālā vara.

 

 

 

 

 

Comments
Office