Nedēļas notikumi kopā ar Andreju Mamikinu (13.11.2017 – 17.11.2017)

Nedēļas notikumi kopā ar Andreju Mamikinu (13.11.2017 – 17.11.2017)

 

  • Foto: mixnews.lv

    Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Bulgārijas un Rumānijas parlamentārieši vērsušies pie Eiropas Parlamenta prezidenta Antonio Tajāni ar lūgumu izteikt protestu pret Ukrainas Centrālās Radas pieņemto likumu par izglītību, kurš paredz nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz apmācību ukraiņu valodā. Minētās valstis atbalstīja Ukrainu pēc Maidana, taču tagad ir vīlušās un pilnas apņēmības aizsargāt savus tautiešus. Šā gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nosodīja Ukrainas Izglītības likumu un atzīmēja savā rezolūcijā, ka skolu pāreja uz ukraiņu valodas apmācību ir klajš nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpums. Šajā Eiroparlamenta Strasbūras sesijā, apspriežot ziņojumu par Eiropas partnerības samitu, kurā ietilpst arī Ukraina, es piedāvāju mainīt attieksmi pret valstīm, kas nevēlas demokrātiskas pārvērtības. Eiropas Savienībai laiks izbeigt mainīt tukšus vārdus un solījumus pret naudu un politisko atbalstu. Ja redzams regress, kā tas ir nacionālo minoritāšu skolu jautājumā Ukrainā, ES atbalsts ir jāmazina.

  • Tikmēr tieši tāds pats likums par nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz latviešu valodas apmācību tiek gatavots Latvijā. IZM Nacionālo minoritāšu izglītības padomes jautājumu sēdē netika ielaisti tie, kas varēja apšaubīt minēto likumu. Savukārt tiem, kas tika ielaisti, netika dots vārds. Latvijas labējo valdības neapgrūtina sevi ar likumprojektu apspriešanu ar sabiedrību. Visus lēmumus šie politiķi “izsit ” vai “dabū cauri”. Pēc 2010. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījuma, vien 2% nacionālo minoritāšu skolēnu atbalstīja pāreju uz apmācību latviešu valodā. Jaunu pētījumu, kas atklātu skolotāju, audzēkņu un vecāku viedokli sabiedrībai, ministrs nepasūta. Ja ministrs to negrib darīt, pasūtīšu es.
Comments
Office