Pa eiroparlamentārieša pēdām. 1. diena – “elles mašīna”

Pa eiroparlamentārieša pēdām. 1. diena – “elles mašīna”
Foto: Sergejs Melkonovs

Autors: Vladimirs Dorofejevs (“Sputnik”), foto: Sergejs Melkonovs.

Ar Latvijas eiroparlamentārieša Andreja Mamikina atļauju “Sputnik” korespondents vēroja Eiroparlamenta darbu, mēģināja izprast balsošanas sistēmu un pagulēja uz deputāta dīvāniņa.

Rīga, 3. februāris, “Sputnik”, Vladimirs Dorofejevs. Pirms dažām nedēļām “Sputnik” palūdza Andreja Mamikina atļauju pavērot deputāta darbu un dzīvi Briselē. Ilgi nebija jālūdzās, Andrejs drīz ierakstīja mūsu vārdus viesu grupas sarakstā. Tā tikām pie iespējas visu ieraudzīt savām acīm.

EP deputāta diena ir ļoti piesātināta, tēmu ir tik daudz, ka vienā publikācijā visas nav iespējams aprakstīt. Sākumā izklāstīšu, kā izskatās Eiroparlamenta “balsošanas mašīna”, vai deputāti saprot, par ko viņi balso, kas klausās eiroparlamentāriešu ziņojumus un ko Mamikins dara pa nakti savā kabinetā.

8.00 – 12.00 Rīta balsošana.

Eiroparlamentārieša darba rīts sākas ar noklausīšanos vai balsošanu: reizēm plkst. 9.00 no rīta, gadās arī agrāk – 7.30. Ir balsošanas, kuras notiek Briselē, ir tādas, kas noris Strasbūrā.

Šodien Mamikins no rīta balso komitejas sēdē. Cilvēkam no malas balsošanas process izskatās neierasti, pat biedējoši: priekšsēdētājs nosauc priekšlikuma vai labojuma numuru, deputāti, paceļot rokas, nobalso, viss notiek rūpnīcas konveijera ātrumā un ar neomulīgu vienaldzību.

Pilsētas vai nacionālā līmeņa vēlēšanās Latvijā ir saprotams, par kādu noteikumu vai likumu deputāti tiek aicināti balsot vai noraidīt. Tauta var sarīkot protesta akciju pie Saeimas vai, vismaz, saprast kā ir nobalsojuši viņu deputāti – pareizi vai nē. Balsošana Briselē ir īsts ārprāts vērotājam no malas.

Mamikins ar labojumu paketi, par kuru jābalso dienas gaitā. (Foto: Sergejs Melkonovs)

Procesa vidējais ātrums – 2 -3 balsojumi minūtē. Mēs nosēdējām pusstundu un tā arī nesapratām, par ko balsoja deputāti. Vērotājiem, tāpat kā eiroparlamentāriešiem, ir iespēja klausīties sēdes sinhrono tulkojumu visās 24 Eiropas Savienības valodās, taču tas nepalīdz.

“Labojums Nr. 144. Par? Pret? Atturas? Labojums Nr. 145. Par? Pret? Atturas?” monotoni murmina priekšsēdētājs.

Mēģinu izklaidēt sevi, salīdzinot divu Latvijas eiroparlamentāriešu – Kalnietes un Mamikina – balsojumus. Dažreiz sakrīt, dažreiz nē. Taču atskārst par ko viņi balsoja, kā aizstāvēja Latvijas intereses, man tā arī neizdodas. Protams, var izprintēt, precizēt, uzzināt, bet te un tagad – nesaprotu.

12.00 – 15.00 Deputātu pārtraukums.

“Jā, es zinu, cik briesmīgi tas izskatās no malas!” smejas Mamikins, steidzīgi pārlaižot skatienu darba e-pastā ienākušajām vēstulēm. Dienas laikā deputāta pastā iekrīt ap 200 vēstuļu. Ir tēmas, kuras Andrejs izskata pats, taču tik lielā plūsmā ir iespējams palaist garām svarīgu ziņu, tāpēc katram deputātam ir vairāki palīgi: viens iepazīstas ar deputāta korespondenci, otrs apmeklē eiroparlamentārieti interesējošās sēdes, klausās debates. Eirodeputāts ne vienmēr pats var būt klāt divās sēdēs vienlaicīgi, bieži vien interesējošās tēmas pārklājas.

Debašu laikā deputātam tiek dota tikai 1 minūte, tās laikā ir jābūt ļoti pārliecinošam. (Foto: Sergejs Melkonovs)

Katram deputātam ir profilējošās komitejas un arī tādas, kur ir jāaizvieto savi frakcijas kolēģi. Mamikina komitejas ir AFET (Starptautiskās attiecības) un LIBE (Pilsoņu brīvību un minoritāšu tiesības).

“Sākumā tas bija šausmīgi,” atzīstas Mamikins, “pēc tam pieradu. Ir kaudzēm tēmu, kurām ar Latviju nav nekāda sakara, piemēram, Grieķijas-Kipras attiecības. Citiem nopietniem jautājumiem palīdz sekot palīgi. Mana personīgā tēmu saraksta augšgalā ir nepilsoņu jautājums un viss, kas saistīts ar naudas piesaistīšanu Latvijai. Manām rūpēm it kā vajadzētu saderēt ar pārējo Latvijas eiroparlamentāriešu intersēm, bet, lai cik tas nebūtu savādi, tā ir ne vienmēr: mūsu labējie bieži vien balso par likumiem, kas bloķē naudas ieplūšanu Latvijā.”

Mamikins atklāja, ka lielākais darbs notiek tad, kad norit deputātu neformālās tikšanās. Mamikins, piemēram, piekrīt nobalsot par kipriešiem vajadzīgo olīvu izmēru, savukārt Kipras eiroparlamentārieši nobalso par nepilsoņu jautājumu. Viņiem mūsu problēmas ir vienaldzīgas, taču, no politiskas viedokļa raugoties, tā ir ideāla apmaiņa.

Oficiālās noklausīšanās laikā pārliecināt deputātus ir krietni grūtāk. Deputāta runai tiek atvēlēta 1 minūte, nevis 5 minūtes, kā tas ir Latvijas Saeimā vai pašvaldībās. Turklāt vēl pastāv iespēja pagarināt uzstāšanās laiku, un visi apspriež labi zināmas, vietējās problēmas. Eiroparlamentā, visbiežāk, deputāta uzstāšanos klausās palīgi un 5 – 6 kolēģi, kuriem arī ir viedoklis par konkrēto tēmu.

Mamikins balosošanas brīdī Eiropas Parlamentā. (Foto Sergejs Melkonovs)

Vairākums eiroparlamentāriešu ignorē debates, kurās nepiedalās. Gadās, ka esi gatavojies vairākas dienas, bet tavu uzstāšanos neklausās neviens kolēģis, tikai daži skatītāji pēdējās rindās. Tā ir tāpēc, ka debates var notikt vienlaicīgi vairākās zālēs, visur paspēt nav iespējams, nākas izvēlēties to, kas intersē visvairāk. Ziņojumi deputātiem tiek izsūtīti elektroniski, taču izlasīt un izpētīt tos visus arī nav reāli.

Dīvāna stāsts.

Sēžam Mamikina kabinetā: viņš pats pie ērta galda, mēs – uz apmeklētāju dīvāniņa. Tepat blakus, aiz sienas, eirodeputāta personiskā duša, tualete, pie izlietnes nolikts skuveklis, skapī daži krekli un kaklasaites.

Ja nepasmiesies par sevi pats, citi to izdarīs tavā vietā. (Foto: Sergejs Melkonovs)

Kamēr fotogrāfs Sergejs iemūžina strādājošo Mamikinu, es, izmantojot veca kolēģa tiesības uz kādu vaļību (esmu strādājis kopā ar Mamikinu avīzē “Час”), atlaižos diezgan ērtā dīvāniņā. Interesējos, vai eiroparlamentārietis kādreiz ir gulējis darbā?

«Leģislatūras sākumā, kad vēl dzīvoju viesnīcā, mēģināju,» atzīstas Mamikins, «šeit ir sēdes no agra rīta līdz vēlam vakaram. Vienreiz sanāca tā, ka vakarā bija svarīga tēma, un no rīta nopietna apspriede komitejā. Pēc sēdes bija vēl jāatrisina pāris problēmas. Tā līdz sēdei bija palikušas 4 stundas, un es izlēmu nosnausties tepat. Kabinetā gulēt nedrīkst, bet strādāt atļauts gan pa dienu, gan naktī! Kāpēc es nevarētu pastrādāt ar dokumentiem atgūlies dīvāniņā?… Neatļāva! Kāds ienāca kabinetā, nopūtās un izgāja. Piecēlos, aiztaisīju durvis, apgūlos. Jau pēc mirkļa sāka klauvēt, zvanīt man un palīgiem. Piecēlos, atmetu ar roku savai iecerei, saģērbos un devos pilsētas ielās.

Turpinājums sekos. Iepazīsim Mamikina iecienītākās vietas Eiropas Savienības galvaspilsētā, uzzināsim kāpēc Andrejs dzīvo mazā, 1,5-istabas dzīvoklītī un kāpēc, viņaprāt, ir jābalso pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanās.

Avots: m.ru.sputniknewslv.com

 

Comments
Share
Office

Leave a reply