Pasūtītie strādnieki. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Pasūtītie strādnieki. Andreja Mamikina nedēļas komentārs

Mīlīgās politiķu sabučošanās publiskajā telpā neatspoguļo patieso Eiropas Savienības politisko attiecību realitāti. Par to liecina Eiropas Komisijas jaunās prasības uz laiku ieceļojušajiem strādniekiem.

Austrumeiropas uzņēmumi saņem pasūtījumus no bagātajām Rietumeiropas valstīm un izpilda tos, piedāvājot mūsu strādnieku darbu. Vairumā gadījumu šie uzņēmumi saņem pasūtījumus tāpēc, ka mūsu strādnieki ir gatavi strādāt par zemāku atalgojumu nekā Rietumeiropas strādnieki.

Bagātās Rietumeiropas strādnieki, protams, ir neapmierināti. Arodbiedrības veic spiedienu uz politiķiem. Politiķi sāk rosīties un paziņo par vēlēšanos cīnīties pret “sociālo dempingu”.

Minētie procesi ir rezultējušies jaunās prasībās uz laiku nodarbinātajiem strādniekiem no Austrumeiropas. Turklāt Eirokomisija pasniedz šīs prasības solidaritātes mērcē.

Tostarp ir ieviests arī “vienāds atalgojums vienā darbavietā, par vienu un to pašu darbu”.  Vienāds atalgojums par vienu un to pašu darbu ir apsveicama ideja, bet nezin kāpēc tā tiek ieviesta tikai valstī, uz kuru mūsu ļaudis atbrauc strādāt, nevis visā Eiropas Savienībā.

Aprakstīto prasību mērķis ir nevis aizstāvēt visus strādniekus, bet gan tikai bagāto valstu strādniekus no tiem, kuri atbraukuši no Austrumiem un kuri, viņuprāt, nodarbojas ar “sociālo dempingu”. Ja iebraukušajam uzņēmumam piespiedīs maksāt tikpat lielā apmērā, cik vietējiem (klāt vēl pievienojas ceļa un uzturēšanās izdevumi), tad Austrumeiropas uzņēmumu pakalpojumi Rietumvalstīs kļūs dārgāki, un zaudēs pieprasījumu. Nabadzīgāko ES dalībvalstu strādnieki būs spiesti palikt savā valstī un saņemt zemu atalgojumu par to pašu darbu, vai arī būs spiesti pārcelties uz dzīvi bagātajās valstīs.

Es iestājos pret jaunajām prasībām. Īstas sociālās aizsardzības aizstāšana ar banālu protekcionismu diskreditē sociālās aizsardzības ideju Eiropas līmenī. Tā vietā būtu jāpalielina ES loma sociālajā politikā. Jāpiespiež ES valstu valdības uzlabot sociālos standartus visās valstīs, nevis būvēt žogus valstu starpā, apgalvojot, ka tas tiek darīts to ļaužu labā, kurus tās nevēlas pie sevis ielaist.

Comments
Share
Office