Endokrīnie disrapteri. Cīņa tikai sākas

Endokrīnie disrapteri. Cīņa tikai sākas

Vēzis, neauglība, diabēts un citas slimības neparādās pašas no sevis. Mūsdienu ķīmija dara savu neredzamo, graujošo darbu, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums – cik lielā mērā valsts pasargā mūsu dzīvību un veselību. Viens no mūsdienu cilvēka neredzamajiem ienaidniekiem ir endokrīno sistēmu ietekmējošas ķīmiskas vielas jeb tā saucamie endokrīnie disrapteri (endocrine disruptors). Šīs vielas kropļo cilvēka hormonālo sistēmu. Pārtikas iepakojumi, mēbeles, kosmētika, šampūni, medikamenti, pesticīdi un pat putekļi var saturēt šīs ķimikālijas. Cilvēka organismā tās var iekļūt ar ēdienu, dzērienu, caur elpošanas ceļiem.

Pētījumi atklāj, ka endokrīnajiem disrapteriem ir vairākas raksturīgas iezīmes:

  • pat nelielos daudzumos ietekmē cilvēka organismu;
  • ļaundabīgais efekts var parādīties ilgu laiku pēc saindēšanās, piemēram, pubertātes vecumā vai grūtniecības laikā, vai arī saindēšanās pusaudža gados vēlāk brieduma gados var izpausties onkoloģiskas saslimšanas veidā, vai paaudzi vēlāk rezultēties neauglībā;
  • briesmas var slēpties ne tikai konkrētā vielā, bet arī kombinācijās. Tas ir tā saucamais “kokteiļa efekts”.

Pielietojamo vielu apjoms pieaug ģeometriskā progresijā, turpretī ekspertīze un zinātne hroniski kavē. Ražošanas giganti parasti finansē atsevišķus pētījumus, taču tie nekaitēs paši sev un nepasūtīs izmeklējumus, kuri varētu atklāt viņu produktu bīstamību. Neatkarīgu pētījumu var veikt tikai valsts, kurai parasti pietiek līdzekļu vien niecīgai daļai no tā, ko mēs lietojam.

Kā tiek noteikta kādas vielas bīstamība? Pastāv divi modeļi: amerikāņu un skandināvu. Amerikāņu pieeja sludina: kamēr zinātniski nav pierādīts vielas kaitīgums, tā ir atļauta. Skandināvu: ja ir pamatotas aizdomas par vielas bīstamību, tā ir vai nu jāaizliedz līdz šaubas tiks izkliedētas, vai nu jāierobežo tās lietošana, piemēram, bērnu precēs.

Amerikāņu modelis lobē biznesa korporāciju intereses, turpretī skandināvu pieeja rūpējas par patērētāju. Daudzas valstis, tai skaitā arī Latvija, svārstās un šaubās. Pienācis laiks izvēlēties, kuram no modeļiem mēs sekosim!

Produkti, kas ražoti vienā no ES dalībvalstīm, var tikt pārdoti citā, tāpēc ļoti svarīga ir Eiropas Savienības nostāja. Pastāv vairāki Eiropas kopējie likumi, kas ierobežo un stingri reglamentē vairāku vielu lietošanu bērnu precēs, kosmētikas ražošanā, pārtikas iepakojumos. Taču tas ir tikai niecīgs solītis pretī problēmas risināšanai.

Mūsu Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā burtiski piespieda Eiropas Komisiju izstrādāt pirmo projektu, kas atklātu jaunu posmu cīņā ar endokrīnajiem disrapteriem. Izstrādātā projekta kvalitāte izrādījās zema. Jāsecina, ka Komisija atrodas ražotāju un lauksaimniecības lobistu ietekmē. Projektā nebija iekļauta tāda viela kā glifosāts (Glyphosate). Kā zināms Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra (IARC) secinājusi, ka minētā viela var būt kancerogēna.

Oktobrī, ar nelielu pārsvaru – 389 balsis “par”, bet 235 “pret” – mēs panācām nekvalitatīvā projekta atcelšanu. Komisijai tagad ir jāizstrādā cits, daudz ambiciozāks un aptverošāks, projekts. Līdz ar to īstā kauja ar endokrīnajiem disrapteriem vēl tikai priekšā.

Aicinu lasītājus arī piedalīties šajā cīņā Latvijā. Daži mūsu zinātnieki jau ir pauduši raizes par bisfenolu A (BPA), kurš atrodams plastmasas pudelēs, no kurām dzeram, kompaktdiskos, virtuves piederumos un citos priekšmetos. Vairāk kā 130 pētījumi pēdējo 10 gadu laikā atklājuši, ka bisfenols A (BPA) var izraisīt diabētu, aptaukošanos, krūts un prostatas vēzi, un citas saslimšanas. Arī vācu zinātnieki 99% iedzīvotāju urīnā atklājuši nelielu BPA koncentrāciju.

Latvijai būtu jāseko Francijas piemēram, un pilnībā jāaizliedz kaitīgos plastmasas pārtikas iepakojumus, kuri satur bisfenolu A. Portālā “Manabalss.lv” jau savāktas 8 689 balsis par šo iniciatīvu. Lai tā tiktu iesniegta Latvijas likumdevējiem, vēl nepieciešamas vien 1311 balsis. Es jau esmu parakstījies, aicinu to darīt arī jūs!

Parakstīties pret pārtikas produktu iepakojumiem, kuri satur bisfenolu A Latvijā, var portālā “manabalss.lv”: https://manabalss.lv/par-bisfenolu-a-saturosa-partikas-iepakojuma-aizliegsanu/show

Comments
Office