Sociālā Eiropa: Parlamenta veikums sociālās politikas jomā

Sociālā Eiropa: Parlamenta veikums sociālās politikas jomā

 

No bērnības līdz pensijas vecumam — sociālā politika ir svarīga visos mūsu dzīves posmos. Uzziniet vairāk par to, pie kādiem ES tiesību aktiem strādā Parlaments.

Salīdzinājumā ar citām pasaules daļām Eiropā ir visaugstākais sociālās aizsardzības līmenis un to raksturo augsta dzīves kvalitāte un labklājība. Tomēr Eiropa saskaras arī ar daudzām problēmām: ekonomikas krīzes sekas vēl arvien ļoti jūtamas daudzās dalībvalstīs, un, lai gan daudzviet situācija uzlabojusies, tomēr Eiropas Savienībā vēl arvien pastāv lielas atšķirības. Bezdarba līmenis kopumā samazinās, taču tas būtiski atšķiras dažādās ES valstīs.

Zema dzimstība un sabiedrības novecošana rada problēmas sociālās labklājības sistēmu ilgtspējai. Arī cilvēku darba dzīve būtiski mainās, un te pie iemesliem minami tehnoloģiskie jauninājumi, globalizācija un pakalpojumu nozares pieaugums, savukārt arvien nozīmīgāki kļūst jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā ir kopīgošanas ekonomika un elastīgāka pieeja darbam.

Tā kā Eiropas Komisija ir publicējusi pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju, piedāvājam sīkāk uzzināt par pašreizējām ES ierosmēm un Parlamenta darba kārtību.

ES kompetence sociālās politikas jomā

ES ir visai ierobežota kompetence attiecībā uz sociālajiem jautājumiem, jo lielākā daļa šīs jomas ir valstu valdību pārziņā. Par nodarbinātības un sociālās politikas jautājumiem galvenokārt atbild dalībvalstis un to valdības. Tas nozīmē, ka nevis ES, bet gan valstu valdības lemj par tādiem jautājumiem kā atalgojuma kārtība, tostarp minimālā alga, darba koplīgumu loma, pensiju sistēmas un pensionēšanās vecums, kā arī pabalsti bezdarbniekiem. Tomēr gadu gaitā Eiropas integrācijas procesā ES ir attīstījusi savu sociālo dimensiju, un arī ES tagad ir virkne instrumentu sociālajā jomā. Tie ir ES tiesību akti, fondi un instrumenti, ar kuriem labāk koordinē un pārrauga valstīs īstenotos politikas virzienus. ES arī mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi tādās jomās kā, piemēram, sociālā integrācija, nabadzības novēršana un pensijas.

Jau 1957. gada Romas līgums ietvēra tādus pamatprincipus kā vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm, kā arī darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā. Lai šī mobilitāte būtu iespējama, tika pieņemti papildinoši noteikumi, piemēram, noteikumi par diplomu savstarpēju atzīšanu, garantijas attiecībā uz medicīnisko aprūpi ārzemēs un aizsardzības pasākumi attiecībā uz jau iegūtām tiesībām uz pensiju.

Turklāt ir spēkā arī ES mēroga noteikumi par darba apstākļiem, piemēram, darba laiku vai nepilna darba laika darbu, kā arī tiesību akti par diskriminācijas izskaušanu darbā un darba ņēmēju veselības un drošības nodrošināšanu.

Jau kopš Eiropas integrācijas procesa pirmsākumiem Eiropas Parlaments bieži aicinājis īstenot aktīvāku sociālo politiku un atbalstījis Komisijas priekšlikumus šajā jomā.

Palīdzība bezdarbniekiem un jauniešiem

1957. gadā izveidotais Eiropas Sociālais fonds ir galvenais ES instruments nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Ar to miljoniem cilvēku palīdzēts apgūt jaunas prasmes un atrast darbu.

No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda sniedz atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņu rezultātā, piemēram, ja tiek slēgti lieli uzņēmumi vai ražošana pārcelta ārpus ES.

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) ir profesionālās mobilitātes tīkls, kur darba meklētāji un darba devēji var saņemt informāciju, padomu un darbā pieņemšanas un iekārtošanas palīdzību. Parlaments nesen apstiprināja priekšlikumu par tā atjaunināšanu, lai labāk saskaņotu darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu.

Parlaments sākotnēji rosinājis vairākas no pašreizējām iniciatīvām jauniešu bezdarba apkarošanai, piemēram, t. s. garantiju jauniešiem, kas ir ES dalībvalstu apņemšanās nodrošināt, lai visiem jauniešiem, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu, būtu kvalitatīvs darba piedāvājums, iespēja turpināt izglītošanos, mācekļa vieta vai praktikanta vieta četru mēnešu laikā no dienas, kad viņi palikuši bez darba vai pārtraukuši formālo izglītošanos.

Deputāti arī pieņēma rezolūciju, aicinot īstenot labāku prasmju politiku jauniešu bezdarba apkarošanai. Nesen izveidotā Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir radīt iespējas jauniešiem piedalīties brīvprātīgajā darbā vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.

Cīņa pret nedeklarētu darbu

Nedeklarēts darbs ne tikai kropļo darba tirgu, bet tas nozīmē arī mazākus nodokļu ieņēmumus dalībvalstīm un mazāk naudas sociālajam nodrošinājumam. Pagājušajā gadā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja tiesību aktu, ar ko izveido Eiropas platformu sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanai un apkarošanai.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

2017. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurš balstās uz 20 galvenajiem principiem un tiesībām, lai atbalstītu taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas.

Deputāti savus ieteikumus iekļāva rezolūcijā, aicinot Komisiju ierosināt ES mēroga noteikumus par pienācīgiem darba apstākļiem visos nodarbinātības veidos, tostarp jauna veida nodarbinātībā, piemēram, darbā pēc pieprasījuma vai darbā ar digitālu platformu starpniecību.

Parlaments arī aicināja veikt pasākumus labāka darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai un ieviešot garantiju bērniem, lai panāktu kvalitatīvu izglītību un apkarotu bērnu nabadzību, turklāt šos jautājumus Eiropas Parlamenta deputāti izvirzījuši jau vairākkārt.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlaments jau vairākkārt aicinājis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, darba un privātās dzīves pienācīgu līdzsvaru un lai samazinātu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību. Deputāti nesen sākuši strādāt pie jauniem priekšlikumiem, lai būtu iespējams labāk saskaņot darba un privāto dzīvi un lai nostiprinātu vecāku un aprūpētāju tiesības.

ES sociālās nodrošināšanas koordinācija paredz noteikumus tam, lai cilvēki nezaudētu savu sociālo nodrošinājumu, pārceļoties uz dzīvi citā ES valstī. Eiropas Parlamenta deputāti pašlaik strādā pie spēkā esošo noteikumu pārskatīšanas, lai tie būtu taisnīgāki, skaidrāki un vieglāk izpildāmi.

Deputāti pievērsušies Eiropas tiesību aktam par pieejamību, lai uzlabotu konkrētu produktu un pakalpojumu pieejamību, kas palīdzēs cilvēkiem ar invaliditāti pilnībā iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Debates par Eiropas integrācijas nākotni

Kā izejas punktu debatēm par Eiropas integrācijas nākotni Komisija līdz šā gada jūnija beigām publicēs piecus pārdomu dokumentus. Katrs no šiem dokumentiem veltīts kādam īpašam tematam: Eiropas sociālajai dimensijai, globalizācijai, ekonomikas un monetārajai savienībai, aizsardzībai un finansēm. Dokumentos iekļautas idejas un scenāriji tam, kāda varētu būt Eiropa 2025. gadā, taču tajos nav konkrētu priekšlikumu. Minētā iniciatīva beigsies septembra vidū, kad Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teiks ikgadējo runu par stāvokli Savienībā.

Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins: “Ar automašīnu, kurai trūkst riteņa, tālu nevar aizbraukt. Tāpat arī Eiropas Savienība bez kopējas sociālās politikas tālāk nevar attīstīties, lai arī cik skaļi nedūktu labējie politiķi, imitējot braukšanas skaņu.”

Comments
Office