Starp Lielbritāniju un ES. Ko pēc Brexit izvēlēsies Ziemeļīrija?

Starp Lielbritāniju un ES. Ko pēc Brexit izvēlēsies Ziemeļīrija?

Autors Pjotrs Favorovs – Prime Russia Magazine redaktors, Londonas, Anglijas, Skotijas un Īrijas ceļvežu autors.

Briseles apstiprinātais, tā saucamais, “Kenija teksts” pēc savas būtības ir izteikumi par vērā ņemamiem svešas teritorijas apgabaliem. Tā nevar tikt uzskatīta par ierastu parādību diplomātiskajā vidē. Lai arī Ziemeļīrija ir vismazākā no Apvienotās Karalistes valstīm, tomēr tieši šajā mazajā valstiņā Brexit procesu sagaida vislielākie sarežģījumi. Nav nekādu šaubu par to, ka neveiksmes gadījumā riski būs maksimāli lieli.

29. aprīlī, ārkārtas ES Brexit samita dalībnieki praktiski bez apspriešanas, pēdējās minūtēs pieņēma rezolūciju, kas kļuvusi zināma kā “Kenija teksts”. 27 premjerministri un prezidenti (britu līdere Terēza Meja gan netika aicināta, jo galvenais dienas kārtības jautājums bija Eiropas stratēģija Brexit pārrunās). Pēc aplausiem, kas bija veltīti pašiem sev, samita dalībnieki vienbalsīgi apstiprināja Īrijas premjerministra Enda Kenija piedāvāto tekstu. Apstiprinātās rezolūcijas teksta būtība: ja Ziemeļīrijas iedzīvotāji paudīs vēlēšanos pievienoties salas dienvidu daļai, viņi automātiski pievienosies Eiropas Savienībai, neskatoties uz Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Principā Lielbritānija jau ir sākusi pierast pie kontinenta sagādātajiem pārsteigumiem, kuri pēdējā mēneša laikā notiek teju katru nedēļu: te Gibraltāra nākotne tiek pakārtota Spānijas pozīcijai, te Lielbritānijai jāmaksā par izstāšanos no ES 60 miljardi, te jāšķiras no 100 miljardiem, turklāt jebkuras pārrunas par tirgus attiecībām var tikt uzsāktas tikai pēc šī parāda atzīšanas. Situācija nonākusi tiktāl, ka Eirokomisijas vadītājs Žans Klods Junkers paziņojis, ka “Mejas kundze dzīvo citā galaktikā” (sanāk amizanta sasauce ar slaveno Angelas Merkeles repliku, ka “Vladimirs Putins dzīvo uz citas planētas”). Un tomēr! “Kenija teksts” ir izteikumi par vērā ņemamiem svešas teritorijas apgabaliem. Tā nevar tikt uzskatīta par ierastu parādību diplomātiskajā vidē.

Miera līnijas un Brexit.

Tomēr tas nav casus belli – ES samita rezolūcija atsaucas uz Lielās piektdienas miera līgumu, kas paredz, ka abu salas daļu vienotība nākotnē ir atkarīga no iedzīvotāju lēmuma un britu valdībai, izņemot pienākumu izsludināt vēlēšanas brīdī, kad Ziemeļīrijas iedzīvotāju vairākumam ir kļuvusi aktuāla apvienošanās ideja, vērā ņemamas ietekmes uz mazo valstiņu nav.

Šis pārsteidzošais, smagā situācijā tapušais, dokuments, ko 1998. gadā parakstīja Londona, Dublina un ietekmīgāko Ziemeļīrijas partiju līderi, tika sagatavots pamatojoties uz faktu, ka visas iesaistītās puses ir Eiropas Savienības dalībnieces. Galu galā, neskatoties uz to, ka Ziemeļīrija ir vismazākā no Apvienotās Karalistes valstīm, tieši šeit Brexit procesu sagaida vislielākās grūtības. Nav nekādu šaubu par to, ka neveiksmes gadījumā riski būs maksimāli lieli.

Īrijas vēsture ir ne tikai vislīkumainākā un traģiskākā kristiešu pasaulē, bet arī visdzīvākā, ar spēcīgu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Ja aprobežojamies vien ar saistītajiem faktiem, tomēr ir jāsāk ar 1170. gadu, kad Īrijas krastos izkāpa pirmais angļu-normāņu kontingents. Turpmākajos 750 gados notika kolonizācija un atkārtoti mēģinājumi aizstāt pamatiedzīvotājus ar britu jaunpienācējiem. Vairāku iemeslu dēļ šo mērķi izdevās realizēt vien ziemeļu provincē Olsterā, un, kad 1921. gadā katoļticīgā Īrija beidzot saņēma neatkarību, sešas ziemeļu grāfistes ar lielāko iedzīvotāju – protestantu daļu palika Lielbritānijas sastāvā.

1969. gadā Ziemeļīriju pārņēma konflikts starp radikālajiem junionistiem un republikāņu grupām, pazīstamiem kā Troubles (“nepatikšanas”). Kopējais upuru skaits toreiz sasniedza 3500 cilvēku. Izbeigt šo konfliktu izdevās pateicoties Lielās piektdienas miera līgumam.

Mūsdienu Ziemeļīrija glabā atmiņas par šo vēstures notikumu (vēl bez valsts iekārtas, vēlēšanu rezultātiem un iedzīvotāju psiholoģiskajām īpatnībām) divu, ļoti atšķirīgu, robežu veidā. Pilsētu centros protestantu un katoļu kvartāli joprojām ir atdalīti ar betona žogiem, kurus liekulīgi dēvē par “miera līnijām”.

500 km garā robeža, kas sadala salu (tā ir vienīgā Apvienotās Karalistes sauszemes robeža), tieši pretēji,  pārsteidz ar savu nemanāmību: saprast, ka neatrodies vairs Lielbritānijā, var vien pēc ceļa zīmēm:  maksimālais braukšanas ātrums tiek norādīts kilometros nevis jūdzēs. Tieši minētās līnijas liktenis un tās nemanāmība ir viens no galvenajiem raižu iemesliem gaidāmā Brexit sakarā – nākotnē tā var ne tikai atdalīt valstis vienu no otras, bet arī kļūt par ES Muitas savienības un ES kopējā tirgus robežu.

Ir vēl viena problēma, kas nav saistīta ar dalību ES – galvenās provinces junionistu un republikāņu partijas, kurām, pamatojoties uz Lielās piektdienas miera līgumu, ir kopā jāveido valdība, atrodas konflikta situācijā kopš 2017. gada sākuma, kad notika ar korupciju saistīts skandāls. Pat jaunas vēlēšanas nespēja atrisināt smagās nesaskaņas. Visu vēl vairāk sarežģīja 2016. gada 23. jūnija referenduma rezultāti: 56% ziemeļīru pauda vēlēšanos palikt ES sastāvā, turpretim 52% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju atbalstīja Brexit.

Īrija nav Skotija.

Uz sarežģīto notikumu fona ir labi saprotama Īrijas premjera Endas Kenija interese par abu salas daļu drīzu apvienošanos, tomēr sociologu dati nav iedvesmojoši: kompānijas Ipsos Mori 2016. gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 63% Olsteras iedzīvotāju izteikuši vēlēšanos palikt kopā ar Londonu un tikai 22% izvēlas vienotu Īriju.

Kaut arī apvienošanās atbalstītāju skaits kopš 2013. gada ir pieaudzis par 5%, tomēr tas ir neliels, pat referenduma ideju atbalsta vien 33%. Īpaši interesants ir fakts, ka tikai katrs piektais no aptaujātajiem atzina, ka Brexit rezultāti ir ietekmējuši viedokli par provinces nākotni kopumā, pat katoļu starpā (puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi) Īrijas vienotību atbalsta 43%.

Vēl vienu sižetisko līniju Ziemeļīrijas jautājumā nodrošina gan Skotijas neatkarības referenduma perspektīva, gan skotu nacionālās pašapziņas strauja palielināšanās. Tikai no malas paviršam vērotājam var šķist, ka 3 mazās Apvienotās Karalistes valstiņas ir piesaistītas Anglijai ar atsevišķiem pavedieniem un savā starpā tās nemijiedarbojas. Taču, skaidrā dienas laikā, no Atrim klinšu virsotnēm, ir labi redzama nevis Anglija, bet gan Skotija. Provinces iedzīvotāju – protestantu daļa pārsvarā nāk no Skotijas, viņi ir nevis anglikāņi, bet gan Skotijas presbiteriāņi un ikdienā runā angļu – olster-skots – dialektā.

Ja Skotija atdalīsies no Anglijas, Ziemeļīrija pat ģeogrāfiski nebūs saistīta ar Angliju un Velsu, taču tā pati Ipsos Mori aptauja parādīja paradoksālus rezultātus: Skotijas neatkarība liks ciešāk aizdomāties par Īrijas apvienošanos vien 15% Olsteras iedzīvotāju, turpretī 18% izteica pārliecību, ka tas vairotu viņos britu patriotisma jūtas. Izskaidrot šos skaitļus loģiski nav iespējams, atliek vien piesaukt mīklaino ziemeļīru dvēseli vai arī, iespējams, atbildot uz sociologu jautājumiem, cilvēki ne vienmēr spējīgi precīzi paredzēt savu reakciju uz nākotnes notikumiem.

Neraugoties uz minētās aptaujas rezultātiem, kas vieš cerības par Apvienotās Karalistes teritoriālās vienotības saglabāšanu, nav nekādu garantiju, ka miers Olsterā ir nemainīga parādība. Tas arī nav iemesls Brexit atcelšanai (tas arī nebūtu iespējams), taču situācijai uz “miera līnijām” ir jākļūst par galveno Terēzas Mejas un Endas Kenija valdības rūpi.

Vienā no visspilgtākajiem “Pasaules krīzes” fragmentiem Vinstons Čērčila apraksta, kā 1914. gada 24. jūlijā, diskusijas karstumā par robežu starp Īrijas ziemeļu un dienvidu daļu, britu kabinets saņem ziņojumu par Austroungārijas ultimātu Serbijai. Savā tēlainajā stilā Čērčils raksta: “Foreman un Tironas grāfistes izzūd drēgnās Īrijas miglā un vēja virpuļos, un savāda gaisma lēnām, bet mērķtiecīgi pieņemas spēkā un izgaismo mūsu priekšā nolikto Eiropas karti.”

Simts gadus vēlāk drēgnā Īrija no perifērijas ir nokļuvusi pasaules krīzes epicentrā, kuram, vismaz daļēji, būs jārisinās tajās pašās Foreman un Tironas grāfistēs.

Avots: http://carnegie.ru/

Comments
Office