Vai ir iespējama kopīpašuma izbeigšana?

Vai ir iespējama kopīpašuma izbeigšana?

Iedomāsimies, ka atsevišķs kopīpašuma līdzīpašnieks bez pārējo līdzīpašnieku piekrišanas uzsācis remontu, ceļ žogu, neļauj pārējiem līdzīpašniekiem izmantot un uzstādīt komunikācijas. Tāda patvaļa izraisa dusmas pārējos. Rezultātā strauji veidojas konfliktsituācija, seko policijas izsaukšana, sūdzības celtniecības pārvaldei, iesniegumi tiesā un citas darbības, kas vērstas pret patvaļīgās personas rīcību.

Šādu konfliktu risināšana ir sarežģīta, jo veselajam saprātam bieži vien traucē emocijas. Konflikta risināšanai daudz vairāk palīdzētu savstarpēja noruna, kopīgs lēmums, nevis konflikts,  kura rezultātā zaudētāji ir visi. Reizēm negatīvās emocijas ņem virsroku un, tā vietā lai pieņemtu saprātīgu un izsvērtu lēmumu, konfliktā iesaistītie izvēlas vienkārši ieriebt kaimiņiem.

Sadzīvē sastopamie kopīpašuma veidi:

  • puse daudzdzīvokļu nama;
  • māja ar zemi;
  • zeme;
  • dzīvoklis, kurš pieder vairākiem īpašniekiem.

Daudzdzīvokļu mājā īpašums sastāv no divām daļām:

  • dzīvoklis pats par sevi;
  • ideālā mājas daļa: bēniņi, pagrabi, kāpņutelpas, kāpnes, zeme, uz kuras atrodas māja utt.

Īpašniekam ir tiesības uz rīcības brīvību: pārdot īpašumu nepiedāvājot to pārējiem līdzīpašniekiem, drīkst veikt remontu (tik lielā mērā, kamēr tas netraucē pārējiem līdzīpašniekiem). Citiem vārdiem – līdzīpašnieks var rīkoties diezgan autonomi.

Savādāk ir, ja runājam par kopīpašumā esošu mājas daļu, kur ir daudz vairāk problēmu: kas pārvaldīs, cik naudas būs jāmaksā par mājas apkalpošanu, kurš apmaksās ūdens zaudējumus utt. Izbeigt tādu kopīpašumu nav iespējams, un vienīgā iespēja ir sēsties pie pārrunu galda.

Daudz skumjākā un sarežģītākā situācijā atrodas tie cilvēki, kuri pilnībā ir atkarīgi no citiem līdzīpašniekiem. Neliela māja, kura nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, var piederēt vienlaicīgi vairākiem līdzīpašniekiem. Viņiem pieder, tā saucamās, ideālās daļas. Tādos gadījumos līdzīpašnieki, gluži kā siāmas dvīņi, ir ierobežoti savās iespējās un ir atkarīgi no pārējiem līdzīpašniekiem. Tā tas notiek, ja atsevišķa zemes gabala vai dzīvokļa ideālās daļas pieder vairākām personām vienlaicīgi. Ļoti bieži par tādiem līdzīpašniekiem kļūst šķirti laulātie vai mantojuma dalītāji.

Pārdodot tādu īpašumu, var saskarties ar vairākām problēmām: pirms pārdot savu īpašuma daļu, tas ir jāpiedāvā pārējiem līdzīpašniekiem par to pašu cenu, un, ja pārējie atsakās no savām pirkšanas tiesībām, drīkst pārdot trešajām personām. Jebkura kopīpašuma pārbūve ir jāsaskaņo ar pārējiem līdzīpašniekiem.

Galvenais jautājums ir – ar kādu sava nekustamā īpašuma daļu var rīkoties līdzīpašnieks. Lūk, tieši te arī rodas vissasākie konflikti, jo katrs centimetrs zemes, mājas un citas apbūves pieder visiem līdzīpašniekiem. Katrs no viņiem var brīvi rīkoties ar konkrētu zemes, mājas vai saimniecības būvju daļu, bet tikai ar pārējo atļauju.

Lai sakārtotu attiecības, visprātīgāk ir noslēgt līgumu par īpašuma izmantošanu. Tas nozīmē, ka iesaistītās puses paliek līdzīpašnieku statusā, bet iegūst tiesības izmantot, piemēram, konkrētu mājas vai zemes daļu. Parakstot tādu līgumu, pusēm tas ir jāievēro, un to pat var ierakstīt Zemes grāmatā. Diemžēl vairums nesakārtoto attiecību pāraug ilglaicīgos konfliktos.

Likums paredz konflikta atrisināšanas iespēju. Civillikumā ir teikts, ka nevienu nedrīkst piespiest palikt kopīpašumā un jebkurā brīdī pieprasīt tā pārdalīšanu. Likums paredz, ja līdzīpašnieki nevar vienoties par pārdalīšanu, tad tiesa, vadoties pēc konkrētiem apstākļiem, var pieņemt vienu no lēmumiem: pirmkārt, tiesa var pārdalīt īpašumu reālās daļās, taču bieži vien tas nav iespējams, ja, piemēram, dzīvoklis skaitās kā atsevišķs, vienots objekts un nevar tikt pārdalīts. Tādējādi, šķiroties, katrs no bijušajiem laulātajiem saņem dzīvokļa ideālo daļu. Saprotamu iemeslu dēļ, bijušie laulātie nevar turpināt kopdzīvi zem viena jumta. Tieši tāpat bieži nevar pārdalīt reālās daļās zemi vai māju.

Ko darīt tādos gadījumos? Tie, kas vēlas pārtraukt kopīpašumu, var vērsties tiesā un pieprasīt sekojošus lēmumus:

  • atdot visu īpašumu vienam no īpašniekiem, uzliekot tam par pienākumu izmaksāt naudu pārējiem līdzīpašniekiem;
  • pārdot kopīpašumu un sadalīt naudu starp līdzīpašniekiem;
  • izlozēt, kuram paliks īpašums, kuram tiks nauda.

Tiesa nevar pārtraukt līdzīpašumu, taču var pieņemt vienu no augstākminētajiem lēmumiem.

Priekšrocības ir tiem līdzīpašniekiem, kuriem ir iespēja izpirkt pārējo līdzīpašnieku daļu. Ja gan vienam, gan otram līdzīpašniekam ir nepieciešamie līdzekļi izpirkšanai, tad tiesnesis izšķir jautājumu ar lozi vai arī pieņem lēmumu pārdot īpašumu un sadalīt naudu proporcionāli starp līdzīpašniekiem. Pēdējais no variantiem var būt aktuāls, ja abām pusēm nav naudas, lai izpirktu līdzīpašnieku daļas.

 

Comments
Share
admin

Leave a reply