Vai Latvijas iedzīvotājiem ir perspektīvas?

Vai Latvijas iedzīvotājiem ir perspektīvas?

Simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir pametuši Latviju. Valdība darbaspēka iztrūkumu piedāvā aizpildīt ar viesstrādniekiem.

Mamikins.lv Facebook lapā mēs bieži apspriežam valstī aktuālus notikumus un tēmas. Es ne vienmēr paspēju atbildēt uz daudzajiem komentāriem, taču vienmēr tos izlasu.

Nesen daudz atsauksmju izpelnījās Latvijas premjerministra Māra Kučinska paziņojums, par Latvijas valdības plāniem izskatīt likumprojekta grozījumus par viesstrādnieku piesaistīšanu mūsu valsts darba tirgū. Kopumā sarakstā ir iekļautas 303 profesijas. Uzskatu, ka tēma ir ļoti nopietna, un ir jāturpina tās apspriešana kopā ar mūsu Facebook lapas apmeklētājiem.

Valdība grib aicināt strādniekus no ārzemēm? Kā būs ar valsts valodas prasmes pārbaudi? Kādā valodā viesstrādnieku bērni mācīsies skolā? Ļubova

Arī es gribētu zināt, kādā valodā runās jaunie speciālisti? Un kādu soda naudu jaunajiem valodas nepratējiem uzliks Valsts valodas centrs? Irina

Piekrītu abu dāmu retoriskajam jautājumam! Latvijas Ministru kabineta noteikumos iekļautas vairāk kā 1000 profesijas, tostarp faķīri, sētnieki un logu mazgātāji, kurās strādājot nepieciešams noteikts valsts valodas prasmes līmenis. Darbiniekiem, kuriem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, apliecība par valsts valodas prasmes līmeni nav vajadzīga, bet viņiem ir pašiem jānodrošina tulkošana. Gan vietējos, gan iebraucējus valodas inspekcija var aplikt ar soda naudu.

Kā šie noteikumi ietekmēs mūsu nākotni, ilustrēšu ar piemēru. Pagājušājā gadā, kad plaši tika apspriests, uz kuru no dalībvalstīm pēc Brexit pārcelsies 2 ietekmīgas ES aģentūras, Latvijas valdība pat neiesniedza pieteikumu. Konkursa noteikumi pieprasīja nodrošināt aģentūru darbinieku ģimenēm iespēju strādāt un mācīties Latvijā. Lai varētu pretendēt uz aģentūru izmitināšanu, bija jāmaina valodas noteikumi. Kā jūs nojaušat, Latvijas valdība izlēma pieteikumu neiesniegt. Jāteic, ka veiksmes gadījumā Latvijas budžets regulāri papildinātos ar miljoniem eiro.

Ļoti daudzi ir aizbraukuši. Valsts veicina šos procesus. Es dzīvoju mazpilsētā, kur nav darba. Nākas braukt strādāt uz Rīgu. Ja jāstrādā svētdienā, darbā nokļūt ir ļoti grūti. Kaut kājām ej… Ne visi var izturēt tādus apstākļus, un ne katrs darba devējs ņems tādu darbinieku. Izeja tikai viena – braukt prom. Leokādija

Leokādija ir aizskārusi sāpīgu tēmu. Transports ir ārkārtīgi svarīgs reģionālās attīstības aspekts. Piemēram, Vācijā sabiedriskā transporta tīkls ir izveidots tā, ka dzīvojot vienā vietā, cilvēks var brīvi strādāt citā pilsētā, nemainot dzīves vietu.

Apskatīsim 3 dažādus Latvijas rajonus. Apes novadā 1991. gadā dzīvoja 1642 cilvēki, bet 2017 gadā – vien 876. Sabiles iedzīvotāju skaits sarucis no 1797 uz 1350. Zilupē no 2235 uz 1469. Citu novadu rādītāji ir tikpat skumji. Jo retāk kursē transports, jo vairāk iedzīvotāju spiesti pamest dzīvesvietu, lai meklētu ērtāku infrastruktūru. Iedzīvotāju zaudēšana rezultējas infrastruktūru projektu nerentablos ieguldījumos, bet servisa un perspektīvu trūkums – iedzīvotāju zaudējumos. Šo apburto loku ir jāpārrauj.

Kopš dzimšanas esmu Rīgas centra iedzīvotājs. Dzīvoju netālu no Centrālstacijas un k/t “Palladium”. Visi mani paziņas un lielākā daļa klasesbiedru ir aizbraukuši prom. Vakarā, braucot pa centru, namu augšstāvos nav apgaismotu logu. Ir tā saucamie skaitītāji (programmas, piemēram, lidostā, kuras saskaita aizceļojušos). Pēc šo programmu aprēķiniem no Latvijas ir aizlaidušies prom 500 000 cilvēku. Pēc pēdējiem LPSR tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 2,6 miljoni iedzīvotāju. Tagad ir vien 1,8 miljoni. Vadims

Pēc oficiālās statistikas datiem 1991. gadā Latvijā dzīvoja 2 658 000 iedzīvotāju. Pagājušā gada beigās mūsu valstī palikuši dzīvot 1 930 000. Tā ir oficiālā informācija. Patiesais skaitlis var būt vēl zemāks. Par to liecina netiešie dati, piemēram, pagājušajā gadā Rīgas ūdens pamatoja tarifu paaugstināšanu ar to, ka 2014. gadā ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par 13%. Ievērojamu tāda krituma daļu var izskaidrot ar Rīgas iedzīvotāju skaita sarukšanu.

Ir jāpalielina algas tiem iedzīvotājiem, kuri vēl ir palikuši Latvijā. Jāuzlabo sociālās garantijas, jāpalielina bērnu pabalsti, jāsamazina nodokļi, produktu izcenojumi un komunālo pakalpojumu cenrādis. Tad tie, kas ir aizbraukuši, sāks domāt par atgriešanos mājās. Gaļina

Gaļinai ir taisnība! Valdībai ir nauda, bet trūkst izpratnes. Valdošie 2 gadu laikā ir palielinājuši militāro budžetu no 367 miljoniem uz 576 miljoniem eiro. Līdz ar to 2018. gadā armija saņems par 209 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ja šo naudu novirzītu Latvijas ģimenēm, katru bērnu pabalstu varētu palielināt par 45 eiro mēnesī. Latvijas valdība tādējādi ir nodemonstrējusi savas prioritātes.

Gribētos, lai tiem viesstrādniekiem, kuri atbrauks uz Latviju, tiek uzrakstīta īpaša deklarācija par viņu un viņu ģimeņu tiesībām, lai šos cilvēkus nesagaida nepilsoņu liktenis. Gandrīz visi nepilsoņi atbrauca uz šejieni, lai atjaunotu Latvijas ekonomiku. Vēlāk viņi kļuva lieki… Tamāra

Tamāras bažas ir pamatotas. Svarīgs ir ne tikai sociālais aspekts, bet arī valdības attieksme. Ja tā vietā, lai pateiktu cilvēkam paldies par godīgu darba mūžu, par izaudzinātajiem bērniem, tev pasaka, ka esi dzīvojis velti, ka esi svešs un nevajadzīgs, tas ietekmē piederības jūtas valstij. Sirmgalvjiem nav kurp braukt, bet viņu bērni un mazbērni, redzot Latvijas valsts attieksmi pret vecāko paaudzi, izdara secinājumus.

Ir jānovērtē tie cilvēki, kas ir palikuši Latvijā. Tādu patriotu nav daudz. Ir jāveido tādas darba vietas, kas noturēs darbaspēku šeit, jāatbalsta jauniešu izglītība un attīstības iespējas. Tagad valdība ir spiesta aizpildīt darba spēka iztrūkumu ar ārzemiekiem, kuri redz Latvijā perspektīvas. Sakiet, vai ir perspektīvas pašiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav aizbraukuši prom? Anna

Gribētos Annai atbildēt, ka perspektīvas ir. Bet… Statistikas dati liecina, ka paaudze, kurai būs jānomaina 60 – 50gadīgos Latvijas darba tirgū ir par 40-50% (!) mazāk. Piemēram, to, kam tagad ir 55-60 gadi ir 144 000. Viņu vietā nāks 15-20gadīgie, kuru ir vien… 85 000. Bez darba spēka piesaistīšanas no ārpuses vairs nav iespējams tikt galā, taču valdība par to atklāti nerunā, jo baidās uzņemties politisko atbildību.

Tieši tāpēc valdošie, tēlaini runājot, ēd ziloni pa daļām. Iesākumam vēlas radīt precedentu, ievedot no ārvalstīm augsti kvalificētu darbaspēku, pēc tam atvērs dara tirgus durvis vēl plašāk. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, ar darba atļauju saistīto uzturēšanās atļauju skaits pakāpeniski pieaug. 2012. gadā šādu atļauju bija 2683, bet 2017. gadā jau 7688. Diemžēl vajag ļoti pacensties, lai pie mums atbrauktu augsti kvalificēti profesionāļi. Vairākums šo speciālistu nevēlas ilgi uzkavēties pie mums. Viņi vai nu brauc atpakaļ uz mājām, vai nu ceļo tālāk, kur ir labākas algas, spožākas perspektīvas un patīkamākas sociālās garantijas.

Latvijā palikušajiem iedzīvotājiem perspektīvas varētu būt, taču lai tās realizētu, nepieciešamas nopietnas reformas. Jāmaina valsts esošā “etnogrāfiskā muzeja” koncepcija uz “mūsdienīgas sociālas valsts” modeli. Nepieciešams svaigs skatījums. Jau tuvākajā laikā es plānoju sagatavot vairākus priekšlikumus, kuru apspriešanā aicināšu piedalīties visus interesentus.

Comments
Share
Office